Auditorkompānija: Latvija nekustamā īpašuma nodokļu ziņā ir iedzīvotājiem visnedraudzīgākā Baltijas valsts
Rīga, 23.marts, LETA. Latvija nekustamā īpašuma nodokļu ziņā ir iedzīvotājiem visnedraudzīgākā Baltijas valsts, pētījumā secinājusi auditorkompānija "BDO Latvia".
Kā intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norāda "BDO Latvia" partneris, nodokļu konsultants Jānis Zelmenis, pētījumā secināts, ka Latvijā ir visplašākais ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamais objektu loks, augstākās nekustamā īpašuma nodokļu likmes Baltijā. Un, lai gan Latvijā pastāv atbrīvojumi no nekustamā īpašuma nodokļa, taču tie ir mazāki salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm.
Atšķirībā no Latvijas, lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju par mājokli nodokli nemaksā - ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai dārgus mājokļus. Savukārt Igaunijā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nedz apbūves zemi, nedz ēkas un būves, nedz zemi zem dzīvojamajām mājām.
Kā norāda Zelmenis, Lietuvā nekustamā īpašuma nodokļa apliekamo objektu loks ir līdzīgs kā Latvijā, nekustamā īpašuma nodokļa likmes līdzvērtīgas, tomēr zemākas par Latvijas likmēm. Taču lielākā dala Lietuvas iedzīvotāju par mājokli nodokli nemaksā - ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai dārgus mājokļus. Ja tā cena nepārsniedz 220 000 eiro, nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā vispār. Nodokli rēķina no piecu gadu vidējās kadastrālās vērtības, un tas jāmaksā tikai no tās kadastra cenas daļas, kas pārsniedz 220 000 eiro vienai ģimenei vai 286 000 eiro daudzbērnu ģimenēm.
Savukārt Igaunijā ēkas un būves neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli vispār. Igaunijā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek arī iedzīvotāju apbūves zemi līdz 1500 kvadrātmetriem. Igaunijā nekustamā īpašuma nodokļa likme ir viena no zemākajām Baltijā. Igaunijā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek arī zemi, uz kuras nedrīkst veikt saimniecisko darbību, zemi zem dzīvojamajām mājām u.c.
Pētījumā arī noskaidrots, ka kopumā Baltijā no visiem valsts un pašvaldību budžeta iekasētajiem nodokļiem nekustamā īpašuma nodokļa nozīme nav loti iela. Pret kopējo iekasēto nodokļu ienākumiem Lietuvā nekustamā īpašuma nodoklis 2016.gadā bija 1,25%, Igaunijā 2016.gadā tie bija 0,77%, bet Latvijā - 2,28%. Latvijā 2016.gadā nekustamā īpašuma nodokļu kopsumma bija 220 miljoni eiro, no tiem vairāk nekā pusi iekasēja Rīgā.
Tāpat pētīts, cik ir jāmaksā nodevās pērkot dzīvokli. Rīgā par 600 000 līdz 700 000 eiro vērtu dzīvokli reģistrācijas maksa būs 2% no pirkuma summas, Tallinā - 0,5%, Viļņā - 0,8%. Savukārt, ja dzīvoklis ir lētāks, aptuveni 100 000 eiro, tad Rīgā par dzīvokļa reģistrāciju būs jāsamaksā 2000 eiro, Tallinā 1300, bet Viļņā nedaudz virs 500 eiro. Zelmenis uzsver, ka par šādu dzīvokli pēc tam nedz Viļņā, nedz Tallinā nekustamā īpašuma nodokļi vispār nebūs jāmaksā, bet Rīgā tie būs 400 eiro katru gadu ar noteikumu, ja kadastrālā vērtība nekāps un pircējs ir Rīgā deklarējies.
Nodokļu konsultants skaidro, ka iniciatīva veikt šādu pētījumu radusies pēc tam, kad pagājušā gada vasarā viņš, ņemot kredītu, iegādājies lielu dzīvoklī Rīgā. "Saplānoju līdzekļus pirmajam maksājumam. Pirmo iemaksu veicu, un bankā, kopā ar notāru parakstot papīrus, notārs man saka: "Zelmeņa kungs, te ir vēl jāsamaksā 9300 eiro liela nodeva par reģistrāciju zemesgrāmatā". Es visu saprotu, bet gandrīz 10 000 eiro tikai par to, lai manu pirkumu ieraksta zemesgrāmatā, ir par daudz! Cik ilgi un daudz man ir jāstrādā, lai nopelnītu 10 000?" savu sašutumu pauda Zelmenis.
Viņu pārņēmusi netaisnīguma sajūta. "Novērtējiet iekasētās naudas apjomu un reālo saņemto pakalpojumu! Laiks, kas man vai jebkuram citam ir jātērē, lai tiktu pie 10 000, un nozare, kas iekasē 10 000 par vienu ierakstu datubāzē. Tad es sāku domāt. Kas tā par naudas izgrābšanu? Kā ir citur?" par pētījuma veikšanas ierosinājumu stāsta nodokļu konsultants.
Viņš arī piekrīt viedoklim, ka Latvijā ir netaisnīga kadastra vērtības aprēķināšanas kārtība.
"Kadastra vērtību nosaka līdzīgi darījumi tuvā apkārtnē. Ja būdiņai blakām ir pils un kāds to trīs reizes nopērk un pārdod tā, ka darījumu vērtība spekulatīvi pieaug, tad būdiņas kadastra cena rausies līdzi pilij, lai gan būdiņas vērtībai un ekonomiskajai izmantošanai ar pils cenas pieaugumu nav nekāda sakara. Būdiņa - kāda bija, tāda palika. Ja cilvēkam ir divi īpašumi, tad viņš ir slazdā. Cilvēks nevar deklarēties divās vietās. Lielai daļai Latvija iedzīvotāju bez dzīvokļa pilsētā vēl ir no senčiem mantotā māja laukos. Tie, kas jau dzīvo, piemēram, Londonā, arī nevar deklarēties nevienā no Latvijas īpašumiem. Ārzemēs esošos pašvaldības notver savos slazdos un liek maksāt nodokļus pēc visaugstākās likmes. Ja šādu īpašumu tuvumā kāds superbagātnieks, tikai viņam saprotamu iemeslu dēļ, sāks īpašumus turpu šurpu pārdot, raujot uz augšu kadastra cenu, tad īpašumu vērtība uzlēks un aizbraukušais ir dubultā slazdā. Nevar deklarēties un nesaproti, par ko jāmaksā pat Londonai nereāla summa. Aizbraukušie atteiksies no īpašuma un saraus saites ar Latviju," savu viedokli pamato Zelmenis.
