Ūdensapgāde ir pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni. Izšķir vietējo un centralizēto ūdensapgādi. Tieši centralizētā ūdensapgāde nodrošina cilvēkus ar tīru, prasībām atbilstošu ūdeni.

Ūdeni lietotāji patērē dažādām vajadzībām, tomēr visbiežāk ūdens tiek izmantots trīs veidos:

* Saimniecības nolūkos – dzeršana, ēdiena pagatavošana, mazgāšanās, veļas mazgāšana, dārza, zālāja laistīšana utt.;
* rūpnieciskām vajadzībām – uzņēmumu ūdens tēriņš rūpniecības, transporta, enerģētikas, lauksaimniecības utt. nolūkos;
* ūdens izmantošana ugunsdzēsības nolūkos.

Piegādājot ūdeni, vienmēr ņem vērā tā kvalitāti. Lai ūdens būtu normām atbilstošā kvalitāte, tiek veikta ūdens apstrāde.

Ūdensapgādes sistēmas, pirmkārt, var klasificēt pēc to izmantošanas nolūka:
* Apdzīvojamo vietu ūdensapgādes sistēmas (pilsētas, ciemati);
* rūpnieciskās ūdensapgādes sistēmas;
* lauksaimniecību ūdensapgādes sistēmas;
* ūdensapgādes sistēmas ugunsdzēsības nolūkam;
* kombinētās ūdensapgādes sistēmas, kur vienā apvienotas divas vai vairākas iepriekšminētās.

Ūdensapgādē ūdens tiek iegūts gan no virszemes avotiem (upes, ezeri u.c.), gan no pazemes avotiem. Tāpat ūdens tiek iegūts jauktā veidā.

Kanalizācija ir cauruļu un citu ierīču sistēma, kas izveidota ar nolūku izvadīt gan apdzīvotu vietu, gan rūpniecisko uzņēmumu šķidros atkritumus un notekūdeņus. Tas ir ierīču komplekss, kas ne tikai izvada notekūdeņus, bet arī spēj tos attīrīt un ievadīt ūdenstilpnē. Pēc būtības kanalizācija ir ūdensapgādes sastāvdaļa.

Kanalizācijas galvenās sastāvdaļas ir iekšējie kanalizācijas tīkli, ārējie tīkli, kanalizācijas sūkņu stacija un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Iekšējie kanalizācijas tīkli garantē notekūdeņu savākšanu celtnes iekšienē, savukārt ārējie nodrošina notekūdeņu savākšanu un novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nodrošina attīrīšanu atbilstoši visiem normatīviem un likumiem.