Izmaiņas Kadastra likumā ļaus reģistrēt būves bez pārējo īpašnieku piekrišanas
Tiesa, vēl joprojām būs jāsaņem pārējo kopīpašnieku piekrišana būves sadalīšanai, apvienošanai vai ieraksta par būvi Kadastra informācijas sistēmā dzēšanai. Grozījumi arī nosaka, kā zemes īpašnieks var veikt reģistrāciju attiecībā uz tām būvēm, kurām nav noskaidrota piederība.
Grozījumi paredz, ka jebkurš no kopīpašniekiem bez pārējo piekrišanas varēs pirmreizēji reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā, kā arī aktualizēt datus par nekustamā īpašuma nosaukumu, lietošanas mērķi, kadastra objekta adresi, apgrūtinājumu, zemes, būves un telpu grupas lietošanas veidu, būves tipu un fizisko nolietojumu, kadastra objekta datiem, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Līdz šim šādas darbības varēja veikt tikai visi kopīpašnieki kopā. Šādas tiesības ļaus uzlabot arī kadastra datu kvalitāti un atbilstību faktiskajai situācijai, jo nereti būvju dati netika aktualizēti tieši likuma prasības saņemt piekrišanu no pārējiem kopīpašniekiem dēļ. Kā zināms, Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati tiek izmantoti kadastrālās vērtības aprēķināšanai un no to aktualitātes ir atkarīga kadastrālās vērtības aprēķina precizitāte.
Tāpat grozījumi likumā paredz, ka turpmāk zemes īpašnieks varēs reģistrēt, aktualizēt un dzēst datus par tām būvēm, kas atrodas uz viņa zemes, bet kurām nav noskaidrota piederība. Par zemes īpašnieku uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Zemes īpašnieku Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs kā būves tiesisko valdītāju, ja viņš iesniegs dokumentu par būvniecības likumību un par tām būvēm, kas uzbūvētas līdz 1993.gada 5.aprīlim, kā arī pašvaldības izziņu, ka būve līdz 1993.gada 5.aprīlim nav reģistrēta pašvaldībā uz citas personas vārda. Ja zemes īpašnieks šādus dokumentus iesniegt nevarēs, kā arī, ja nevarēs iesniegt dokumentus par būves iegūšanu, tad viņu varēs reģistrēt tikai kā būves lietotāju. Attiecībā uz Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām būvēm no zemes īpašnieka būs nepieciešams tikai iesniegums ar lūgumu reģistrēt viņu kā lietotāju, bet, ja būve nebūs reģistrēta – arī pašvaldības izsniegts dokuments par būves galveno lietošanas veidu, kas ir nepieciešams, lai Valsts zemes dienests varētu veikt būves kadastrālo uzmērīšanu, norāda Andris Sproģis, Valsts zemes dienesta Komunikācijas projektu vadītājs.
Jāņem vērā, ka minētais attiecas tikai uz būvēm ar nenoskaidrotu piederību, tas ir, tādām būvēm, kurām Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta piederība vai kuras nav reģistrētas vispār, un abos gadījumos zemes īpašnieka vai Valsts zemes dienesta rīcībā nav būves iegūšanu apliecinošie dokumenti. Zemes īpašnieki, kuriem būs būves iegūšanu apliecinošie dokumenti, ierosinās reģistrāciju un aktualizāciju līdzšinējā kārtībā. Tāpat zemes īpašnieks, piemēram, nevarēs ierosināt dzēst Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet apvidū uz tā zemes neesošu būvi, kas pieder citai personai. Līdz ar to turpmāk zemes īpašnieki varēs sakārtot datus attiecībā uz šādām būvēm, kā arī, reģistrējot būvi, zemes īpašniekiem būs vieglāk vērsties tiesā ar prasību, lūdzot atzīt īpašuma tiesības uz būvi.
Foto: Pilseta24.lv
2012.gada 11.aprīlī
