Nav noslēpums, ka mūsdienu arhitektūras principi krietni atšķiras, teiksim, no jūgendstila vai neoklasicisma laiku priekšrakstiem, kad dzīvojamās ēkas Latvijā tika būvētas šķietami daudz pamatīgākas, nereti ar unikālām, mākslas darbiem līdzvērtīgām fasādēm. 

Rīgā daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem raizes sagādā nevienam nepiederoši un patvaļīgi izvietoti gaisvadi – starp ēkām izvilkti vadi un kabeļi. Lai risinātu esošo situāciju, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis ieteikumus namu apsamniekotājiem par rīcību, ja rodas aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu.

Līdz ar izmaiņām un atvieglotu lodžiju aizstiklošanas kārtību Rīgā, kā arī tuvojošos apkures sezonu arvien aktuālāks kļūs jautājums par lodžiju un arī balkonu nosiltināšanu. Kas jāņem vērā pirms darbu sākšanas un kādi ir lielākie izaicinājumi dzīvokļu īpašniekiem, skaidro siltumizolācijas risinājumu eksperti.

Patīkama un komfortabla vide ir nepieciešama ne tikai mūsu mājās un darbavietās, bet arī citās publiskās iestādēs, kuras ikdienā apmeklējam – veikalos, skolās, bibliotēkās, ārstniecības iestādēs un citviet. Būtiski faktori, kas ietekmē mūsu pašsajūtu, atrodoties telpās, ir dienasgaisma un svaigs gaiss; tam ir arī medicīnisks izskaidrojums. Turklāt uzlabojas ne tikai pašsajūta, bet arī sasniegtie rezultāti. Kāpēc tā?

Latvijā ik gadu tiek radīti aptuveni 800 tūkstoši tonnu atkritumu. To samazināšanai Eiropas Savienība (ES) tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035.gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 

Vasaras periodā nekustamā īpašuma tirgus ierasti ir aktīvs, un iedzīvotāji iegādājas ne tikai dzīvokļus, bet palielinās interese arī par privātmājām, vasarnīcām un lauku īpašumiem. Lai gan sava māja ir daudzu ģimeņu sapnis, augstā inflācija, būvniecības cenu un Euribor procenta likmju kāpums tās padara arvien nepieejamākas mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem.

Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina – iedzīvotāji piekrīt, ka Latvijā būvniecības atkritumu, tai skaitā bīstamo, nonākšana dabā ir būtiska problēma. Vienlaikus atbilstoši industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma datiem pārvesto un pārstrādāto būvgružu starpība pērn bija aptuveni 50%. Citiem vārdiem sakot, pārstrādei nodod tikai pusi pārvadāto atkritumu.

Gada laikā Latvijā notiek ap 1000 negaisu ar zibens izlādi, kas daudziem rada nepatīkamus pārdzīvojumus – gan lielas bailes, gan materiālus zaudējumus.

Augošās nekustamā īpašuma cenas, iespēja apvienot attālināto darbu ar dzīvi ārpus pilsētas un lūkošanās pēc budžetam atbilstošas vasaras un ziemas mājas mudina arvien vairāk iedzīvotājus apsvērt koka karkasa un moduļu māju piedāvājumu. 

Latvijā jau ilgāku laiku notiek diskusijas un domu apmaiņa par dažādām ekonomikas transformācijas idejām, un būvniecība tradicionāli bijis tas sektors, kurā modernu tehnoloģiju ienākšana ikdienas procesu pārvaldībā notiek vēlāk kā citās nozarēs.