Būvlaukums ir atbilstoši būvprojektam nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi. Tāpat to var dēvēt par teritoriju, kas aizņemta inženierbūves vai sabiedriskās dzīvojamās celtnes būvniecības laikā.

Parasti drošības nolūkos šī teritorija ir norobežota no apkārtējās vides. Pirms būvniecības darbu uzsākšanas būvlaukums ir jāiekārto. Tā iekārtošana ietver sevī visu nepieciešamo iekārtu un mehānismu uzstādīšanu – šķidruma un betona maisītāji, ierīces armatūras locīšanai, zāģi, transports, pacēlāji, iekrāvēji un cita celtniecības tehnika. Būvlaukumā paredz ērtu vietu ķieģeļu, smilts, grants, armatūras, zāģmateriālu glabāšanai. Tiek nodrošināta vieta, kurā cements un kaļķis glabāšanas laikā ir pasargāts no mitruma.

Būvlaukumā ir vieta, kur var izbraukt automašīnas, kas ieved visus nepieciešamos būvmateriālus. Tām ir jāspēj brīvi iebraukt un izbraukt, lai celtnieki varētu izkrautu visus materiālus. Turklāt brauktuves izveidotas tā, lai arī nelabvēlīgos laika apstākļos automašīna varētu iebraukt būvlaukumā.

Būvmateriāli un iekārtas būvlaukumā izvietotas pieejamās vietās, nav ilgi jāiet, lai paņemt visu nepieciešamo. Turklāt tie atrodas netālu no ceļamkrāna.

Būvlaukums ir nodrošināts arī ar ūdeni, kuru sagādā no tuvākā ūdensvada. Tāpat tiek nodrošināta arī elektrība, lai darbs tiktu veikts pilnvērtīgi.

Apkārt šai teritorijai ir nepieciešams nožogojums, lai norobežotu būvlaukumu no blakus esošiem ceļiem un automašīnām, kā arī, lai nodrošinātu, ka teritorijā neatradīsies nepiederīgas personas. Atsevišķos gadījumos tiek izliktas ceļa zīmes, kas atbilst spēkā esošiem noteikumiem. Dažkārt notiek arī būvlaukuma apsargāšana.

Ikvienā būvlaukumā darba organizāciju kontrolē noteikumi, kas ir jāievēro visiem būvdarbos iesaistītiem cilvēkiem.
Pie būvlaukuma jeb tā norobežojuma vienmēr tiek izvietota informācija - objekta nosaukums, būvdarbu pasūtītājs, projektētājs, veicējs, vadītājs un būvuzraugs.

Pamati ir celtnes daļa, kuras galvenais uzdevums ir sadalīt un pārnest ēkas slodzi uz tās pamatni. Pēc konstrukcijas veida izšķir lentveida, stabveida, pāļu un vienlaidu plākšņu pamatus.

Vieni no izplatītākajiem ir lentveida pamati. Tie veidoti kā vienlaidus balsta konstrukcijas. Lentveida pamati ir vienāda augstuma un biezuma pa visu mājas perimetru, tie ir arī zem visām nesošajām iekšējām sienām.

Stabveida pamati ir 1,5 -2 reizes lētāki, nekā lentveida pamati. To pamatelements ir balsts, kas var būt no koka, akmens, ķieģeļiem, betona vai dzelzsbetona. Betona stabiem parasti visā augstumā iestrādā stiegrojumu, tos var izveidot uz vietas būvlaukumā iepriekš izveidotajās veidnēs. Vieta starp stabiem tiek pārklāta ar sijām, uz kurām pēc tam tiek būvētas nesošās sienas un būves konstrukcija.

Pāļu pamatus labāk izvēlēties, ja būtiskas slodzes jānodod vājai gruntij. Pāļi var būt darināti no koka, tērauda, betona, dzelzsbetona un dažādām šo materiālu kombinācijām.

Plātņveida pamatus izklāj zem visas mājas, tos izmanto vietās, kur grunts nestspēja ir maza. Šādi pamati labi pielāgojas grunts kustībām, turklāt tie labi pasargā pagrabtelpas no iespējamās gruntsūdeņu sūkšanās. To biezumam jābūt vismaz 10 cm.