Siltināšana

Kā būtu pareizāk siltināt koka stāvbaļķu māju?
Labdien! Kā būtu pareizāk siltināt koka stāvbaļķu māju?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Iekšpusi koka ēkai ieteiktu siltināt ar hidroskopisku materiālu, kas spēj elpot un uzsūkt mitrumu, piemēram, ekovati, kokšķiedru plāksnes, kaņempāju vate, koka vate, kūdras vate u.c....
Vai vajadzētu tagad gruntēt ar dziļumgrunti?
Labdien! Mājas siena, Poribet 357, nosiltināta ar 50 mm akmens vates, uzlīmēts arī armējošais siets. Nākamajā vasarā plānots likt dekoratīvo apmetumu. Vai vajadzētu tagad gruntēt ar dziļumgrunti? Varbūt var atstāt tāpat kā ir un gruntēt pirms apmetuma uzlikšanas nākamgad?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Ietiktu citādāku risinājumu, tas ir, tajā brīdī, kad metam mieru un neko vairs negribam vai nevaram darīt, mums jādomā, kā pasargāt sienas no sniega un mitruma ietekmes. Šajā gadījumā es iesaku ārpusi apsmidzināt ar Vincent polyline Hidrofobs, tad pavasarī jāliek virsū pucgrunts....
Kā lai pareizi nosiltina?
Labdien! Apsekoju, kā nosiltināta māja. Istabu ārējās sienas pie griestiem nav labi nosiltinātas, kā arī vienā istabas daļā siena ir slikti siltināta. Ir saņemts slēdziens par to. Kā lai pareizi nosiltina? Bloku māja, ārpusē baltais, negludais lietuviešu ķieģelis. Celta 2000. gadā.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Iesaku izmantot mīkstas kokšķiedru plātnes – 25 cm, kuras pēc tam mēs varam stiegrot vai apmest....
Vai šādas sienas būtu vērts vēl papildus siltināt?
Labdien! Dzīvojam vairāk kā 100 gadus vecā koka planku guļbūves mājā. Planku biezums nav liels – varētu būt ap 12 - 15 cm. No ārpuses māja apšūta ar apdares dēlīšiem (izskatās, ka bez jebkādas gaisa spraugas). Vēlāk, 60-ajos gados māja tika vienā kārtā apmūrēta ar silikātu ķieģeļiem, pirms apmūrēšanas, cik atceros, dēlīšu apšuvums tika apsists ar ruberoīdu vai jumta papi. Gaisa sprauga starp apšuvumu un ķieģeļiem, šķiet, ap 5 cm. Apmūrējums ar ēkas koka sienu tika sasaistīts ar naglām, kuru viens gals iedzīts sienā, otrs – iemūrēts šuvē starp ķieģeļiem. Vai šādas sienas būtu vērts vēl papildus siltināt, un, ja „jā”, tad ar ko, lai tas ekonomiski attaisnotos? Ja runa būtu par kādiem pūšamajiem materiāliem – vai to iestrādei nevarētu traucēt apmūrējumu un sienu sasaistošās naglas? Piebildīšu, ka pašlaik izdevumi par apkuri nav pārāk lieli, varbūt pateicoties tam, ka arī apkurināmā platība nav no tām lielākajām - ap 75 kvadrātmetriem.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Jāuzver, ka no ārpuses, neko šai sienai nevar darīt. To mums liedz Latvijas būvnormatīvs. Taču es ieteiktu šo 5 cm gaisa spraugu aizpūst ar ekovati vai aizbērt ar minerālvati....
Vai būs pareizi, ja koka māju siltināšu no iekšpuses ar minerālvati?
Labdien! Vai būs pareizi, ja koka māju siltināšu no iekšpuses ar minerālvati, iestrādājot to tieši zem reģipša un reģipsi pēc tam nogruntēšu ar tvaika izolācijas grunti? Māja arī no ārpuses ir siltināta ar minerālvati un apšūta ar vagondēlīšiem.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Doma ir pareiza, bet siltinot ar minerālvati noteikti jāliek tai priekšā tvaikizolācijas materiāls. Bet, protams, tā darīt var, ja zem riģipša šī minerālvates kārta ir 3 – 5 cm. Bet es labāk ieteiktu no iekšpuses siltināt ar mīkstajām kokšķiedru plāksnēm....
