Kā postpadomju telpu pārveidot par mūsdienīgu sabiedrisko ēku? Lietuviešu koka bērnudārza tapšanas stāsts
Lietuviešu arhitektu birojs DO ARCHITECTS Viļņas piepilsētā Pagiriai ievērojami pārveidojis vietējo post-padomju bērnudārzu, pārvēršot to unikālā koka celtnē.
Ierobežojošās padomju laika dzīves telpas pārveide bērniem pievilcīgā un drošā vidē
Valsts celto bērnudārzu padomju standarts LD01, kā arī citas standarta izglītības ēkas padomju laikā tika mērķtiecīgi izstrādātas tā, lai ierobežotu cilvēku savstarpēju sadarbību un mijiedarbību. „Tumšie gaiteņi nebija pievilcīga vieta, kur bērniem satikties, runāt, spēlēties un izveidot attiecības,” vēsta Gilma Gilite (Gilma Gylyte), DO ARCHITECTS galvenā arhitekte. Bērnudārzs “Pelėdžiukas”, kas atrodas Viļņas rajona Pagiriai mazpilsētā, ir pirmais valsts būvētais bērnudārzs, kas ir pārstrukturēts, izmantojot radikāli pārveidotu telpisko plānojumu, tādējādi aizstājot novecojušo vidi.
““Pelėdžiukas” (pūcīte) bērnudārza sākotnējā konstrukcija tika paplašināta, izbūvējot divus koka pārsegumus, tādējādi izveidojot slēgtu pagalmu. Bērni sāk savu dienu, ieejot galvenajā bērnudārza telpā – pagalmā, kas pilns ar citiem bērniem. Pagalms vienmēr ir enerģijas pilns un rosīgs, jo to ieskauj publiskas telpas, piemēram, bibliotēka, dzīvojamā istaba, koncertzāle, ēdnīca un jumta terase,” stāsta galvenā arhitekte.
Ienākot telpā bērni, skolotāji un darbinieki jūtas kā mājās – it kā viņi visi būtu bērnudārza saimnieki. Telpu daudzveidība ļauj katru dienu izvēlēties dažādas nodarbes, kas pati par sevi ir daļa no izglītošanās un personības izaugsmes. Atšķiras arī bērnudārza klases telpas. Katrai no tām ir divas atsevišķas ieejas no koplietojamās rotaļu telpas, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu apļveida kustību. Katrā klases telpā ir izveidota rotaļu istaba ar slīpu jumtu, kurā bērni var vērot no jumta logiem krītošo nemitīgi mainīgo gaismu un atklāt telpas plašumu.
Nav ne slēgtu palīgtelpu, ne “neredzamu” bērnudārza darbinieku. Sētnieka kabinets atradis savu vietu zem kāpnēm un tam ir stikla logs un durvis, lai bērni zinātu par uzkopšanu atbildīgo un redzētu, kādi instrumenti viņam nepieciešami un kā tie darbojas. Ēdamistaba un virtuve savienota arī ar lielu logu, ļaujot bērniem novērot ēdiena gatavošanas procesu un mijiedarboties ar pavāriem.
Mājīgums klašu telpās un vidē tikai radīts, izmantojot kokmateriālus.
Lai izceltu ievērojamās pārmaiņas bērnudārza koncepcijā, kā galvenais būvmateriāls tika izvēlēts koks. Arhitekti vēlējās radīt siltu, aicinošu telpu, kas kontrastē ar padomju laika daudzdzīvokļu kvartāliem un nomācošajām autostāvvietām. "Šis kontrasts radīja milzīgu ietekmi uz mazo pilsētu, paužot arī sociāli uzmundrinošu vēstījumu: koka sienas, koka jumts, silta gaisma un bērni visapkārt iedveš prieku un iedvesmo iedzīvotājus biežāk satikties," saka arhitekti.
Ļoti svarīgas ir arī iekšējās koka konstrukcijas, lai siltie toņi un pārdomātās virsmas aicinātu spēlēties jebkur. Koka kāpnes darbojas kā amfiteātris; integrēti koka plaukti un soliņi attīsta radošumu; uz koka grīdas ir patīkami velties, rāpot un skriet basām kājām; stikla durvis ar dabīgā koka durvju rāmjiem rada mājīgus savienojumus starp telpām.
“Idejas īstenošana bija sarežģīta ugunsdrošības noteikumu dēļ. Lietuvā spēkā esošie likumi liek slēpt gandrīz visas koka konstrukcijas. Tomēr pēc apspriešanās ar atbildīgajām varasiestādēm tika rasts normatīvajiem aktiem atbilstošs risinājums,” vēsta uzņēmuma pārstāvji.
