Kādu malku labāk izmantot kamīnam?
Labdien!

Kādu malku labāk izmantot kamīnam - bērzu, alksni, priedi vai ozolu?

Paldies!
Atbild:
Vitolds Untāls, Untāls V., amatniecības kameras meistars
Labdien!

Ieteiktu alksni.

Kamīni

Vai, būvējot kamīnu, māla ķieģeļus var cementēt ar parasto cementu ar smilts piejaukumu?
Labdien!

Vai, būvējot kamīnu, māla ķieģeļus var cementēt ar parasto cementu ar smilts piejaukumu?

Mums ir metāla kamīnkrāsns, kas tiek aplikta ar māla ķieģeļiem. Meistari nepiekrīt ķieģeļus cementēt ar kamīniem paredzēto māla javu, bet gan plāno izmantot parasto cementu. Vai šāda kamīna šuves ar laiku nesāks plaisāt?

Paldies!
Atbild:
Vitolds Untāls, Untāls V., amatniecības kameras meistars
Labdien!

Šādus darbus jāveic sertificētiem meistariem.

Kamīni

Vai PVC logi ir labāki par koka logiem?
Labdien!

Vai PVC logi ir labāki par koka logiem? Vai ir iespējams pasūtīt PVC logus, kas ir kā koka imitācija (brūni)?

Paldies!
Atbild:
Kaspars Zihmanis, "Flora", SIA
Labdien!

Nē. PVC logi nav labāki par koka logiem. Katram materiālam (PVC, koks, alumīnijs) ir savas priekšrocības un arī trūkumi. PVC logus var pasūtīt arī ar koka tekstūras apdari. Ir iespējami dažādi apdares un krāsas varianti. Tas jāprasa potenciālajam logu izgatavotājam.

Logi

Cik kw siltumsūkni vajadzētu mājai uz 180 m2?
Sveiki!

Esam nolēmuši ievietot gaiss - ūdens siltumsūkni kā apkures sistēmu privātmājai. Kādu ražotāju variet ieteikt? Sliecamies uz Mitsubishi, paziņa iesaka Daikin, par kuru neesam neko dzirdējuši.

Un cik kw siltumsūkni vajadzētu mājai uz 180 m2?

Māja ar jauniem logiem, nosiltināta ar 15 cm vati, arī pamati siltināti. Paredzēti 3 radiatori, izmēros lielāki nekā vajadzīgs, lai varētu tos turēt uz zemāku temp., nevis 60 grādiem, lai palielinātu efektivitāti un ekonomētu.

Ļoti ceru, ka varēsiet man palīdzēt ar padomu.

Paldies!
Atbild:
Arnis Dravnieks, "Rīgas būve", SIA
Sveicināti!

Diemžēl mana pieredze ar gaiss- ūdens tipa siltumsūkņiem ir ļoti maza, praktiski nekāda. Tādēl nespēšu Jums palīdzēt ar ieteikumu siltumsūkņa modeļa un jaudas izvēlē. Visi tie agregātu galvenie mezgli, kuri saistīti ar siltumapmaiņas procesu, jau strāda puslīdz vienādi labi, bojājas ļoti reti. Pārsvarā bojājas elektronika, vadības bloki, dažādi temperatūras sensori, utt. (zibens, pārsprieguma elektrotīklā dēļ). Tādēļ siltumsūkņa modeli būtu jāizvēlas pēc uzņēmuma izvērtējuma, kas pārdod šos siltumsūkņus - vai šai firmai ir attīstīts serviss, cik maksā izbraukums, cik maksā galvenā vadības plate, utml. Un galvenais, cik ilgi uzņēmums pastāv. Jāmēģina saprast, ar muguras smadzenēm uztaustīt, vai tas darbosies arī pēc desmit gadiem.

Vēl dažas manas subjektīvas pārdomas par šī tipa siltumsūkņiem.

Uzskatu, ka gaiss-ūdens siltumsūkņus var uzstādīt privātmājai kā otro, bet ne galveno apkures veidu, vai ļoti mazām mājām, vai pilsētā birojiem, utml. Kaut kad pasen esmu paskatījies šo tipu siltumsūkņu raksturlīknes. Tie efektīvi veic siltumapmaiņas procesu pie āra gaisa temperatūras līdz 0, -5 grādiem.

