Grozīs ar nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā saistītās procedūras

Uzklausot Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu, valdība nolēma uzdot šai darba grupai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2007.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgos normatīvo aktu projektus. Kā informatīvajā ziņojumā norāda Tieslietu ministrija, lai samazinātu ēku skaitu, kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav zināma piederība, kopš 2004.gada veikti vairāki pasākumi. Pēc stāvokļa uz 2004.gada 1.novembri, Kadastra informācijas sistēmā kopumā bija reģistrēts 1 333 000 būvju, tajā skaitā aptuveni 107 000 ēku ar nenoskaidrotu piederību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra sēdes protokollēmumu valsts un pašvaldību iestādēm bija uzdots apzināt un iesniegt informāciju Valsts zemes dienestā par ēku, kurām nav zināma piederība, lietotājiem. Valsts un pašvaldību institūciju līdz 2006.gada 30.martam iesniegtās informācijas apkopošanas un datu aktualizācijas rezultātā ēku skaits, kurām nav zināma piederība, Kadastra informācijas sistēmā ir samazinājies par 34 000 un ir 73 000 ēku. Pēc stāvokļa uz 2006.gada 1.novembri, Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti 534 600 nekustamie īpašumi, no kuriem 488 500 ir ierakstīti zemesgrāmatā, 953 600 zemes vienības, no kurām 631 800 ir ierakstītas zemesgrāmatā, 1 354 600 būves, tajā skaitā 1 335 400 ēkas, 19 200 inženierbūves. 68 500 ēkām nav zināma piederība. No kopējā ēku skaita, kurām nav zināma piederība, 46 000 atrodas uz zemesgrāmatā ierakstītas zemes, 5200 atrodas uz zemes, kas ir tiesiskais valdījums, 15 600 atrodas uz zemes, kas ir lietojums, 1700 atrodas uz valstij vai pašvaldībai piekritīgas zemes vai valsts brīvās zemes. Kā norāda Tieslietu ministrija, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto persona savas tiesības uz nekustamo īpašumu var realizēt, ja nekustamais īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā un uz to ir nostiprinātas īpašuma tiesības. Lai minētās tiesības realizētu, no 1990.gada notiek zemes reforma, ko reglamentē likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", likums "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", likums "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un citi normatīvie akti. Viens no zemes reformas uzdevumiem ir radīt tiesisko pamatu zemes lietotāju un īpašnieku tiesību aizsardzībai. Pērn aprīlī Tieslietu ministrijā izveidota darba grupa pasākuma plāna izstrādei problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā. Darba grupa ir konstatējusi, ka zemes reformas pabeigšanas procesu kavē normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz ēku ierakstīšanas zemesgrāmatā kārtību, ja personai nav īpašuma tiesības pierādošo dokumentu, bezīpašnieka statusa noteikšanas kārtību ēkām, likvidēto organizāciju, piemēram, kolhozu, paju sabiedrību ēku pārņemšanu. Normatīvajos aktos nav paredzēta kārtība, kādā tiek nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ēkām, ja to lietotājam nav īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt nosacījumus, kādos gadījumos ēkas lietotājs ir tiesīgs kļūt par ēkas īpašnieku, un noteikt termiņu, kādā laika periodā jāveic nepieciešamās procedūras. Civillikuma 1024.pants paredz, ka persona, kura desmit gadus ir lietojusi nekustamo īpašumu, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, ir atzīstama par tādu, kas ieguvusi nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tai ir tiesības to ierakstīt zemesgrāmatā. Līdz šim nav izstrādāta kārtībā, kādā persona uz ieilguma tiesību pamata īpašumu vai tā sastāvā esošos objektus ieraksta zemesgrāmatā. Arī valsts institūcijas ir aktualizējušas problēmu par būvju ierakstīšanu zemesgrāmatā gadījumos, ja uz tām nav saglabājušies īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti. Pēc ministriju sniegtajām ziņām, patlaban zemesgrāmatā uz valsts vārda, piemēram, Aizsardzības ministrijas personā nav ierakstīti aptuveni 25% no visiem šīs ministrijas valdījumā esošajiem valstij piekrītošajiem nekustamā īpašuma objektiem, Iekšlietu ministrijas personā - aptuveni 34%. Lielai daļai būvju nav veikta būvju kadastrālā uzmērīšana un patlaban, to pasūtot Valsts zemes dienestā, būves tiek uzskatītas par "nelikumīgi uzceltām". Tā rezultātā būves tiks reģistrētas ar atzīmi "patvaļīga būvniecība" un uz tām nevarēs tikt nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Lai šīs būves legalizētu, katrā atsevišķā gadījumā ir jāveic normatīvajos aktos noteiktās procedūras - jāpasūta izpildprojekti un būves jāpieņem ekspluatācijā, kas ir laikietilpīgi un prasa diezgan ievērojamus finanšu līdzekļus. Minētā rezultātā ministrijas nevar nodrošināt savlaicīgu valsts nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās. Turklāt, ja būve ar patvaļīgas celtniecības pazīmēm atrodas uz svešai personai piederošas zemes, ir jāsaņem zemes īpašnieka piekrišana būvniecības legalizācijai, bet gadījumos, ja zemes īpašnieks nepiekrīt, īpašumu nav iespējams juridiski sakārtot. Minētās problēmas saistītas ar vairākām ēkām, piemēram, Labklājības ministrijas padotībā esošo sociālo aprūpes centru valdījumā nodotajām būvēm, Veselības ministrijas institūciju funkciju veikšanai nepieciešamahām būvēm - slimnīcām, Aizsardzības ministrijas valdījumā nodotajiem bijušajiem PSRS armijas un Valsts drošības komitejas objektiem, kas patlaban tiek izmantoti valsts aizsardzības vajadzībām, u.c. Normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā ēkām nosaka bezīpašnieka statusu, un institūcija, kas to veic. Turklāt nav noteikts termiņš, līdz kuram var pastāvēt ēkas ar bezīpašnieka statusu, kā arī persona, kurai pēc šī noteiktā termiņa ēkas piekrīt. Kā secinājusi darba grupa, ņemot vērā minēto, normatīvajos aktos nepieciešams noteikt kārtību, kādā valsts vai pašvaldību institūcijas pārņem bijušo organizāciju ēkas, kuras pēc organizācijas likvidācijas nav nodotas valsts vai pašvaldību institūciju īpašumā, iekļaut regulējumu par bezīpašnieka statusa noteikšanas kārtību ēkām, kā arī noteikt kārtību, kādā veicama ēku ierakstīšana zemesgrāmatā, ja personai nav īpašuma tiesības pierādošo dokumentu. Tiek piedāvāts veikt izmaiņas vairākos tiesību aktos. Tieslietu ministrija, lai izvērtētu piedāvāto risinājuma variantu iespējamo ietekmi uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un izstrādātu nepieciešamos normatīvo aktu projektus, uzskata par lietderīgu izveidot darba grupu. Tā tiks veidota nepieciešamo grozījumu normatīvajos aktos izstrādei, lai risinātu ar nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūrām zemesgrāmatās saistītās problēmas. Minētā darba grupa, ja nepieciešams, varētu vērtēt arī citus ar būvju piederības noteikšanu saistītos tiesiska rakstura jautājumus.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Starp Ilūksti un Sventi pārbūvē reģionālā ceļa posmu

Augšdaugavas novadā turpinās būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Svente–Lietuvas robeža (Subate) (P70) starp Ilūksti un Sventi (0,06.–12,22. km). Ieviesti plaši satiksmes ierobežojumi ar vairākiem pagaidu luksoforiem, un posma izbraukšanai jāplāno 45 minūtes, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Izstāsti Latvijai

MONIER dakstiņi, BMI Latvija – ciemos pie Šveicaru ģimenes: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Raidījums "Izstāsti Latvijai" viesojās pie Šveicaru ģimenes Jelgavas novadā Cenas pagastā, lai uzzinātu par savu pieredzi jumta izvēlē.

Grozīs ar nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā saistītās procedūras

Dalies ar šo rakstu

Komentāri