Dzirdot vārdu salikumu “mājas būvniecība”, nevienam vien pār muguru pārskrien skudriņas: neskaitāmi dokumenti, iestādes, dažādi uzņēmumi, pie kuriem ir jāvēršas vēl pirms darbiem būvlaukumā, un visbeidzot vēl paša būvnieka atrašana. Ja nav pieredzes būvniecībā vai vismaz iespaidīgas brīvā laika rezerves, šis var šķist ļoti sarežģīts process.

Mainoties klimatam, tādi ekstremāli laikapstākļi kā ilgstošs karstums, sausums, stihiskas vētras un intensīvas lietusgāzes vairs nav retums arī mūsu platuma grādos. Sagatavoties un pilnvērtīgi cīnīties ar globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu radītajām sekām ir grūti, taču ne neiespējami. 

Arvien lielāku popularitāti Latvijā iemanto taisnie jeb plakanie jumti – to izmantošanu veicina gan moderna dizaina privātmāju ienākšana Latvijā, gan industriālo centru un biroju būvniecība. Kādi ir galvenie izaicinājumi taisno jumtu uzturēšanā, un kas jāņem vērā, ja uz jumta vēlies izvietot terasi vai saules paneļus? Skaidro siltumizolācijas risinājumu eksperts.

Viņa pirmā aizraušanās bija kino radīšana, vēlāk sapņojis par kuģošanu tālās jūrās, taču, kādas idejas iedvesmots, savu dzīvi nolēmis saistīt ar ceļiem un tiltiem. Rūdolfs Gruberts ir vadošais tiltu būvinženieris akciju sabiedrībā "Ceļuprojekts", nozarei un savai pirmajai un vienīgajai darbavietai uzticīgs jau vairāk nekā pusgadsimtu. Pērn pelnīti kļuvis par "Būvindustrijas lielās balvas" laureātu nominācijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā".

Vai esi kādreiz dzinis sava mājokļa sienā naglu un aizdomājies, kas īsti atrodas sienā? Vai tur gadījumā nav izvietots kāds elektrības vads vai cita svarīga detaļa, kurai nejauši vari trāpīt? Varbūt tevi kādreiz ir mocījusi ziņkāre, kāpēc, klauvējot pa sienu, tā dažās vietās mēdz skanēt cauri?

Nesen pārdzīvotā krusas vētra vairākas mājsaimniecības Latvijā atstāja ar bojātiem vai pat pilnībā norautiem jumtiem, kā rezultātā šobrīd vairākās vietās Latvijā notiek aktīvi jumtu atjaunošanas darbi. Jumta segumu eksperti no “Eternit” apkopojuši izaicinājumus, ar kuriem var saskarties jumta atjaunošanas darbu gaitā. 

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti? 

Nav noslēpums, ka mūsdienu arhitektūras principi krietni atšķiras, teiksim, no jūgendstila vai neoklasicisma laiku priekšrakstiem, kad dzīvojamās ēkas Latvijā tika būvētas šķietami daudz pamatīgākas, nereti ar unikālām, mākslas darbiem līdzvērtīgām fasādēm. 

Rīgā daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem raizes sagādā nevienam nepiederoši un patvaļīgi izvietoti gaisvadi – starp ēkām izvilkti vadi un kabeļi. Lai risinātu esošo situāciju, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis ieteikumus namu apsamniekotājiem par rīcību, ja rodas aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu.

Līdz ar izmaiņām un atvieglotu lodžiju aizstiklošanas kārtību Rīgā, kā arī tuvojošos apkures sezonu arvien aktuālāks kļūs jautājums par lodžiju un arī balkonu nosiltināšanu. Kas jāņem vērā pirms darbu sākšanas un kādi ir lielākie izaicinājumi dzīvokļu īpašniekiem, skaidro siltumizolācijas risinājumu eksperti.