Kariņš: "Nord Stream 2" projekts palielinātu ES energoatkarību no Krievijas
Runājot par "Nord Stream" cauruļvada paplašināšanas projektu, Kariņš aicināja Eiropas Komisiju (EK) rūpīgi raudzīties, vai attiecīgais projekts ir samērojams ar ES mērķiem, izveidojot Enerģētikas savienību. "Mēs redzam, ka tas nepalielinātu mūsu enerģētikas piegādes drošību, bet palielinātu mūsu atkarību no viena piegādātāja - Krievijas," sacīja politiķis.
Turpinot par Enerģētikas savienību, Kariņš apliecināja, ka viņa pārstāvētā Eiropas Tautas partijas grupa to atbalsta, jo tas ir mēģinājums izveidot patiesi brīvu tirgu un palielinātu konkurenci enerģētikas jomā visā ES, samazinot importa atkarību un oglekļa dioksīda (CO2) izmešus, palielinot enerģētisko drošību. "Emisijas tirdzniecības reforma ir no svara, tādēļ ES ir jāsamazina CO2 izmeši, taču mans lūgums ir būt līdzsvarotiem, samazinot tos," sacīja politiķis, norādot, ka ES ir jāsaglabā rūpniecība un darbvietas.
Par piemēru viņš minēja tērauda industriju, kas nav videi draudzīga, taču "mēs Eiropā patērējam tēraudu mūsu autoindustrijā, celtniecībā un citur". Kā uzskata Kariņš, Eiropai nāktos tēraudu iepirkt citās valstīs. "Mēs nepatērēsim mazāk tērauda, bet, iespējams, to ražos tur, kur nav nekādas kontroles. Tiecoties samazināt CO2, mums ir jādomā par industriju," sacīja Kariņš.
Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par "Nord Stream-2" gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no "Gazprom", tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
"Gazprom", Vācijas E.ON un "BASF/Wintershall", Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas "Royal Dutch Shell" izveidoja jaunu konsorciju šim projektam, norādīja konsorcija preses pārstāve. Konsorcijs, kuru vada "Gazprom", lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro un, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.
Jaunā cauruļvada plānotā transporta jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzams, ka tas darbību sāks līdz 2019.gada beigām.
LETA
Foto: Andrejs Baburovs/LETA
