No akmens tiek izgatavoti dažāda veida izstrādājumi, kuriem ir ļoti plašas izmantošanas iespējas. Akmens īpaši iecienīts būvniecības, interjera un eksterjera jomās, kur šādu izstrādājumu izmantošana iecienīta gan privātajās ģimenes mājās, gan arī sabiedriskas nozīmes ēkās.

Akmeni ļoti daudz izmanto būvniecībā, jo tas ir izturīgs un ilgmūžīgs materiāls ar ilgu noturību, turklāt tas arī vizuāli labi izskatās. Populāri akmens izstrādājumi ir kāpnes, kamīnu portāli, virtuves virsmas, ēku fasādes, grīdas segumi, mēbeles, trauki, vāzes, kā arī skulptūras un dažādi citi dekori.

Akmens izstrādājumi iecienīti arī memoriālajā arhitektūrā, kur visbiežāk no tiem veido pieminekļus un memoriālos ansambļus. Parasti šādu izstrādājumu veidošanai izmanto granītu vai laukakmeni. Memoriālās arhitektūras formas ir grūtāk projektējamas un izstrādājamas, jo nepieciešams veidot sarežģītas ainavas, akmens rotājumus un gravējumus.

Akmens izstrādājumi var būt ļoti dārgi, jo to ieguve un apstrāde ir ilgs un sarežģīts process. Akmeni iegūst karjeros, kur to sazāģē bluķos, blokos un apmēram 2cm – 3cm biezās plāksnēs. Sākotnēji tās apstrādā ar pulēšanas un dedzināšanas tehnoloģijām, bet vēlāk akmeni pārveido akmens apstrādes meistari.

Dabīgā akmens izstrādājumi nedeformējas, tos nevar sabojāt ne uguns, ne ūdens, turklāt nepastāv arī saskrāpēšanas risks. Akmens ir ekoloģisks un viegli kopjams materiāls, kuru nebojā arī laikapstākļi. Tāpat tas ir ļoti vērtīgs, jo no tā iespējams izveidot greznus un elegantus izstrādājumus, kas kalpo ilgu mūžu. Tomēr akmens izstrādājumi ir smagi, trausli un auksti, turklāt tie nav remontējami. Granīts izstaro radioaktīvu fonu, savukārt marmors ir porains, tāpēc viegli smērējas.

Granīts – pieejama plaša toņu, nokrāsu un faktūru daudzveidība, pieejami arī gaiši rozā, pelēki un pat melni toņi. Granīts ir blīvs, magmatisks kalnu iezis ar graudainu struktūru. To izmanto sienu un kamīnu apdarē, kāpņu, galda virsmu un kolonnu veidošanā. Granīts nesmērējas, ir izturīgs pret cirtieniem, karstumu un to nevar saskrāpēt. Ārējā apdarē granītu izmanto ēku fasādēm, kāpnēm un strūklakām. Ar granītu var bruģēt celiņus un laukumus, tomēr šis akmens ir ļoti ciets, tāpēc tam nepieciešama īpaša apstrāde.

Marmors – vidēja blīvuma un cietības kalnu iezis. Lai gan marmors ir porains, tas labi padodas pulēšanai, tomēr tam ir augsta ūdens uzsūkšanas spēja. Marmoru izmanto dekoratīvu elementu veidošanā. Šī akmens krāsu gamma variē no baltas līdz tumšiem toņiem, iespējams iegūt arī dzeltenus un sarkanus toņus. Marmors var būt arī plankumains vai svītrains. Skulptūrām un vannasistabām jāizvēlas blīvs un smalkgraudains marmors, jo, ja tas būs irdens un lielgraudains, tas uzsūks ūdeni. Marmora izstrādājumu kopšanai nav ieteicams izmantot abrazīvus tīrīšanas līdzekļus.

Dolomīts – smalkgraudains, slāņais, porains un caurumains iezis, kas ir mīkstāks par marmoru. Būvprodukcijai izmanto mehāniski apstrādātu dolomītu, savukārt termiski apstrādāts domolīts der siltumizolācijas materiāliem, romāncementiem u.c. 

Dabīgā akmens vietā iespējams izvēlēties arī mākslīgo akmeni. Tas ir viendabīgs kompozītmateriāls, kas sastāv no akrila sveķiem un dabīgiem minerāliem. Tāpat kā dabīgais, arī mākslīgais akmens ir ļoti izturīgs un ekoloģiski tīrs materiāls, ko izmanto interjera priekšmetu veidošanā. Atšķirībā no dabīgā akmens, šāda akmens izstrādājumus ir viegli remontēt un iespējams izveidot bezšuvju savienojumus.