Izstrādāta būvniecības nozares attīstības stratēģija
Rīga, 18.maijs, LETA. Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija (EM) ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju 2024.gadam, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elita Rubesa - Voravko.
Viņa norādīja, ka būvniecības nozares attīstības stratēģija apvieno nozares un valsts pārvaldes intereses un vajadzības, kā arī nosaka nozares mērķus un prioritārās aktivitātes nozares līdzsvarotai attīstībai. Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai.
"Būvniecības nozarē ir nepieciešamas pārmaiņas, kāpinot tās produktivitāti, inovācijas, eksportspēju, kā arī izceļot nozares sasniegumus. Strādājot pie stratēģijas EM ir atbalstījusi nozares piedāvāto attīstības vīziju. Būvniecības nozares stratēģijas uzdevums ir atbalstīt būvniecības nozares pārmaiņas ceļā uz augstāku produktivitāti," sacīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Savukārt Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Gints Miķelsons atzīmēja, ka būvniecības nozares līdzsvarotai attīstībai pēc 2024.gada ir būtiski aizvietot Eiropas Savienības (ES) fondu finansētās programmas ar jauniem finanšu instrumentiem tautsaimniecības un eksporta izaugsmei. Vienlaikus būvniecības nozarei un EM ir jāstrādā pie nozares konkurētspējas attīstības jaunā līmenī, sekmējot speciālistu kompetences, pakalpojumu kvalitātes, e-procesu un būvniecības procesu pilnveidi, kā arī nozares reputācijas celšanu. "Būvniecības nozares stratēģijas īstenošanas veiksme būs atkarīga no tā, cik aktīvi pasākumu izstrādē un īstenošanā iesaistīsies nozares pārstāvji," viņš piebilda.
Lai sasniegtu Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju, Latvijas Būvniecības padome definējusi piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus: samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50% samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu; kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtu 10 vadošo ES dalībvalstu vidējo rādītāju; palielināt apgrozījumu būvniecībā no pašreizējiem 1,5 miljardiem eiro gadā līdz trim miljardiem eiro gadā; uzlabot būvniecības speciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas sistēmu, panākot, ka augsti kvalificēti speciālisti ir katrā būvniecības profesijā; uzlabot būvniecības pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot vienotu kvalitātes mērījumu sistēmu.