Vai ir iespēja mitruma pleķus izžāvēt?
Labdien! Māja būvēta no skaidbetona, 50 gadus veca. Uz vienas no mājas ārsienām ir mitruma pleķi, kas stiepjas no pamatiem līdz viena metra augstumam. Telpā pie šīs sienas ir bijis liels mitrums, tagad ir sēnīte. Vai ir iespēja mitruma pleķus izžāvēt? Ir doma siltināt mājas pamatus no ārpuses un iekšpuses ar putuplastu un ārsienu ar vati, lai pamatiem nepiekļūtu mitrums. Vai to var darīt?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Šī konstrukcija rada tipisku kapilārās uzsūces ainu, tāpēc veidot hidroizolāciju pēc šāda principa – atsegt mājas sienas, pakāpeniski ir pa 3 - 4 metriem, ja ir pagrabs, tad to darām līdz pagraba grīdas līmenim, ja nav pagrabs, tad vismaz 1 m dziļumā līdz pamata pēdai. Tad klāja telpisku ģeomembrānu jeb pumpaino, kurai ir 8 mm izbīdītas pumpiņas. Var siltināt ar putuplastu zem hidroizolācijas....
Cik biezam jābūt siltinājumam?
Labdien! Vēlos nosiltināt garāžas griestus no apakšpuses un domāju siltināt ar putuplastu. Cik biezam jābūt siltinājumam? Sijas ir 150x150. Kā pareizu būtu jāsiltina?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Atbilde ir atkarīga no dažādiem faktoriem, ja ir betons, tad noteikti garāžas griesti ir jāsiltina no apakšas, katrā ziņā, ja ir koka pārsegums, tad veidojam 10 cm siltinājumu, bet ja betons tas minimums 5 cm siltinājums....
Kā pareizi un ar kādiem materiāliem nosiltināt?
Labdien! Kā pareizi un ar kādiem materiāliem nosiltināt: 1) šlaka bloku ārsienu no ārpuses un iekšpuses? 2) Mājas koka baļķa sienu no priekšnama puses? 3) Vai drīkst no iekšpuses siltināt ar 5 mm biezu putuplastu? Koka baļķu mājai piebūvēts neapkurināms, šlaka bloku priekšnams. Sienas 20 cm biezas, no ārpuses cementa apmetums, iekšpusē kaļķu apmetums. Telpā trīs pakešlogi un vienas ārdurvis. Plānots telpu sadalīt trijās daļās: nodalīts sanitārais mezgls, vasaras virtuve ar gāzes plīti, vējtveris.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! 1. Šlaka jeb izdedžu ārsienu siltina ar izdedžu, minerāl vai akmens vati – jo biezāka kārta, jo labāk. Savukārt no iekšpuses iesaku izmantot materiālus, kuri satur mitrumu sevī un neļauj tam kondensēties, piemēram, kokšķiedru plāksnes, organiskie materiāli – kokvate, kūdras vate, kaņepāju vate. 2. Protams, var pielietot putuplastu, bet tā kā tas ir kaitīgs un koncerogēns materiāls, jāskatās, cik daudz cilvēki uzturas attiecīgajā telpā. Un šī telpa kļūt grūti vēdināma....
Kādā veidā un ar ko būtu labāk siltināt ēkas sienas?
Labdien! 1926. gadā celta guļbaļķu māja, kas padomju gados ir apšūta ar dēļiem un ruberoīdu. Pēc tam apmūrēta ar baltajiem silikāta ķieģeļiem. Starp ķieģeli un apšuvumu ir gaisa sprauga. Kādā veidā un ar ko būtu labāk siltināt ēkas sienas?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Tā iemesla dēļ, ka šajā konstrukcijā izmantots ruberoīds, nedrīkst siltināt šo spraugu ar putām. Tāpēc iesaku izmantot sīkas, mazas, polimēra bumbiņas, vai arī ekonomiski izdevīgo ekovati....
Vai no ārpuses pirms ķieģeļiem ir nepieciešams siltinājums?
