Tols: Oktobrī jābūt izstrādātai VNĪ investīciju politikai
Patlaban noslēgumam tuvojas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) investīciju politikas izstrāde, un provizoriski tā būtu jāpabeidz līdz 1.oktobrim, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.
Paralēli šogad un nākamgad tiek veikta neizmantoto VNĪ īpašumu tehniskā apsekošana, kas ļaus plānot, ko ar katru konkrēto īpašumu var iesākt, norādīja Tols, piebilstot, ka pēc tam VNĪ investīcijas tiks plānotas, balstoties uz apkopoto informāciju par visu ēku dzīves ciklu, informāciju par klientu vajadzībām, ēku pielietojuma mērķi un citu informāciju.
"Pirms pusgada Valsts kontrole savā ziņojumā norādīja, ka VNĪ ilgtermiņā neplāno investīcijas savos īpašumos. Patlaban situācija tiek labota, un līdz oktobrim būtu jābūt pabeigtai VNĪ koncepcijai par to, ko un kādā veidā darīt ar nekustamajiem īpašumiem. Skaidrs ir tas, ka nevar vienoti pieiet visiem īpašumiem. Katram īpašumam ir kāds savs dzīves cikla brīdis, un tie ir atšķirīgi. Katrā no šiem dzīves cikla momentiem nepieciešams atšķirīgs ieguldījums, atšķirīgs nākotnes attīstības redzējums. Tāpēc šajā koncepcijā ir uzdevums noteikt vispārīgos attīstības principus," skaidroja Tols.
Viņš sacīja, ka patlaban tiek veikta arī VNĪ īpašumā esošo objektu apsekošana, līdz šim ir apsekota aptuveni puse objektu. Kad šis process būs pabeigts, VNĪ varēs noteikt, ko darīt ar katru konkrēto īpašumu.
Jautāts, kad varētu būt zināmi apsekošanas rezultāti, Tols sacīja, ka ir grūti prognozēt. "Nevaru pateikt, vai šogad to pagūsim vai nē. Drīzāk šķiet, ka tas varētu būt nākamā gada jautājums, jo apjoms tomēr ir liels. Tehniskā apsekošana nav vizuālā apskate, tas tomēr ir analītisks darbs, lai varētu pateikt, cik lieli kapitālieguldījumi katrā ēkā ir nepieciešami," sacīja Tols.
Viņš piebilda, ka apsekošanas rezultāti būs kā papildinājums VNĪ koncepcijai par nekustamo īpašumu attīstību.
"Tas būs kā papildinājums rīcības plānam. Zināsim, ko nepieciešams darīt un cik līdzekļu tam ir nepieciešams. Tas būs arī redzējums par to, vai konkrētie īpašumi ir saglabājami, vai tie ir iznomājami, atsavināmi vai arī nojaucami. Graustus jau mēs nevaram atjaunot. Ja ēkai ir kāda vērtība, mantiska vai kultūrvēsturiska, tad tā ir viena lieta, bet, ja ēka ir grausts, tad tā ir nojaucama," skaidroja Tols.
VNĪ vadītājs informēja, ka VNĪ īpašumu portfelis ir ļoti liels, tas ir interesants un ļoti dažāds, tāpēc tādu vienotu raksturojumu tam nevar dot. VNĪ ir 456 ēkas, tad ir daudz zemesgabalu, daļa no tiem ir VNĪ īpašumā, daļa valdījumā. Kopā VNĪ ir 4811 objekti.
VNĪ īpašumā esošo ēku kopējā platība ir 1,39 miljoni kvadrātmetru, bet zemes platība ir aptuveni 18 miljoni kvadrātmetru.
"Tas ir ievērojams apjoms. Ir arī VNĪ visai neraksturīgas platības, piemēram, dzīvokļi, bet to procents ir niecīgs. VNĪ vairāk orientējas uz komercobjektiem, birojiem, ir dažas noliktavu platības, bet pārsvarā ir biroju ēkas," skaidroja Tols.
Pēc īpašumu sadalījuma pa reģioniem Rīgā atrodas aptuveni 70% VNĪ īpašumu, Daugavpilī 6%, Valmierā 4% un tā tālāk.
"Ja runājam par brīvo telpu īpatsvaru, tad tā saucamie tukšie īpašumi ir aptuveni 23,2%. No visiem tukšajiem īpašumiem 22,4% ir rezervēti valsts iestāžu vajadzībām," piebilda Tols.
Foto: Evija Trifanova/LETA
