Izplatītākās telpaugu problēmas – kā tās risināt?

Lai arī neesi pats rūpīgākais telpaugu saimnieks, tu savam zaļajam kaimiņam vēli tikai visu to labāko un agrāk vai vēlāk pamani, ja ar to kaut kas nav lāgā. Pirms krīti panikā, apskati augu un identificē izmaiņas – varbūt izskaidrojums ir daudz vienkāršāks nekā sakumā gribas domāt.

Augam krīt lapas

Ja telpaugam krīt lapas, tas nozīmē, kas tavs zaļais kaimiņš pārdzīvo stresu. Par iemeslu var kalpot ierastās vietas maiņa vai nepareiza kopšana.

Pasmaržo augsni. Ja tā šķiet sasmakusi un jūtams pelējuma aromāts, visticamāk, ka augs tiek pārlaistīts. Rezultātā var sapelēt saknes, rasties sēnīšu infekcijas, un augs, lai saglabātu enerģiju un pareizo mitruma pakāpi, sāk mest lapas. Šeit gan jāpiebilst, ka lapu krišanu var radīt arī auksts vējš un vājš apgaismojums.

Ja auga lapas pirms nokrišanas vispirms kļūst dzeltenas, tad vadies pēc augsnes mitruma pakāpes un laisti tikai tad, kad augsnes virskārta apmēram divu centimetru dziļumā ir sausa. Tāpat augam noteikti jābūt podā ar drenāžas caurumiem. Ja tā nav, augs jāpārstāda vai caurumi jāuztaisa pašam. Plastmasas podiem caurumiņus var izkausēt ar sakarsētu naglu. Lai novērstu lapu krišanu, augs jāsargā arī no caurvēja.

Lai ārstētu un novērstu sēnīšu infekcijas, nekavējoties savāc nokritušās lapas un pārliecinies, ka tiek nodrošināta pietiekama gaisa cirkulācija.

Augu pārņēmusi kaitēkļu invāzija

Viena no biežākajām augu problēmām ir parasto bruņutu vai māņbruņutu invāzija. Pirmajā gadījumā uz auga lapām redzami mazi sacietējumi, kurus var nokasīt ar nagu, bet māņbruņutis līdzinās mīkstām pūku bumbiņām. Abi kaitēkļi sūc auga sulu un izdala lipīgu vielu medusrasu.

Ja uz auga parādās plankumi, kas pārklājas ar pelēku kārtiņu, tā ir pelēkā puve, bet miltrasas gadījumā uz auga veidosies balts pārklājums, vēlāk kļūstot pelēks. Lai gan sākumā varētu likties, ka šīs slimības ir neuzvaramas, nekrīti panikā un dziļi ievelc elpu – ar tām var cīnīties.

Inficētie augi jānošķir no pārējiem telpaugiem. Kaitēkļus no auga var noslaucīt ar mitru lupatiņu, bet nopietnu slimību ārstēšanai vispirms noņem visvairāk bojātās augu lapas, bet pārējās apsmidzini ar speciālu aizsardzības līdzekli. Pelēkās puves vai miltrasas gadījumā jāuzlabo ventilācija un jāizmanto fungicīds.

Auga lapas klāj putekļi un zirnekļtīkli

Ja vien savu zaļo kaimiņu netīri reizi piecos gados, tad putekļu un zirnekļtīklu parādīšanās uz auga liecina par tīklērces klātbūtni. Lai gan paši kukainīši ir pārāk mazi, lai tos ieraudzītu ar neapbruņotu aci, tos nodod smalko tīklu pinumi.

Nevēlamās tīklērces notīri ar mitru lupatiņu un pasargā augu no to atkārtotas parādīšanās, palielinot mitrumu un regulāri noslaukot auga lapas. Ja tīklērces invāzija ir īpaši nomācoša, apsmidzini lapas ar insekticīdu un ik pēc pāris dienām tās noslauki ar mitru lupatiņu.

Augam ir trūdodiņi

Ja auga tuvumā esi identificējis nelielus odiņus, tie noteikti ir labi zināmie trūdodiņi. Lai gan to kāpuri ēd satrūdējušas auga daļas, piemēram, saknes, odiņu parādīšanās var signalizēt par lielu mitruma daudzumu augsnē.

Izvairies no auga pārlaistīšanas. Ja ievēro pareizu laistīšanas režīmu, bet odiņi nepazūd, visticamāk, ka podiņā ir beigtas saknes vai citas trūdošas, organiskas vielas.

Vispirms novāc visas uz augsnes sakritušās auga lapas. Tad uzmanīgi izņem augu no poda un savāc mitrās, sapuvušās saknes. Ja iespējams, pārstādi augu jaunā, tīrā augsnē.
Īpaši mokošu trūdodiņu invāziju gadījumā var izmantot diatomīta zemi.

Augam ir dzeltenas lapas

Dzeltenas lapas var signalizēt par vairākām problēmām, tomēr, atbildot uz dažiem jautājumiem, vari ātri sašaurināt iespēju loku.

Kurā vietā novērojama lapu dzelte? Ja tās dzeltē pie auga stublāja, vainīga var būt pārlaistīšana vai slikta ūdens cirkulācija. Auga augšējo lapu dzeltēšana vērš uzmanību uz trūkstošām uzturvielām, kuras pietiekamā daudzumā nenodrošina ciets ūdens vai nepiemērota mēslojuma izmantošana.

Ja lapas ir kropļainas, ar dzelteniem raibumiem, svītrām vai pleķiem, tad, visticamāk, augam ir vīruss.

Lai novērstu lapu dzeltēšanu, nodrošini, ka auga podiņam ir drenāžas caurumi. Tie novērsīs sakņu pūšanu. Pirms kārtējās laistīšanas augsnes virskārtai ļauj izžūt un kļūt sausai, turklāt pārliecinies, ka augu neskar caurvējš un auksta vēja plūsmas.

Ja dzelte novērojama jaunajām auga lapiņām, laistīšanai mēģini izmantot filtrētu ūdeni vai lietainā dienā noliec augu ārā un ļauj ūdenim izskalot augsnē sakrājušos minerālus.

Augus, kuru lapu dzelti izraisījusi vīrusa saslimšana, labāk likvidēt. Maz iespējams, ka tos varēs izārstēt, turklāt no saslimšanas jāpasargā arī pārējie telpaugi.

Augs nezied

Biežākais iemesls auga neziedēšanai ir nepietiekama gaisma. Reizēm pie vainas vienkārši ir laiks. Piemēram, lai gan populārs ir uzskats, ka orhidejas zied nepārtraukti, arī tām nepieciešams miera periods, kurā laikā izaug jaunas saknes un lapas. Daži augi, piemēram, sīpolpuķes un kaktusi, zied tikai vienreiz gadā.

Ja augs ilgstoši nezied, bet tā lapas kļuvušas tumši zaļas un izstīdzējušas, zaļajam kaimiņam ikdienā nepieciešams saņemt vairāk gaismas.

Ja esi pārliecināts, ka šim augam jāzied biežāk nekā tikai reizi gadā, pamazām to pieradini pie lielākas gaismas. Ja augu uzreiz ieliksi tiešos saules staros, apdegs tā lapiņas. Šodien podiņu no tālākā istabas stūra pārvieto uz telpas vidusdaļu, bet nākamnedēļ to novieto loga tuvumā. Varbūt izklausās muļķīgi, bet arī tu nebūtu gatavs biezajās ziemas drēbēs sauļoties pludmalē.

Foto: Pixabay.com