Zolitūdes galaziņojuma apstiprināšanai komisijas balsojumā varētu būt vairākums

Pēc pašreizējām ziņām, vēl pirms galīgā balsojuma priekšlikums par politiski un morāli atbildīgo personu svītrošanu no ziņojuma, visticamāk, varētu negūt komisijas vairākuma atbalstu. Tajā pašā laikā nevar izslēgt, ka deputātu izšķiršanās šajā jautājumā varētu mainīties, piemēram, uzklausot komisijas sēdē paustos argumentus.

Līdz ar to komisijas sēdē, visticamāk, notiks divi izšķiroši balsojumi - pirmais būs par rosinājumu izslēgt no galaziņojuma apgalvojumu par septiņām politiski un morāli atbildīgām personām, savukārt otrais būs par paša galaziņojuma apstiprināšanu. Deputātu vairākumam gan ir tiesības lemt par dažāda veida izmaiņām plānotajā darba kārtībā, kas var ietekmēt šodienas sēdes norisi. Pašlaik gan nav ziņu par kādiem plāniem veikt darba kārtības izmaiņas.

Komisijas sekretārs Ints Dālderis (V) rosinājis no galaziņojuma teksta izslēgt norādes uz konkrētu fizisku personu vainu un atbildību. Priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā galaziņojumā kā politiski un morāli atbildīgas vairs netiktu minētas pašlaik ziņojuma projektā šādā kontekstā norādītās personas - toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce (LA), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) aģentūrai norādīja, ka balsos pret Dāldera priekšlikumu. Savukārt attiecībā uz balsojumu par galaziņojumu komisijas priekšsēdētājs atturējās paust savu nostāju, neizslēdzot iespēju, ka to varētu ietekmēt komisijas sēdē pieņemtie lēmumi.

Deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) pauda, ka atbalsta pašlaik septiņu minēto uzvārdu saglabāšanu, ņemot vērā arī to, ka ekspremjers Valdis Dombrovskis (V) pats esot atzinis savu atbildību. Krēsliņš norāda, ka, ja ir parādījušies jauni argumenti par minēto personu izslēgšanu no galaziņojuma, tad viņš ir gatavs tos uzklausīt, lai izvērtētu. Taču, ja netiks sniegti skaidrs pamatojums, tad Krēsliņš Dāldera priekšlikumu atbalstīt nevarēs, jo nav radis bez pamatojuma mainīt savu pozīciju. Viņš norādīja, ka komisijas vairākums iepriekš vienojies par attiecīgo uzvārdu minēšanu. Ja norādītās personas paliks ziņojumā, Krēsliņš atbalstīs to arī galīgajā balsojumā. Ja komisija nolems, ka atbildīgās personas tomēr netiek minētas, tad viņš vērtēs, kā rīkoties. Deputāts gan vēlas atbalstīt komisijas priekšsēdētāju Balodi, kurš it sevišķi ir ieguldījis pūles, lai tiktu paveikts diezgan vērtīgs darbs, izveidojot galaziņojumu.

Parlamentāriete Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņa vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, kā rīkoties saistībā ar Dāldera priekšlikumu, taču viņa pieļauj iespēju nepiedalīties balsojumā, ko viņa nodēvēja par "uzvārdu ļembastu". Deputāte gan norāda, ka vispirms ir jāredz, kādā veidā norisināsies komisijas sēde. Rībena jebkurā gadījumā balsos par galaziņojuma apstiprināšanu, jo esot radīts labākais kādas izmeklēšanas komisijas galaziņojums, ko viņa atceras savā Saeimas darba pieredzē. Politiķe uzsvēra, ka profesionāli sagatavotie priekšlikumi ir kā rokasgrāmata, lai tos izmantotu gan Ministru prezidenti, gan citas amatpersonas. Politiķei ir kauns priekšlikumus sagatavojušo ekspertu priekšā, ka jautājumus par būvniecības drošības uzlabošanu un citiem aspektiem ir aizēnojusi diskusija par uzvārdiem.

Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) neatklāja, kā balsos jautājumā par Dāldera priekšlikumu. Tomēr jebkurā gadījumā viņš atbalstīs galaziņojuma apstiprināšanu. Arī otrs Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis komisijā Juris Vectirāns atturējās skaidri atklāt, kā balsos uzvārdu svītrošanas jautājumā, taču norādīja, ka no paša sākuma ir bijis pret selektīvi veiktu uzvārdu pieminēšanu. Ja uzvārdi galaziņojumā tiek minēti, tad nepieciešams norādīt visus iesaistītos - pēc Vectirāna aprēķina būtu jāmin 37 līdz 53 cilvēki. Neatkarīgi no tā, kā izšķirsies jautājums par Dāldera priekšlikumu, Vectirāns balsos par galaziņojuma apstiprināšanu.

Parlamentāriete Inguna Sudraba (NSL) norādīja, ka balsos pret priekšlikumu galaziņojumā neminēt atbildīgās personas. Ja atbildīgo cilvēku vārdi dokumentā saglabāsies, tad politiķe atbalstīs arī galaziņojuma pieņemšanu. Vārdu svītrošanas gadījumā Sudrabai būs jāapsver, kā rīkoties balsojumā par pašu galaziņojumu.

Deputāts Igors Zujevs (S) nevēlējās pagaidām atklāt savu balsojumu attiecībā uz Dāldera priekšlikumu. Viņa balsojumu par galaziņojumu varētu ietekmēt gaidāmās sēdes laikā lemtais. Tāpat parlamentāriete Zenta Tretjaka (S) atturējās no komentāriem jautājumā par to, kā balsos saistībā ar uzvārdu svītrošanas rosinājumu, taču norādīja, ka galaziņojums būtu jāpieņem jebkurā gadījumā.

Deputāts Šics iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka balsos pret priekšlikumu par uzvārdu izņemšanu. Savukārt, ja uzvārdi tomēr tiks svītroti, viņam būs jāpārdomā, kā rīkoties balsojumā par galaziņojuma apstiprināšanu.

Parlamentārietis Artuss Kaimiņš aģentūrai LETA pauda, ka viņš noteikti balsos pret uzvārdu izslēgšanu no galaziņojuma. Ja tomēr tie tiks svītroti, viņš kopā ar Šicu, Krēsliņu un Sudrabu balsošot pret galaziņojuma apstiprināšanu. Savukārt, saglabājot vārdus un uzvārdus, četri minētie politiķi balsošot par galaziņojumu, akcentēja Kaimiņš. Viņš uzsvēra, ka sabiedrības intereses pārstāv valstsvīri, kuru uzdevums ir norādīt uz attiecīgo personu politisko un morālo atbildību.

Komisijas locekļi Aleksejs Loskutovs (V) un Dālderis balsos par uzvārdu svītrošanu, un, ja to atbalstīs arī komisija, Loskutovs balsos arī par galaziņojumu. Gadījumā, ja uzvārdi netiks svītroti, tādā gadījumā, visdrīzāk, Loskutovs balsos pret galaziņojuma apstiprināšanu. Tomēr vēl varētu notikt apspriešanās ar Dālderi par to, kā rīkoties balsojumā par galaziņojuma, ja viņa priekšlikums par uzvārdu izslēgšanu negūs atbalstu.

"Sakarā ar to, ka konkrētu personu vainu un tās pakāpi traģēdijas sakarā tiesiskā valstī var izvērtēt un noteikt tikai tiesa, ierosinu no galaziņojuma teksta izslēgt visas norādes uz konkrētu fizisku personu vainu un atbildību," teikts Dāldera priekšlikumā, kuru šodien skatīs komisija.

Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

LETA

Foto: Ieva Lūka/LETA