Labdien! Gribam māju apdarīt ar ķieģeļiem. Ja māja ir gāzbetona 30 cm, un siltināta no iekšpuses ar vati - 10 cm, vai no ārpuses pirms ķieģeļiem ir nepieciešams siltinājums?
Atbild:
Didzis Eglītis, "Vides tehnika", SIA
Labdien! Ja māja ir silta, tad nav nepieciešams, bet paiet pāris gadi un cilvēki izvēlas siltināt šo gaisa spraugu.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! No ārpuses nav nepieciešams siltinājums, viss ir pietiekami....
Lētākais variants bēniņu siltināšanai?
Labdien! Lētākais variants bēniņu siltināšanai? Vai ir jēga ņemties ar skaidām? Jauc ar nedzēstajiem kaļķiem, un kā to pareizi dara (proporcijas zinu)? Bet kas būs, ja mitrums tiks klāt? Vai varbūt tomēr labāk ar beramo akmensvati? Kaut ko lasīju par keramzītu, bet nebija aprakstīts kas un kā.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Bēniņu siltināšanas gadījumā es ietiktu veidot ar 100 mm keramzīta granulām, tad iepūst ekovati, vai iepūstu akmens vati. Tad 50 mm virs vates var likt dēļu laipas. Šī konstrukcija nodrošina ne tikai siltināšanu, bet arī skaņas izolāciju....
Vai varu siltināt ar 50 mm putuplastu?
Labdien! Vēlos siltināt divstāvu ķieģeļu māju. Ārējā siena - silikāta balts ķieģelis, tad 15 cm sprauga pildīta ar zāģu skaidām, kuras daļēji nosēdušās un ķieģelis. Vai varu siltināt ar 50 mm putuplastu?
Atbild:
Didzis Eglītis, "Vides tehnika", SIA
Labdien! Ieteiktu siltināt ar 50mm fasādes akmensvati, bet tā sprauga jādabū ciet iepūšot ekovati vai HK-35.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Es ieteiktu pastiprināt šo nosēdušos daļu, visu augšējās daļas vaiņagu, tas ir, to visu papildināt ar ekovati, lai nav nekādi tukšumi un spraugas. Un tad vērot, vai ar to jau nepietiek, ja, nē, tad ieteiktu siltināt māju no ārpuses 50 mm putuplastu un tik pat daudz akmens vates, tad likt virsū dekoratīvo apmetumu....
Kāda būtu pareiza starpstāvu grīdas siltināšana ar minerālvati ceturtā stāva dzīvoklī?
Labdien! Kāda būtu pareiza starpstāvu grīdas siltināšana ar minerālvati ceturtā stāva dzīvoklī?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Ja 4 stāvs ir apdzīvots nav nepieciešama papildus siltināšana, šo funkciju veic sijas. Taču ja ir nepieciešama skaņas izolācija, tad lieto 100 mm kreamzīta graduālas, un, atstājot vismaz 1,5 vai 2 cm lielu gaisa spraugu, liek virsū minerālvati....
Vai man ir jāliek plēve iekšpusē?
Labdien! Esmu nolēmis siltināt no ārpuses Līvana tipa koka karkasa māju ar Paroc mīksto minerālvati 10cm un virsū vēja Parok pretvēja plāksni 13cm biezumā, bet iekšpusē ar mīkstām kokšķiedras plāksnēm 2.5 cm biezumā-četrās kārtās. Vai man ir jāliek plēve iekšpusē starp sienu un mīkstām kokšķiedras plāksnēm, jo vai šīs plāksnes jau nepilda mitrumu aizturošu funkciju?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Jāsaprot, ka šajā situācijā ir trīs siltumizolācijas materiāli – Paroc vate, kas ir minerālvate, mums ir vēja plāksne, kas ir kokšķiedras un vēl mums ir mīkstās kokšķiedru plāksnes, kas arī ir organisks materiāls. Šajā gadījumā nav jāliek plēve, jo Paroc vate ir pietiekami bieza. Var arī virsū likt apmetumā kārtu....
Vai var starp akmensvati un skaidu/šķindeļu jumtu palikt šķirbas?
