BIM attīstība Latvijā: izaicinājumi un ieguvumi

Avots: Žurnāls "Būvinženieris", 2024. gada decembris, Nr. 101

www.buvinzenierusavieniba.lv
https://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS

Žurnālu "Būvinženieris" var abonēt www.buvinzenierusavieniba.lv, rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv, www.abone.lv, savukārt iegādāties žurnālu var Preses servisa tirdzniecības vietās!

Raksta autors: Kaspars Milaševičs, SIA "Latvijas standarts" (LVS) projektu vadītājs

Kopējais būvniecības produkcijas apjoms 2024. gadā sasniedza augstāko rādītāju, pārsniedzot trīs miljardus eiro. Industrijā iesaistīti vairāk nekā 70 tūkstoši nodarbināto, kas ir apmēram 7 % no valstī nodarbinātajām personām.

Valstīs, uz kurām pamatā tiek eksportēti būvniecības pakalpojumi, tiek izmantota BIM (Building Information Modeling jeb Būvniecības
informācijas modelēšana) pieeja, kas ļauj arī mūsu uzņēmējiem apgūt šo pieredzi. Izaicinājumi būvniecībā palikuši nemainīgi, to
vidū papildu darbi un izmaksas, nepārdomāti risinājumi, projektu termiņi, ilgtspējas prasības u. c. Kopumā tas rada nepieciešamību pēc
moderniem un efektīviem procesiem, kas ir vērsti uz augstu produktivitāti un kvalitāti. Būves kļūst sarežģītākas, un, izmantojot vecās
tehnoloģijas un procesus, mazinās konkurētspēja. Saskaņā ar iepriekš veiktu pētījumu Latvijas būvuzņēmēju norādītie BIM ieviešanas
ilgtermiņa ieguvumi ir:

• zemākas būvdarbu izmaksas,
• samazinātas neparedzētās izmaksas,
• īsāki būvniecības termiņi,
• palielināta uzņēmumu rentabilitāte,
• augstāka produktivitāte.

Foto: Žurnāls Būvinženieris, 2024. gada decembris, Nr. 101

Pētījums BIM Skaitīšana 2024

2024. gada novembrī tika publicēti apjomīgā pētījuma "BIM Skaitīšana 2024" rezultāti, ko veica SIA "BIM Solutions" sadarbībā ar Ekonomikas
ministriju un LVS, un ar partneru VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA "Citrus Solutions" atbalstu. Aptaujas mērķis bija novērtēt būvniecības
nozares gatavību darbam digitālajā vidē un mūsu kopēji paveikto darbu BIM popularizēšanai un ienākšanai uzņēmumu darba procesos pēdējo piecu gadu laikā. Vienlaikus bija interesanti paraudzīties, kā paveiktais darbs ietekmēja nozares uztveri par BIM un tās spēju pielāgoties BIM tehnoloģiju jaunākajām tendencēm. 

Īpaša nozīme šai aptaujai bija saistībā ar normatīvā ietvara izmaiņām par BIM obligātu izmantošanu publisko pasūtītāju iepirkumos jaunu 3. grupas ēku būvniecībā no 2025. gada 1. janvāra. Tās padara pētījumu par nozīmīgu instrumentu, lai izvērtētu, kur mēs atrodamies un kāda ir mūsu gatavība startēt šādos projektos. Pētījums varētu būt noderīgs materiāls tiem, kas meklē informāciju par aktualitātēm saistībā ar BIM standartiem, BIM labāko pieredzi saistībā ar vērienīgākajiem BIM projektiem Latvijā, kā arī nozares ekspertu viedokļus.

Divi nozīmīgākie ieguvumi, kurus šeit gribētos izcelt, ir saistīti ar būvobjekta digitalizāciju saskaņā ar veikto aptauju, un tie ir a) būtiski ietaupījumi uz laicīgu kļūdu konstatēšanas rēķina un b) uzņēmuma darba procesa produktivitātes paaugstināšanās. Kā ieguvumi minēti arī kompetences un konkurētspējas paaugstināšanās.

Aptaujas rezultāti apliecina, ka BIM popularitāte vietējos uzņēmumos aug, palielinās arī novērtējums tā sniegtajām iespējām un vēlme redzēt savos procesos. Viena no aktualitātēm, kas palika nemainīga nozares vērtējumā un kas izriet no pētījuma, ir nepieciešamība pēc valsts atbalsta, vienotām vadlīnijām un standartiem nozarē, kā arī intensīvākas izglītības, lai pārvarētu kompetences un izmaksu šķēršļus un pilnvērtīgi izmantotu BIM priekšrocības. Vienoti standarti un prasības veicinātu ātrāku un efektīvāku BIM tehnoloģiju ieviešanu, nodrošinot saskaņotību starp dažādiem projekta dalībniekiem.

