Vairāk nekā 4000 Latvijas ciemu nav noteiktas teritoriālās robežas
Rīga, 31.okt., LETA. No Valsts adrešu reģistrā iekļautajiem 6437 ciemiem robežas pašvaldību teritoriju plānojumos ir attēlotas tikai 2123 ciemiem, lai gan normatīvie akti paredz, ka pašvaldību teritorijas plānojumos jābūt iezīmētiem visiem valstī esošajiem ciemiem, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ziņojums valdībai.
VARAM skaidro, ka galvenais cēlonis šādai situācijai ir tas, ka attiecīgo pašvaldību teritorijās vēsturiski ir izveidojies atšķirīgs orientēšanās un ģeogrāfiskās piesaistes princips, kuram būtiskas ir senās, tradicionāli zināmās ciemu robežas.
Lai gan strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ pašvaldības ir atcēlušas ciemu statusu vairāk par 2000 ciemu, tomēr rezultātā ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā desmit gadu laikā nav izdevies noteikt, ka visu ciemu robežas ir iezīmētas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā.
Līdz ar to valdība šodien atbalstīja VARAM ieceri papildināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pētījuma doto ciema statusa definīciju, kura nosaka, ka "ciems ir lauku apdzīvota vieta ar vēsturiski vienotu, kompaktu vai izklaidus apbūvi un apvienojošu nosaukumu", papildinot to ar precizējumu, ka minētais attiecas arī uz jaunizveidotu apdzīvotu vietu. Valdība uzdeva VARAM sadarbībā ar citām institūcijām šos grozījumus izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā līdz nākamā gada 31.martam.
Šādi precizējot ciema statusa normas, tiktu nodrošināta situācija, ka uz ciemiem ar blīvu apbūvi un ciemiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiktu attiecinātas speciālas teritorijas plānošanas un apbūves prasības, bet pārējie ciemi kalpotu kā adresācijas, orientēšanās un novada iedzīvotāju ikdienas saziņā lietoti objekti.
Šāds lēmums pieņemts pēc apspriedēm ar novadu pašvaldībām, kuras atsakās likvidēt ciemu statusu vairāk nekā 4000 apdzīvotu vietu, norādot, ka iedzīvotāji ir pret šādu rīcību, un ka tas izjauks gadu gaitā izveidojušos adresācijas sistēmu novadā. Arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra iebilst pret masveida ciemu statusa atcelšanu apdzīvotām vietām, jo tas negatīvi ietekmē maza mēroga topogrāfisko karšu kvalitāti, kurās kā lauku apdzīvotas vietas norāda ciemus, bet viensētas neiezīmē.
Diskutējot par ciemu nosaukumu saglabāšanas iespējām, vairums no aptaujātajām pašvaldībām norādīja, ka novada teritorijā vajadzētu izveidot divas ciemu kategorijas - ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma prasībām, kā arī vēsturiskie ciemi - lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas.
Pašvaldības norāda, ka vēsturiskie ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm, kā arī ciemi, kalpojot par adrešu sistēmas elementu, tiek lietoti sociālajā vidē un kalpo kā identifikators, pēc kura orientējas novadā.
Pašvaldības skaidro, ka adresācijas sistēmā vēsturiskajiem ciemiem ir liela nozīme kā orientieriem ne vien cilvēku ikdienas saziņā, bet arī palīdzības dienestu darbībā.
