Kādus kritērijus ņemt vērā, lai uzstādītu mājai piemērotāko apkures veidu?
Mārīte 2018. gada 1. novembrī
Labdien!
Tā kā apkures veida izvēle ir ļoti atbildīgs un sarežģīts solis, tirdzniecības vietās piedāvājums ir ļoti plašs, vēlētos noskaidrot - kādus kritērijus ņemt vērā, lai uzstādītu mājai piemērotāko apkures veidu? Sliecos izvēlēties elektroapkuri, taču kaimiņi priekšroku deva malkas centrālapkures sistēmai. Kādos gadījumos izvēlas krāsns apkuri?
Paldies!
Atbildes:
-
2018. gada 7. novembrī
Sveicināti!
Izvēloties apkures veidu privātmājai, jāņem vērā šādi kritēriji:
1. apkurināmā platība jeb pareizāk butu teikt, ka aptuveni vajadzētu aprēķināt mājas siltuma zudumus;
2. finansējums, ko paredzēts tērēt apkures sistēmas izbūvei;
3.personīgie dzīves paradumi, ritms, filosofija (atjaunojamie resursi, izmeši, utt.);
Ja ir jautājums par malkas apkuri, tad mans subjektīvais viedoklis ir, ka malkas apkure der kā otrs, bet ne pamata apkures veids. Malka labi der noskaņas veidošanai kamīnā...dzīva uguns, mājīgums, vīna glāze.. vai svētdienās uz malkas plīts ceptas pankūkas, dārza dizainam nojumīte ar glīti sakrāmētām pagalītēm. Bet, ja ir runa par apkuri, tad malkas apkure ir regulārs (divas reizes dienā), darbietilpīgs, apnicīgs darbs, pastāvīga piesaiste mājai un ar visu to ir grūti nodrošināt komfortablu, nemainīgu gaisa temperatūru telpās. Ja vidēji sezonā apkurei nepieciešams 30-40 m3 malkas, tad nojume vai šķūnis jābūvē vismaz ar 60-80 m3 ietilpību, jo malka žūst divus gadus. Divas reizes dienā iekurināt, atnest malku, izgrābt pelnus, regulāri tīrīt skursteni, pastāv ugunsnedrošības risks.
Elektroapkure klasiskā veidā (elektriskais radiators katrā telpā) ir lēti ierīkojama, komfortabla, bet siltums sanāk ļoti dārgs - pat loti situēti ļaudis pēc pirmās sezonas aizdomājas, vai veikuši pareizo izvēli.
Es uzskatu, ka viens no labākajiem apkures veidiem ir zemes siltumsūkņa apkure. Zemes siltumsūkņa apkuri arī daļēji var uzskatīt par elektroapkuri, bet galveno siltuma daudzumu šī apkures sistēma saņem no zemes. Nemainīga temperatūra telpās, komforts un praktiski nekādas paša līdzdalības procesā.
Sistēmas vienīgais mīnuss ir dārga sistēmas izbūve. Bet arī šeit var būt risinājums. Dārgs ir pats siltumsūknis - vidēji no 5-7 tūkstošiem euro. Bet Latvijā sāk attīstīties lietotu siltumsūkņu tirgus. Tīri labus eksemplārus var iegūt par 1-2 tūkstošiem eiro. Un tad šādas apkures sistēmas izbūves izmaksas nostājas vienā līmenī ar citām, piemēram, malkas vai granulu katla apkures sistēmām. Pareizi uzstādīta un ekspluatēta siltumsūkņa darbības ilgums ir izrēķināts - 15-20 gadi. Ja lietots siltumsūknis nostrādājis 7-10 gadus, tad var uzskatīt, ka agregāts ir “pusmūžā” un kalpos labi vēl daudzus gadus. Un, kad tas apstāsies, arī tās nav beigas. Jānomaina kompresors, kas ir galvenā, dārgākā, rotējošā un līdz ar to arī dilstošā detaļa, un siltumsūknis iegūs otru mūžu.
Labs apkures sistēmas izbūves princips ir galvenā jeb pamatapkure (piemēram, zemes siltumsūknis) un otra kā papildu apkure - kamīns, krāsns, malkas plīts vai arī saules paneļi, propelleri un tml. Papildu apkure labi noder kā noskaņas veidotājs ar praktisku labumu drēgnās, mitrās vasarās, pārejas periodos, kad pamatapkuri vēl ieslēgt tā kā īsti negribās, bet omulībai kaut kā pietrūkst.Arnis Dravnieks, "Rīgas būve", SIA