Ja ņem vērā Latvijas ziemas vidējo gaisa temperatūru, tad viss izskatās labi. Bet ziemas dažos mēnešos mēdz gadīties arī krietni zemākas gaisa temperatūras, kad šī tipa siltumsūkņu efektivitāte krietni samazinās vai ļoti aukstā laikā pietuvinās nullei.

Es pat neesmu iedziļinājies, kā strādā šī tipa siltumsūknis, ja āra temperatūra ir tik zema, ka gaisa siltumapmaiņas process notiek neefektīvi.

Piemēram, Jūsu mājai būtu nepieciešams siltumsūknis ar jaudu 12-14 KW. Jo siltumjauda nepieciešama arī siltā ūdens sagatavošanai. Šāda siltumjauda mājai nepieciešama tieši brīžos, kad āra temperatūra ir visszemākā. Kā darbojas šis gaiss- ūdens siltumsūknis? Vai darbojas neapstājoties un saražo vienu trešo vai ceturto daļu nepieciešamās siltumjaudas, un pārējo piesilda ar elektrību? Vai izslēdzas pavisam savas neefektivitātes dēļ un ieslēdz tīri elektrības apkuri? Es neesmu iedziļinājies precīzi šī tipa siltumsūkņu darbības niansēs, jo pati doma, ka siltuma ražojošā iekārta visefektīvāk strādā, kad āra temperatūra ir visaugstākā, un otrādi man šķiet tāda ačgārna, man filosofiski tā nav īsti saprotama. Tad, kad visvairāk vajag, tas spēj dot vismazāk, un spēj dot visvairāk, kad vismazāk vajag.

Gaiss - ūdens siltusūknis efektīvs ir vasarā, sildot silto saimniecības ūdeni, un privātmājā rudens, pavasara laikā, kad vēl negribas darbināt galveno apkuri (nest malku, tīrīt pelnus utml), bet bez apkures sēdēt vakaros pavisam drēgni.

Turklāt vēl jāņem vērā, ka šā tipa siltumsūkņiem siltumapmaiņas procesā ir nepieciešama diezgan ievērojama gaisa plūsma, kas plūst cauri siltummainim. Gaiss nes dažādus puteklus, mušas, lapas... regulāri jātīra siltummaini vai gaisa filtru(vai jāmaina), ja tāds iebūvēts.

Visbeidzot par izmaksām. Siltumsūkņa gaiss - ūdens paša agregāta izmaksas ir tādas pašas vai nedaudz dārgākas nekā siltumsūkņa tipa šķidrums - ūdens tipa siltumsūkņiem. Apsaistes izmaksas ir vienādas. Vienīgā atšķirība izmaksu ziņā ir āra konturs, kas rokams zemē. Jūsu gadījumā tas 14 Kw siltumsūknim varētu sastādīt ap 1,5-2000 €. Bet tas sadārdzinājums jārēķina proporcionāli projekta kopējām izmaksām. Toties siltumsūkņa (tips šķidrums ūdens) apkures sistēmu var uzskatīt kā mājas galveno, bieži pat vienīgo, apkures veidu, jo šā tipa sistēmas siltumsūknis ražo nepieciešamo siltumjaudu visu cauru gadu un nav atkarīgs no āra gaisa temperatūras. Vien nepieciešami kādi 600-700 m2 zemes, kur ierakt kontūru. Un ne vienmēr tam jābūt ideāli kantainam zemes pleķim. Kontūru var rakt jebkur - gar ceļa malām, ap māju, starp ēkām, sakņu dārzā. Pieredze rāda, ka uz augiem neatstāj.

Lai izdodas projekts lai kuru sistēmu Jūs izvēlētos.

Ar cienu,

Apkure

Kā varētu labāk izlīdzināt virsmu un vienlaicīgi to hidroizolēt?
Labdien!

Ir izbūvēts balkons virs pirmā stāva dzīvokļa. Virsma senos laikos pārklāta ar piķi, kas vēl savas funkcijas pilda, bet ir grubuļains un vietām sadrupis. Kā varētu labāk izlīdzināt virsmu un vienlaicīgi to hidroizolēt?

Paldies!
Atbild:
Kaspars Dzeguze, "Velve M.S. tehnoloģijas", SIA
Labdien!