Labdien! Esmu izlēmis mājas bēniņos apmesties (jo uzlika jaunu jumtu, nu tie var būt apdzīvojami), bet visas mājas garumā tie ir viena telpa, tad nu vajag likt starpsienu + nosiltināt, kā arī ielikt grīdu, jo tā ir no vecām dēlēm. Tātad starp tiem apļiem (tie tur to skaidu/škindeļu jumtu) ir ~30cm. Un vai var starp akmensvati un skaidu/šķindeļu jumtu palikt šķirbas? Vai var skrūvēt latas klāt uzreiz pie konstrukcijas, kas tur jumtu? Veidojot rāmjus, pie kuriem pēc akmensvates ielikšanas piestiprinātu reģipsi. Par starpsienu - vai to var veidot no koka konstrukcijas (veidojot atkal rāmjus kur stiprināt reģipsi) un šajos rāmjos likt iekšā akmensvati? No vienas puses (telpas iekšas) tiks apšūts ar reģipsi, no otras ar dēļiem. Par grīdu runājot - Kā tā jāliek? Veco plēst ārā (nu protams dēļus plēsīs), bet apakšā ir kaut kādi gruži (nezinu kā tos nosaukt)? Domājot par skaņas izolāciju (jo apakšā istabas ir guļamistabas un, lai pa augšu staigājot nebūtu troksnis liels), kas jāliek starp starpstāvu grīdas (?) un jaunās grīdas - putaplasts, korķis, kas vēl? Cik biezs? Pēcāk uz skaņas izolācijas divās kārtās reģipsi vai kā notaisnot grīdu? Doma ir likt laminātu/ parketu - jo cena ir tāda pati, kā linolejam. Cik grūti to ir ielikt - amatieris to var izdarīt vai meistars jāsauc, vai jāatsakās no tādām ekstrām un jāiztiek ar linoleju?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Ja pieņemam, ka jumta materiāls ir dakstiņi, kas neprasa sarežģītas konstrukcijas. Tad šo konstrukciju veidojam tā – aiz jumta seko gaisa sprauga, tad plēve, ar antikondensāta īpašības, tad nāk gaisa sprauga, gaiss, tad difūzijas plēve, kas varētu arī būt skaidas, tad seko latas un tad pildām visus tukšumus ar akmens vari, tad seko hidroizolācijas plēve, kas cieši pieguļ, tad seko 15 mm gaisa sprauga un visbeidzot riģipsis. Par pagraba starpsienu – jā, šādu var veidot. Par grīdu – vecie dēļi jāņem...
Vai var piepildīt visu, vai vajag gaisa atstarpi, kā pareizi rīkoties?
Labdien! Man ir sešdesmitajos gados celta māja - koka karkass, kas apmūrēts ar balto ķieģeli, ķieģelis no ārpuses apsiltināts ar 5 cm putuplastu, noarmēts. Vajag siltināt no iekšpuses, jo skaidu pakojums ir izņemts. Karkasa biezums ir 250mm. Gribam siltināt ar iepūšamo ekovati. Vai var piepildīt visu, vai vajag gaisa atstarpi, kā pareizi rīkoties?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Jāņem vērā, ka šajā konstrukcijā nedrīkst parādīties sprauga, tāpēc siltināt ar 5 cm biezu putuplastu nav labākais risinājums. Šajā gadījumā ietiktu visus tukšumus piepildīt ar ekovati....
Atbild:
Didzis Eglītis, "Vides tehnika", SIA
Labdien! Jūsu jautājumā ir pāris neskaidru lietu. Varbūt ir iespējams, ka Jūs atsūtat savu telefona nummuru uz intars.rozmans@videstehnika.lv Tad es Jums uzzvanīšu un izrunāsim kas un kā?...
Kā pareizi būtu siltināt griestus ar ekovati?
Labdien! Kā pareizi būtu siltināt griestus ar ekovati – no pirmā stāva uz otro stāvu starp koka sijām (izmērs 100 x 200 mm), ja tiek veidoti melnie griesti no koka dēļiem starp sijām un otrais stāvs pagaidām būs nepabeigts, būs aukstajā zonā ! Otrajā stāvā ar laiku iecerēts izveidot koka grīdas.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Ja otrais stāvs būtu apdzīvots no paša sākuma, tad šie melnie griesti nebūt vajadzīgi. Taču, ja zināmu laiku iecerēts tur būt aukstajai zonai, tad ieteiktu nelikt apakšējo tvaikizolāciju, jo ir melnie griesti. Un pildījums ar ekovati 200 mm biezumā ir labs risinājums, ja neviedajam koka dēļu grīdu augšā, kamēr tur neviens nedzīvo....
