Kādi faktori ietekmē koksnes kvalitāti un kā to pareizi uzglabāt?
Raksta autors: Artūrs Lūsis, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma koka izstrādājumu izgatavošanas programmas audzēknis, SIA "Latsketch" praktikants profesijā "Datorizētu kokapstrādes iekārtu (CNC) operators"
Koksnes kvalitātes noteikšana sākas, jau iegādājoties zāģmateriālus. Zāģmateriālus šķiro trīs šķirās: A, B un C. A šķira atbilst augstākajai kvalitātei, to izmanto augstas klases galdniecības izstrādājumiem un redzamiem interjera elementiem. B šķirai ir laba kvalitāte un to parasti izmanto celtniecības materiālu ražošanai. C šķira ir ar zemāko kvalitāti, tādēļ to parasti izmanto, piemēram, taras ražošanai. Dažkārt izdala arī D šķiru, kas ir ar viszemāko kvalitāti. Ļoti vienkāršojot var teikt, ka jo vairāk zari un citi koksnes bojājumi, jo zemāka ir kvalitātes klase. Savukārt, nesošajām konstrukcijām izmanto pavisam citu šķirošanas metodiku un tehniku, ko šajā rakstā neapskatām.
Kokmateriālu kvalitāti būtiski ietekmē to uzglabāšana, tādēļ ir svarīgi ņemt vērā vairākus priekšnosacījumus, lai, uzglabājot kokmateriālus, tie nezaudē savu kvalitāti. Ieteicams jau pirms kokmateriālu saņemšanas sagatavot kokmateriālu uzglabāšanas vietu, it īpaši, ja materiālus paredzēts uzglabāt ilgāku laiku. Uzreiz pēc piegādes jānoņem aizsargplēve, ja tāda ir, lai nepieļautu kondensāta veidošanos zem plēves, kas kokmateriāliem radīs traipus un, ilgāk uzglabājot, – pat pelējumu. Ja kokmateriālus plānots uzglabāt ilgāk, vēlams tos pārklāt un pacelt virs zemes, lai gaiss varētu brīvi cirkulēt.
Kokmateriālus, kurus paredzēts izmantot āra apstākļiem, var uzglabāt āra apstākļos, ja vien tie tiek aizsargāti pret sauli, lietu un zemes mitrumu. Tie jāuzglabā tā, lai tiem piekļūtu gaiss, bet zem pārseguma netiktu nokrišņi. Ieteicams, ka kokmateriāli tiktu novietoti zem jumta un aizsargāti pret lietu. Savukārt kokmateriālus, kurus paredzēts izmantot iekštelpu apdares materiālu ražošanā, jāuzglabā vēdināmā un sausā telpā ar vienmērīgu temperatūru.
Ne mazāk svarīgi ir ņemt vērā to, kā koksnes materiāli tiek sakrauti, – krautnes platumam nevajadzētu būt lielākam par diviem metriem, bet augstumam – ne augstāk par 1,5 metriem. Kraujot kokmateriālus kaudzēs, starp tiem jāliek līstes un viss jānostiprina tā, lai tiem nebūtu iespējas izliekties vai sagriezties. Ieteicams kokmateriālus sašķirot un katru izmēru likt atsevišķi. Tas atvieglos arī vēlāk to izmantošanu – vieglāk noteikt kokmateriālu daudzumu un nodrošina arī iespēju piekļūt vajadzīgajiem materiāliem bez liekas pārkraušanas.
Ja kokmateriālus nepareizi uzglabā, veido nepareizus materiālu krāvumus, nenospriego, nepasargā no apkārtējās vides iedarbības, tad iespējams, ka materiāli deformēsies. Šādi bojātus materiālus izmantot celtniecībā ir problemātiski vai pat neiespējami. Mitrums var būt par iemeslu kokmateriālu zilēšanai, kā arī trupei un pelējumam. Ieteicams ēku būvniecībā un iekārtošanā izmantot atbilstoša mitruma kokmateriālus, jo tādus kokmateriālus ir vieglāk apstrādāt, un tā izvairīsies no plaisāšanas, formas maiņas un citām problēmām.
Koksnes kvalitāti, vēl pirms koksne tiek pārstrādāta zāģmateriālos, ietekmē arī dažādi dabā sastopami kaitēkļi un koksnes slimības. Rakstā to neesam apskatījuši, bet interesenti var papētīt Valsts meža dienesta sagatavoto materiālu “Bīstamākie meža kaitēkļi un slimības Latvijā”, kas pieejams šeit: https://www.vmd.gov.lv/lv/media/580/download?attachment.