Foto: Žurnāls Būvinženieris, 2024. gada decembris, Nr. 101

BIM ceļa kartes ieviešana

Lai gan BIM tehnoloģijas aizņem arvien ievērojamāku lomu digitālās transformācijas procesā, vēl joprojām paliek vairāki būtiski izaicinājumi, kas kavē to plašāku adaptēšanu un integrāciju nozarē. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir darbaspēka kompetences trūkums un nepietiekama speciālistu sagatavošana. Tāpat uzņēmumi saskaras ar augstām ieviešanas izmaksām, kas ir nozīmīgs šķērslis, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, Ekonomikas ministrija ar industrijas dalībniekiem parakstīja sadarbības memorandu un izstrādāja BIM ceļa karti būvniecības digitalizācijas veicināšanai. Trīs galvenie virzieni bija regulējuma izstrāde, kompetences paaugstināšana un ieviešanas monitorēšana, kā arī labās prakses demonstrēšana. Jau izstrādes laikā tika saņemts liels atbalsts no nozares, kas turpmākajos gados tikai pieauga.

Noslēdzoties ceļa kartes ieviešanas periodam un apkopojot atziņas par ceļa karti, veidojas vērtīgs ieskats par paveikto, un ar gandarījumu var secināt, ka visi paredzētie uzdevumi ir izpildīti. Ir izveidotas vadlīnijas BIM prasību izvirzīšanai iepirkumos, izstrādāta BIS funkcionalitāte BIM modeļu atvēršanai un apskatei. Kompetences paaugstināšanas jomā pārskatīti būvniecības profesiju standarti un definētas vienotas BIM satura prasības ar būvniecību saistītām mācību programmām, izstrādāti mācību materiāli un videolekcijas (pieejamas BIS sistēmā un LVS Moodle vietnē), veiktas mācības par BIM praktisko lietošanu un prasību izvirzīšanu iepirkumos – kopumā vairāk nekā 125 dažādi mācību pasākumi un vairāk nekā četri tūkstoši dalībnieku.

Tāpat pie BIM ceļa kartes ieviešanas panākumiem jāpiemin, ka ir apzināti Latvijā īstenotie BIM projekti, veikti pētījumi par BIM labo praksi, ieguvumiem un nepieciešamajiem ieguldījumiem BIM ieviešanā, organizēti BIM risinājumu un inovāciju hakatoni 2022. un 2023. gadā, kā arī sniegts atbalsts dažādu organizāciju BIM pasākumu norisei.

Foto: Žurnāls Būvinženieris, 2024. gada decembris, Nr. 101

Paveiktais standartizācijas jomā

Arī standartizācijas jomā paveikts ievērojams darbs – ir pārņemti ISO 19650 sērijas standarti, un kopumā BIM jomā jau pieejami 24 standarti, tostarp tehniskie ziņojumi. 2024. gadā ir reģistrēts arī nacionālais standarts LVS 1078:2024 Ēku būvniecības klasifikācijas sistēmas ietvars, kas nodrošina vienotu valodu un ietvaru projektu komandām efektīvai komunikācijai. Ieguvumi no šī standarta lietošanas:

• iespēja veidot kā vienotu sistēmu uzņēmumā,
• ērtāks darbs ar datiem, savienojot tāmi ar modeli,
• iespējama automatizācija,
• laika un finanšu resursu ietaupījums ilgtermiņā.

Pašlaik (2024) notiek aktīvs darbs pie BIM pasūtītāja informācijas prasību standarta izstrādes, kas drīz tiks nodots publiskai komentēšanai. Šis dokuments, ko izstrādā standartizācijas tehniskā komiteja LVS/STK 56 Būvju informācijas modelēšana, ņemot vērā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" BIM prasību dokumentāciju un vadlīnijas, ir ļoti nozīmīgs, jo tajā būs definēti ēku būvnoteikumos minēto prasību izpildes mehānismi.

Šī dokumenta mērķis ir definēt un standartizēt galvenās BIM procesa komponentes, palīdzēt pasūtītājam iepirkt BIM pakalpojumus un nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz obligāto BIM izmantošanu. Standarts paredzēts izmantošanai kā pasūtītāja tehniskās specifikācijas sastāvdaļa, kas reglamentē ar BIM procesu saistītos jautājumus. Standarts definē tikai pamata prasības BIM procesam. Standarts paredz pieeju, ka projektēšanas komanda saglabā atbildību par BIM atjaunošanu un papildināšanu arī būvdarbu bāzē. Pasūtītāja informācijas prasības ir attiecināmas uz projektētāju un būvuzraugu. Standarta saturā iekļautās sadaļas skatāmas pievienotajā tabulā.

Foto: Žurnāls Būvinženieris, 2024. gada decembris, Nr. 101

2024. gadā reģistrētie aktuālākie būvniecības jomas standarti