Kāpēc labāk siltināt jumtus, nevis no tiem sist lāstekas? Stāsta eksperte
Raksta autore: Nora Birkena, "Civinity" grupas uzņēmumu valdes locekle
Ziemas sezonā Rīgā un arī citviet Latvijā ik gadu atkal un atkal aktualizējas viena un tā pati problēma, proti, lāstekas pie ēku jumtiem. Lāstekas rada bīstamību un draudus ne vien gājēju veselībai, bet arī vērā ņemamus bojājumus pašam īpašumam, kas savukārt palielina mājas apsaimniekošanas izmaksas. Gadu no gada šo jautājumu risina īslaicīgi, labākajā gadījumā pieaicinot alpīnistus jumtu atbrīvošanai no lāstekām, sliktākajā izvēloties ēku jumtus no lāstekām neatbrīvot, vien uz piemājas ietves izvietojot brīdinājuma lentes vai informatīvu brīdinājumu “Uzmanīgi! Lāstekas!” Taču šī pieeja ir vai nu seku novēršana vai to klaja ignorēšana, nevis problēmas cēloņu risināšana. Ilglaicīgs risinājums būtu mājas energoefektivitātes uzlabošana, kurā stratēģiski svarīga būtu bēniņu siltināšana un jumtu modernizācija.
Lāstekas veidojas, kad no ēku iekštelpām ārā izplūst siltums. Tā piemēram, nenosiltināti vai slikti siltināti bēniņi ļauj siltumam un līdz ar to arī ēkas iedzīvotāju naudai caur jumtu, tā teikt, “izkūpēt gaisā”. Tas savukārt izraisa sniega kušanu uz jumta virsmas. Rodoties ūdenim un tam sasalstot jumta malās, veidojas lāstekas. Tām krītot no jumtiem, ik ziemu smagas traumas iegūst daudzi iedzīvotāji. Jāpiezīmē, ka atbildība par negadījumiem vienmēr gulstas uz ēkas apsaimniekotāju vai mājas biedrību pleciem.
Situāciju vēl vairāk pasliktina bojātas jumtu konstrukcijas un slikti uzturētas noteksistēmas, kas kavē efektīvu ūdens novadīšanu. Turklāt šī problēma rada ne tikai bīstamību gājējiem, bet arī nopietnus finanšu un juridiskos riskus. Ir skaidrs, ka nesiltināti bēniņi ne vien samazina mājas energoefektivitāti, bet arī būtiski palielina apkures rēķinus. Papildus tam lāsteku noņemšana un jumtu konstrukciju labošana pēc ziemas rada būtiskas izmaksas.
Foto: Freepik.com/ freepik
Risinājums šai problēmai būtu preventīvi, uz energoefektivitātes uzlabošanu fokusēti pasākumi. Bēniņu siltināšana būtu viens no galvenajiem veicamajiem uzdevumiem, tādējādi samazinot nevēlamus siltuma zudumus un līdz ar to arī sniega kušanu uz jumta. Tas ne tikai novērstu lāsteku veidošanos, bet arī samazinātu apkures izmaksas un oglekļa emisijas. Vienlaikus nepieciešams pievērsties arī jumtu modernizācijai, uzlabojot to konstrukcijas un nodrošinot efektīvu ūdens novadīšanu, kas samazinātu ledus veidošanās risku. Šādas investīcijas, lai arī sākotnēji varētu šķist dārgas, ilgākā laika posmā noteikti atmaksātos, jo uzlabotu mājas energoefektivitāti un, kas jo īpaši svarīgi, cilvēku drošību, kuriem, lai izvairītos no krītošajām lāstekām, jāpārvietojas, sevi apdraudot vēl vairāk, pa ceļa brauktuvi.
Šai ziemas sezonā tik samilzušajai problēmai svarīga ir arī pašvaldību un iedzīvotāju līdzdalība. Pašvaldībām būtu jāveido speciālas atbalsta programmas, kas veicinātu tieši iedzīvotāju izvēli par labu bēniņu un jumtu siltināšanai. Iespējams ka visas ēkas siltināšana iedzīvotājiem var liekties pārāk liels projekts, tad ar līdzfinansētu atbalstu nosiltināt bēniņus var būt risinājums, ar kuru “ nošauj divus zaķus” uzreiz – gan tiek uzlabota mājas energoefektivitāte, gan novērsti lieli siltuma zudumi un arī nav ziemā galvassāpes par lāstekām uz jumta. Manuprāt, nepieciešams pārvērtēt prioritātes, pievēršoties tālejošiem un pārdomātiem risinājumiem, kas ne tikai novērstu problēmas saknē, bet arī uzlabotu dzīves kvalitāti.
Lāsteku sišana no jumtiem, talkā saucot alpīnistus, ir kā cīņa ar simptomiem, nevis slimības cēloni – tā nodrošina tūlītēju risinājumu, bet neatrisina problēmu tās pamatā. Gadu gaitā ir pierādījies, ka galu galā šāda pieeja prasa ievērojamus papildu tēriņus un bieži vien ievērojami bojā ēku konstrukcijas, tādējādi ilgtermiņā radot tikai vēl lielākas izmaksas un sarežģījumus. Ticu, ka, lai patiesi garantētu gājēju drošību un saglabātu ēku ilgtspēju, nepieciešams kopīgs darbs starp visām iesaistītajām pusēm – apsaimniekotājiem, māju iedzīvotājiem un pašvaldībām. Tikai ciešā sadarbībā un domājot stratēģiski var ne tikai samazināt riskus un izdevumus, bet arī radīt drošāku un ērtāku vidi visiem pilsētas iedzīvotājiem.