Vēlos noskaidrot, vai 5 cm vates pietiek siltināšanai?
Labdien! Māja ir uzcelta no 30 cm bieza pildīta keramzītbetona. No ārpuses gribu siltināt ar 5 cm biezu vati, no iekšpuses māja izmesta ar kaļķa apmetumu. Vēlos noskaidrot, vai 5 cm vates pietiek siltināšanai? No ārpuses apšūšu ar vagondēli.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Standarts, ņemot vērā būvnormatīvus, ir 25 cm biezs keramzītbetons un 100 mm vate. Manuprāt, 5 cm būtu par maz, ietiktu 7 cm. Bet jāņem vērā, ka keramzītbetona sienu no ārpuses ir jāšpaktelē, vai viegli jāapmet....
Vai būtu iespējams siltināt pagrabu no iekšpuses, jo ziemā sienas salst cauri?
Labdien! Man ir betonēts pagrabs, pārsegts ar pārseguma paneļiem un ap 1 metru zemē. Ir mūrēts skurstenis ventilācijai, bet griesti vienmēr mitri. Vai būtu iespējams siltināt pagrabu no iekšpuses, jo ziemā sienas salst cauri?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Tas ir ļoti labi, ja ir skurstenis, bet to vajag tīrīt. Bet ar vienu skursteņa ventilāciju būs par maz, respektīvi, gaiss un mitrums netiek savāks un tas kondensējās telpā. Tāpēc es piedāvāju ierīkot vēl vienu izeju jeb cauruli līdz atklātām debesīm, un tad veidotos ventilācija starp šo cauruli un skursteni....
Kā būtu pareizāk pārveidot šo „pīrāgu”?
Labdien! Nesen nopirku vasarnīcu. Apskatot pagrabu, konstatēju, ka nesošajās sijas ir trupe. Sāku jaukt ārā - pīrāgs no pagraba puses izskatījās šāds: skārds, dēļu klājums, starp sijām ruberoīds, tad stikla vate un dēļu grīda. Pagrabā pavasarī un rudenī ir aptuveni 10 cm ūdens, jo augsti gruntsūdeņi. Kā būtu pareizāk pārveidot šo „pīrāgu”? – sijas mainīšu no apakšas pēc kārtas nomainot, gribu arī nosiltināt grīdu.
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Pagrabā koka pārsegums nekad nav vēlams un vienmēr rada problēmas, taču šādi materiāli ir iespējami tikai tad, ja sijas un koka dēļu grīda ir atklāta pret pagrabu un nav nekādi slāņi. Taču šajā gadījumā ir skārds, dēļu pildījums u.c. slāņi. Pirmkārt, ieteiktu, parūpēties par pagraba grīdu, otrkārt apakšējā daļa ir obligāti jāsiltina, piemēram, ar putu materiālu....
Vai starp ārējo ruberoīda slāni un plēvi neveidosies kondensāts?
Labdien! Ir veca stāvbūves māja, to veido 150 mm plankas. No iekšpuses apmetums, ārpusē ruberoīds, vagondēlis + fibrolīts 50mm. Siltināsim no iekšpuses 100 mm vate + plēve + reģipsis. Vai starp ārējo ruberoīda slāni un plēvi neveidosies kondensāts? Kā būtu pareizi?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Mūsdienās, es vairs neieteiktu šo 30. gadu modeli. Uzskatu, ka ārējās puses siltinājumam ir jābūt piecas reizes mazākam kā iekšējam siltinājumam, lai konstrukcija būtu mitrumizturīga. Tāpēc uzskatu, ka ja šis konkrētais ruberoīds jau ir kļuvis līdzīgs papīram un nespēj vairs pildīt mitrumnoturības funkcijas, tad viņš ir jāņem nost. Tad mums izveidosies iespēja – ēkai elpot....
