Kuldīgas dome rosina mainīt likumdošanu efektīvākai cīņai ar bīstamo graustu īpašniekiem
Bērziņas vēstulē Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai norādīts uz neefektīvu tiesisko regulējumu saistībā ar vidi degradējošām un cilvēku drošību apdraudošām ēkām. Lai gan Civillikums un Būvniecības likums formāli nosaka iespēju pašvaldībām sakārtot vai nojaukt bīstamās ēkas, kas atrodas privātajā īpašumā, bet apdraud cilvēku veselību un dzīvību, piedzenot izmaksas no īpašniekiem, taču tas ir ilgstošs, sarežģīts un finansiāli dārgs process. Vēlamo rezultātu, pēc Bērziņas domām, nedod arī normatīvo aktu grozījumi, kas atļauj piemērot palielinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
Pašvaldība apzinās, ka normatīvais risinājums ir komplicēts un būtu skatāms kontekstā ar nepieciešamajām izmaiņām, kas saistītas ar īpašumtiesību ierobežošanu sabiedrības interesēs. Iespējams, būtu jāpārskata īpašuma atsavināšanas likuma normas, paredzot kārtību, kādā īpašums, kas apdraud iedzīvotāju drošību un kurā pašvaldība spiesta ieguldīt līdzekļus, varētu bez ierobežojumiem pāriet pašvaldības īpašumā, norāda Bērziņa.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja lūdz Saeimas Valsts un pašvaldības lietu komisiju kā nozares interešu pārstāvi uzņemties iniciatīvu problēmas risināšanā un izstrādāt iespējamos grozījumus normatīvajos aktos.
Kā jau ziņots, šī gada janvāra vidū tika sākti darbi pie bīstamā stāvoklī esošās bijušās Kuldīgas slimnīcas ēkas Kalpaka ielā 1, Kuldīgā, mūra konstrukciju stiprināšanas.
Lai gan vecās slimnīcas ēku komplekss pieder privātīpašniekam, ēkas glābšanas darbus organizēja pašvaldība. Starp pašvaldību un SIA "AB Būvniecība" tika noslēgts līgums par mūra konstrukciju fiksāciju ar metāla konstrukcijām. Ar metāla savienojumiem tika stiprināta ēkas gala siena. Papildus tika izvākti būvgruži no ēkas daļas, kur notika stiprināšanas darbi, kā arī demontēts bojātais jumts, lai ēkas mūrus varētu iekonservēt. Pašlaik šie ēkas stiprināšanas darbi ir gandrīz pilnībā pabeigti, informēja pašvaldībā. Visi izdevumi, kas saistīti ar ēkas glābšanas darbiem, likuma kārtībā tiks piedzīti no ēkas īpašnieka.
Kuldīgas novada dome pirms tam bija saņēmusi 1182 iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā Kuldīgas vecās slimnīcas ēku īpašnieks aicināts nekavējoties rīkoties, lai novērstu apdraudējumu, ko rada viņam piederošais grausts vecpilsētas centrā.
"Aicinām pašvaldību visstingrākajā veidā vērsties pret bezatbildīgo namīpašnieku, ja nepieciešams, iesniegt Saeimā un valdībā ierosinājumu normatīvajos aktos paredzēt iespēju atņemt ilgstoši novārtā atstātus namīpašumus," rakstīts iedzīvotāju vēstulē.
Īpašnieks Kuldīgas novada pašvaldībā vērsies ar iesniegumu par bijušās slimnīcas ēku kompleksa Kalpaka ielā 1, Kalpaka ielā 2 un Kalpaka ielā 4 turpmāko izmantošanu. Ēku Kalpaka ielā 1 īpašnieks esot iecerējis rekonstruēt par kinoteātri, bet abas pārējās ēkas - par peldbaseinu. Kuldīgas novada būvniecības komisija izsniegusi plānošanas un arhitektūras uzdevumus minētajām iecerēm.
Laikraksts "Kurzemnieks" vēstīja, ka 7.janvārī ar lielu troksni kārtējo reizi iegruvušas nodegušās Kuldīgas vecās slimnīcas ēkas konstrukcijas, nobiedējot iedzīvotājus un tuvumā esošās iestādes. "Otrā stāva griesti piezemējušies uz pirmā stāva griestiem. Vairāk nekam nevajadzētu krist, no jumta nekas liels nav palicis," laikrakstam skaidrojis SIA "AB Būvniecība" darbu vadītājs Guntis Būmeisters.
Ventspils, 27.febr., LETA.
Foto:Stock.XCHING