KM neuzstāj uz Lielo kapu atpirkšanu
Rīga, 11.apr., LETA. Kultūras ministrija (KM) neuzstāj uz to, ka valstij būtu jāizmanto Lielo kapu pirmpirkuma tiesības, jo rūpes par šo teritoriju jāuzņemas pašvaldībai, izriet no kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) šorīt teiktā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma".
Ministre vairākkārt uzsvēra, ka, lai arī šis jautājums nav vienkāršs, katram ir jādara savs darbs. "Ja pašvaldība netiek galā ar kādu funkciju, tas nenozīmē, ka valstij uzreiz tā ir jāpārņem," skaidroja Melbārde.
Uz tiešu jautājumu, vai valstij ir vai nav jāatpērk Lielie kapi, ministre atbildēja, ka "šobrīd valdošais viedoklis, kuram ir ļoti stipri argumenti, ir tāds, ka katram ir ļoti labi jādara savs darbs, un, ja kaut kas traucē to darīt, tad vienmēr ir iespējams strādāt pie normatīvā regulējuma, izvirzot stingrākas prasības".
Taujāta par KM panākumiem sarunās ar Rīgas domi, Melbārde pastāstīja, ka šo jautājumu ir pārrunājusi ar galvaspilsētas vicemēru Andri Ameriku (GKR), savukārt šodien viņai ieplānota tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S).
Ministre zināja teikt, ka pašvaldība gatavojas Lielo kapu "pilnai pārņemšanai" - esot iegādāta atbilstoša tehnika un ar KM pārrunāti sadarbības jautājumi. "Pilnīgi jāpiekrīt "Lielo kapu draugiem", ka šī teritorija kādu laiku ir palikusi novārtā, tai nav skaidras attīstības vīzijas. Katrā gadījumā KM ir gatava sadarboties gan ar Rīgas domi, gan nevalstiskajām organizācijām, lai šo teritoriju solīti pa solītim sakārtotu," LTV sacīja kultūras ministre.
Kā ziņots, valdība šodien atkārtoti vērtēs, vai izmantot valstij pienākošās Lielo kapu pirmpirkuma tiesības. 28.martā Ministru kabinets šī jautājuma izlemšanu atlika, uzdodot KM turpināt sarunas ar Rīgas domi par iespējamajiem risinājumiem Lielo kapu pārvaldīšanā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka valdības noraidošais lēmums ir ne tik daudz saistīts ar finansējumu, cik to, ka "katram ir jādara savs darbs".
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka šis nav jautājums par naudu, bet gan to, ka Rīgas pašvaldībai ir jāspēj tikt galā ar šo situāciju. "Ja valdība atbalstīs priekšlikumu pārņemt valsts īpašumā Lielos kapus, tas var radīt precedentu, ka arī citas pašvaldības nolemj attiekties no atsevišķām funkcijām, piespiežot tās uzņemties valstij," sacīja ministre.
Tāpēc valdība marta beigās vēl nelēma par Lielo kapu jautājumu, bet uzdeva KM turpināt sarunas ar Rīgas pašvaldību par iespējamajiem risinājumiem.
KM skaidroja, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) 17.februārī saņēma Rīgas domes Īpašuma departamenta iesniegumu ar lūgumu izskatīt pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz Lielajiem kapiem.
Nekustamais īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Dārzu un parku arhitektūras ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālajām celtnēm". Ņemot vērā valsts nozīmes kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, atrašanās vietu, izmantošanas veidu, nepieciešamību nodrošināt pieminekļa publisko pieejamību, kā arī sabiedrības intereses un lietderības apsvērumus kultūras mantojuma aizsardzības jomā VKPAI uzskata, ka ir nepieciešams izmantot valsts pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu par kopējo pirkuma līgumā noteikto maksu 372 443 eiro ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
KM norāda, ka Lielajiem kapiem ir liela kultūrvēsturiskā vērtība Rīgas un Latvijas vēsturē. Tie ietilpst arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā. KM uzsver, ka Lielie kapi ir koncentrēts un daudzveidīgs memoriālās kultūras objektu krājums, kurā pārstāvēti visi tam laikmetam atbilstošie stili no baroka līdz jūgendstilam.
Turklāt pēdējā laikā par Lielajiem kapiem ir izvērtušās aktīvas diskusijas, kas saistītas ar ieceri pilsētā izbūvēt jaunu tramvaja līniju. Par aktīvu sabiedrisko līdzdalību un iniciatīvu Lielo kapu saglabāšanā un aizsardzībā ir iestājusies sabiedriskā organizācija "Lielo kapu draugi", kas kategoriski iebilst pret jebkādu Lielo kapu teritorijas pārveidošanu, kas ir pretrunā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanas interesēm.
Kā vēstīts, Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka šo nekustamo īpašumu nodošana FM valdījumā un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā uzskatāma par tai neraksturīgu funkciju.
Ievērojot to, ka rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu sastāvā esošo zemes vienību lietošanas mērķis ir kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve un pārējo sabiedrisko nozīmes objektu apbūve, kā arī saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam nekustamie īpašumi atrodas Apstādījumu teritorijā, minēto nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana ir pašvaldības autonomā funkcija. Tas atbilst likumā "Par pašvaldībām" 15.pantā noteiktajam, aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
FM pārstāvis arī norādīja, ka saskaņā ar VNĪ darbības stratēģijā 2014.-2018.gadam noteikto VNĪ nekustamā īpašuma portfelī saglabājami un attīstāmi tikai tie īpašumi, kas ir nepieciešami valsts funkciju realizācijai, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu. Pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā. Tādējādi "Lielo kapu" apsaimniekošana nav VNĪ funkcija un uzdevums.
FM arī atzīmē, ka ar arhitektūras ansambli "Lielie kapi" saistīto nekustamo īpašumu sakārtošanai un pārvaldīšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi.
Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) aģentūrai LETA norādīja, ka Rīgas dome ir gatava uzņemties atbildību par Lielajiem kapiem, taču neiebilstu, ja valsts izmantotu pirmpirkuma tiesības, kapus pārņemot savā īpašumā.