Kā ir ar tvaika izolāciju – vai tā ir nepieciešama starp minerālvati un ūdens izturīgo reģipsi?
Labdien! Koka stāvbūves mājas apmūrēta ar ķieģeļiem un starp koka stāvbūvi ir gaisa sprauga. Jautājums ir par koka stāvbūves siltināšanu no iekšpuses vannas istabā. Vai būtu pareizi siltināt koka stāvbūvi ar minerālvati, pēc tam ūdens izturīgais reģipsis, visbeidzot hidroizolācija. Kā ir ar tvaika izolāciju – vai tā ir nepieciešama starp minerālvati un ūdens izturīgo reģipsi? Vannas istabā būs tvaiku nosūcējs. Un vai hidroizolācija obligāta, noklājot reģipsi ar flīzēm?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Sākumā būtu vērts padomāt vai šo spraugu nevajag aiztaisīt ar kādu siltumizolācijas materiālu, piemēram, ekovati. Lai šādā stāvbūvē jeb koka ēkā veidotu vannas istabu nepieciešamas starp ārsienas iekšējo apšuvi un vannas istabas sienu veidot gaisa spraugu 5 cm biezu. Šajā spraugā sakrāsies mitrums tāpēc tā ir jāpievieno aktīvai ventilācijai. Uzskatu, ka nav pareizi koka stabu siltināt ar minerālvati. Jāuzsver, ka situācijā, ja tiek lietota kaņepāju vate, ekovate, tvaika izolācija nav...
Ko jūs labāk ieteiktu siltināšanā?
Labdien! Vēlos siltināt stāvbūvi, kura aplikta ar ķieģeļiem 4 cm. Māja celta 1947. gadā. Fundaments ir zemē, 50 cm. Ķieģeļiem plaisas 1 mm līdz 1 cm. No iekšpuses siltināts ar minerālvati 50 mm un virsū reģipsis. Baļķu resnums 18 cm. Gribu siltināt ar 100 mm akmens vati un apmetumu. Ko jūs labāk ieteiktu?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Doma par siltinājumu ir pareiza, respektīvi, 100 mm akmens vate un tad gaisa caurlaidīgs apmetums būtu tieši laikā. Mazliet mani satrauc tas, ka tur ir plaisas, jo nav zināms izvietojums – tas ir – plaisas var būt nekaitīgas, bet var būt arī tādas, kuras pirms siltināšanas ir jāsavelk kopā. Ietiktu painteresēties pie būvinženiera, ko darīt ar šīm plaisām....
Vēlos noskaidrot, vai 5cm vates pietiek siltināšanai?
Labdien! Māja ir uzcelta no 30 cm bieza pildīta keramzītbetona. No ārpuses gribu siltināt ar 5 cm biezu vati, no iekšpuses izmesta ar kaļķa apmetumu. Vēlos noskaidrot, vai 5cm vates pietiek siltināšanai?
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Nē, nepietiks, jo standarts ir 25 cm keramzīts vai fibo bloks un tas 10 cm vate. Šajā gadījumā man šķiet pietiks ar 7,5 cm vati....
Vai ķieģeļu siena labāk uztur siltumu?
Labdien! Par siltuma inerci dzīvojamās mājas materiālu izvēlei. Līdz šim uzskatīju, ka smagajiem materiāliem tā ir lielāka (ķieģelis, betons). Savukārt viens speciālists apgalvoja, ka kokam tā ir lielāka. Arī internetā atradu, ka kokam tomēr lielāka, bet no prakses taču zināms, ka ķieģeļu siena labāk uztur siltumu! Viesiet, lūdzu, skaidrību par šo!
Atbild:
"Vincents Polyline", SIA
Labdien! Ķieģelim ir augstāka siltumnoturība, jo tas satur poras, arī kokam ir augsta siltumnoturība, jo tas spēj noturēt sevī gaisu, savukārt betons ir blīvs un to nespēj. Svarīgi ir atcerēties par terminu siltuma inerce – tā ir spēja pēc iespējas ilgāk noturēt siltumu. No kokmateriāliem vislielākā siltumietilpība jeb siltumnoturība ir fibo blokiem – kas ir koka un cementa savienojums....