Art Deco stils arhitektūrā: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā
Termins “Art Deco” attiecas uz Francijā dzimušo arhitektūras stilu, kas 20. gadsimta 20. un 30. gados bija populārs Eiropā un ASV. Līdz pat II Pasaules kara beigām stils ietekmēja kā modi un mākslu, tā arī interjeru un arhitektūru. Art Deco stils ir elegants, funkcionāls un, par spīti tā senajai izcelsmei, vēl arvien mūsdienīgs.
Art Deco arhitektūras līnijas ir tīras, tomēr ēku stils nav minimālistisks. Laikmeta arhitekti centās radīt celtnes, kas būtu elegantas, modernas un atšķirtos no iepriekšējiem arhitektūras stiliem.
Vēsture
Autors: Winston Forshaw/flickr.com
Art Deco stils radies 20. gadsimtā Francijā, un 20. gadu sākumā bija redzams visā Parīzē, lai arī pirmo reizi oficiāli tika prezentēts 1925. gadā: Starptautiskās modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē (Exposition Internationale des Arts Decoratifs et Industriels Modernes), kur piedalījās vairāku daudzsološu jauno dizaineru darbi. Stils izplatījās komerciālo un sabiedrisko ēku arhitektūrā, kā arī dzīvojamo ēku un industriālajā arhitektūrā.
Tieši Parīzē redzami daudzi agrīnās Art Deco arhitektūras piemēri. 20. gadsimta 20. un 30. gados arhitektūras stils bija populārs ne tikai Eiropā, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs; pats agrākais Art Deco arhitektūras paraugs ir Amerikas “Radiatoru” ēka, kas tapusi 1924. gadā. 1930. gadu sākumā slaveni arhitekti uzcēla vairākas citas mūsdienās labi zināmas Art Deco ēkas, no kurām greznākie un iespaidīgākie stila piemēri bija debesskrāpji: Empire State Building, Rokfellera centrs un Chrysler ēka.
Kas stilu raksturo?
Autors: Sky Photographie/flickr.com
Piemērojot Art Deco stilu arhitektūras projektēšanā, būtiska nozīme visbiežāk tika piešķirta arhitektūras uzdevumam radīt vizuālu efektu, un tālab tika izmantoti mūsdienīgi un tradicionāli celtniecības materiāli (piemēram, dekoratīvais stikls, hroms, tērauds un alumīnijs). To raksturo grezna un precīzi detalizēta ģeometrija, kā arī dažādi motīvi (piramīdas, stilizēti saules stari, ziedi, dažādas ģeometriskas formas).
Art Deco stila arhitektūra nav iedomājama arī bez spilgtu, drosmīgu krāsu kontrasta – ēku eksterjerā tika iekļautas pretkrāsas, piemēram, melnā ar balto vai zelts ar sudrabu, lai radītu kontrastu.
Daudzu ēku fasādes tika veidotas, izmantojot vertikālas, augšup vērstas līnijas un precīzi leņķi, savukārt logi un durvis tika dekorēti ar ģeometriskiem zīmējumiem. Logi bieži bija izvietoti garā, horizontālā rindā. Ēku stūri bieži tika greznoti ar torņiem līdzīgām konstrukcijām.
Art Deco Latvijā
Art Deco stils Latvijas arhitektūrā ienāca 20. gs. 20. gadu vidū – reizē ar internacionālo stilu. Šī stila ietekmē tapuši vairāki latviešu arhitekta Pāvila Dreijmaņa projekti; viens no tiem – Rīgas Centrāltirgus paviljoni (projektēti 1924.–1930. gadā).
Art Deco stils manāms arī vairākos latviešu arhitekta Dāvida Zariņa projektos: Telefonu centrāle Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 69 ( projektēta 1928. gadā), Pasta ēka Rīgā, Bāriņu ielā 10 (projektēta 1929. gadā), un citi.