Uz bitumena bāzes hidroizolācijas var klāt virsū tikai bitumena bāzes hidroizolāciju, ko mūsdienās laikam neizvēlētos. Ieteiktu Jums ar perforatoru nokalt bitumena hidroizolācijas paliekas līdz tīram betonam un visu vāji saistīto. Tad virsmu remontēt ar PLANITOP FAST 330 betona remonta sastāvu (minimālais kārtas biezums - 10 mm, ievērojiet ūdens dozāciju!) un tad virsmu hidroizolēt ar AQUAFLEX ROOF. Papildus pirms AQUAFLEX ROOF varat iestrādāt stūra lenti MAPEBAND SA pieslēgumā pie sienas pirms hidroizolācijas izveides.


Tehniskās lapas atradīsiet:

http://www.velvemst.lv/uploads/planitopfast330_lv_1.pdf
http://www.velvemst.lv/uploads/MAPEBAND_SA.pdf
http://www.velvemst.lv/uploads/aquaflex_roof.pdf

Hidroizolācija

Kāpēc dūmo krāsns?
Labdien!

Lieta sekojoša - gribējās noskaidrot, kas varētu būt pie vainas, ja, kurinot krāsni otrajā stāvā, pa pirmā stāva krāsnīm veļas iekšā telpā dūmi? Kas varētu būt par vainu un kā to novērst?
Skurstenis ir tīrīts.
Atbild:
Vitolds Untāls, Untāls V., amatniecības kameras meistars
Labdien!

Ja, atverot pirmā stāvā logu, dūmi nenāk, tad nav svaiga gaisa pieplūdes 1. stāvā.

Ugunsdrošība

Vai tā būtu pareizi siltināt?
Labdien!

Daudzdzīvokļu mājas dzīvoklim ārsienas (250 mm vieglbetons, logu augstumā 200 mm "pīrāgs"- vagondēlis, 25 mm dēlis, pape, stiklavate vai skaidbetons, dēlis, riģipsis) ir jau siltinātas no telpas iekšpuses ar 50 mm akmensvates rulli. Karkass no metāla profiliem un rīģipša. Ziemā šis siltinājums savu funkciju veica slikti, parādījās mitrums telpā. Tagad pārbaudot, kas "lācītim vēderā" (atvēru sienā nelielu lūku rīģipsī), atklājās nepietiekams siltumizolācijas slāņa biezums - nav kondensāta aizturošās plēves.

Vēlos palielināt siltumizolācijas slāni līdz 100 mm un atdalīt to no telpas ar plēvi.

Jautājums: vai demontēt jau esošo rīģipša kārtu (demontāžas putekļi traucēs dzīvokļa iemītniekiem), papildināt siltumizolācijas slāņa biezumu + izveidot jaunu karkasu + plēve un rīģipsis?

Vai drīkstu klāt papildinošo siltumizolācijas kārtu - 50 mm stikla vati pie jau esošā rīģipša, tajā iepriekš izveidojot 20-30 mm tehnoloģiskos urbumus?

Starp abām vates kārtām būs 35 mm šķirkārta, jo esošajā variantā starp vati un rīģipsi ir 25 mm gaisa šķirkārta - profila biezumā.

Paldies par atbildi!
Atbild:
Igors Dacjuks
Labdien!

Var palielināt kārtu kaut līdz diviem metriem - nekas nemainīsies, jo mitrums rodas mākslīgi. Jau pape sienā ir spējīga radīt kondensātu. Par putekļiem būtu mazāk jāsatraucās, bet par sēnīti gan, kas būs radušās mitruma ietekmē. Visas vates satur 10% fenola sveķus, kas ir naftas sintēzes produkts. Jebkurš materiāls, kas akulumē siltumu, ir labs - kur dabūja mitrumu, ātri atdeva. Neviens vēl nav sasildījies ar slapju džemperi, taču būvindustrija apgalvo mums pretējo.

Siltināšana

Kapēc skārda jumtam ar siltinātu mansardu jāliek divas plēves?
Labdien!

Kapēc skārda jumtam ar siltinātu mansardu jāliek divas plēves - vai tad nepietiek ar difūzijas membrānu, ja tā nelaiž konstrukcijā ne ūdeni, ne kondensātu no ārpuses un labi elpo no iekšpuses? Un kāda atšķirība, vai tas ir viengabala vai daudzgabalu materiāls? Uz skārda jumta jebkurā gadījumā veidojas kondensāts.
Atbild:
Igors Dacjuks
Labdien!

Plēves ir uzspiesta būvindustrijas reklāma. Liekot kaut 5 slāņus, no kondensāta tāpat neizbēgt. Rodas jautājums - kāpēc vecām mājām, kur nav plēves, nav ne grama kondensāta?

Siltināšana