abc.lv skaitļos

Lietotāji online36
Aktīvie uzņēmumi25218
Nozares raksti1282
Ekspertu atbildes3041
Rīgas dome neatļauj daudzstāvu apbūvi zaļajā teritorijā Pārdaugavā : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Rīgas dome neatļauj daudzstāvu apbūvi zaļajā teritorijā Pārdaugavā

Rīgas dome neatļauj daudzstāvu apbūvi zaļajā teritorijā Pārdaugavā
Rīga, 28.aug., LETA. Rīgas domes deputāti šodien nolēma neatļaut daudzstāvu apbūvi zaļajā teritorijā Pārdaugavā, nelielajā Gregora ielā, pret ko kategoriski iebilst apkārtējo māju iedzīvotāji un vairākas nevalstiskās organizācijas. Sabiedriskās apspriešanas laikā kopumā atsauksmju anketās un vēstulēs ir saņemti 214 paraksti. Visas atsauksmes ir negatīvas un būvniecības ieceri piedāvātajā variantā noraidošas. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātu domas 27.jūnija sēdē par plānoto apbūvi dalījās, un izšķirošā balss bija komitejas priekšsēdētājam Edmundam Krastiņam (TP), kurš šo ieceri atbalstīja. Līdz ar to uz domes sēdi ierosme tika virzīta ar pozitīvu komitejas atzinumu. Tomēr Rīgas dome šodien būvniecības ieceri noraidīja. Kā ziņots, iepriekš - 23.maijā komitejas deputāti pēc nelielām diskusijām, ņemot vērā daudzo iedzīvotāju pausto negatīvo attieksmi, nolēma strīdīgo būvniecības ieceri novirzīt izskatīšanai Rīgas galvenā arhitekta Jāņa Dripes kolēģijā un lēmumu pieņemt pēc tās atzinuma saņemšanas. Arhitekta kolēģijas sēdē 7.jūnijā tika nolemts, ka vajadzētu samazināt stāvu skaitu plānotajā daudzstāvu apbūvē. Kolēģijas locekļi visumā atbalstīja arhitektonisko risinājumu, bet norādīja, ka ēku augstumu vajadzētu samazināt par aptuveni diviem stāviem. "Jāmeklē kompromiss starp attīstītājiem, sabiedrību un profesionāliem arhitektiem", uzsvēra Dripe. Savukārt uzņēmējs, ekspremjers Māris Gailis ieteica samazināt stāvu skaitu un palielināt dzīvokļu vērtību. Zemesgabalā Kuldīgas ielā 45b (reāli piekļaujas Gregora ielai), kur SIA "Kvarta" vēlas vēsturiski zaļajā teritorijā realizēt vairāku līdz par deviņu stāvu augstu namu projektu, noteikts būvniecības moratorijs, taču būvvalde lēmumu par "Kvartas" būvniecības ieceres nodošanu sabiedriskajai apspriešanai pieņēmusi, pirms moratorijs stājās spēkā - 2006.gada jūnijā, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa. "Parasti sabiedriskā apspriešana tiek uzsākta aptuveni mēnesi pēc būvvaldes lēmuma pieņemšanas, bet šoreiz būvniecības ierosinātāji lūdza to veikt vēlāk," sacīja departamenta pārstāve. "Par teritorijas tālāko likteni lēmums jāpieņem Rīgas domes deputātiem," viņa piebilda. Vairākas nevalstiskās organizācijas aicina Rīgas pašvaldību veikt izmaiņas Pilsētas attīstības plānā, lai netiktu pieļauta līdz pat deviņus stāvus augstu ēku būvniecība teritorijā starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu, kur dominē divu līdz piecu stāvu apbūve. "Kreisā krasta kustība", biedrība "Riga CV" un "Aleju aizsardzības biedrība" arī aicina izstrādāt teritorijas detālplānojumu. Neizpratni, kāpēc būvniecība jāattīsta tieši uz vēsturisku zaļo teritoriju rēķina, aģentūrai LETA pauda Vides aizsardzības kluba pārstāve Elita Kļaviņa un rajona iedzīvotāji. Viņi jau bijuši spiesti samierināties ar līdzīgu būvnieku ieceri Kuldīgas ielā, kur daudzstāvu nams tiek celts bijušā bērnudārza teritorijā, jau ir izcirsti visi koki un ielieti pamati. Arī šim zemesgabalam bija noteikts būvniecības moratorijs. Kvartālā starp Kuldīgas, Gregora un Elvīras ielu galvenokārt ir vēsturiski divstāvu nami, un tāda ir pilnīgi visa apbūve arī Gregora ielas pretējā pusē. Vairākas padomju laikā celtās piecstāvu ēkas izvietotas gar Elvīras ielu un kvartāla iekšienē, un no divstāvu apbūves tās nošķir ar kokiem bagāta zaļā teritorija - bijušās skolas parks, kuru tagad plāno apbūvēt "Kvarta". Tuvākās deviņstāvu ēkas ir kvartāla malās, nošķirot to no maģistrālās Vīlipa ielas un Rīgas-Bolderājas dzelzceļa, bet "Kvarta" projekts faktiski paredz šādas ēkas uzbūvēt kvartāla vidū. Noraizējušies ir arī piecstāvu namu iemītnieki, jo iecerētā apbūve ir ļoti tuvu viņu mitekļiem un būtiski ierobežošot saules gaismu. Būvniecības iecere paredz divas atsevišķas sekcijas: vienu piecus līdz deviņus stāvus augstu, bet otru - astoņus stāvus augstu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja arhitekte Astra Poga. Kopā paredzēti 150 dzīvokļi, kā arī autostāvvietas 150 automašīnām. Augšējo stāvu dzīvokļiem iecerēts izveidot terases. "Šajā gruntsgabalā ir atļauta jaukta apbūve. Tas nozīmē vismaz 20 dažādus apbūves veidus, varētu pat būvēt benzīntanku," klāstīja Poga. Savukārt "Kvarta" valdes locekle Mārīte Lipša noraidīja iedzīvotāju pārmetumus par zaļās zonas apbūvi. "Tas nav parks. Teritorija ir slēgta, un iedzīvotāji to kā parku nav izmantojuši. Parks attīstības plānā tiek iezīmēts kā dabas pamatne, bet šeit iezīmēta jauktas apbūves teritorija," skaidroja Lipša. Apkārtnes iedzīvotāji gan aģentūrai LETA šādus apgalvojumus noliedza - lai gan parkam, līdzīgi kā Vērmanes dārzam Rīgas centrā, ir žogs, vārti vienmēr ir atvērti un cilvēku uzturēšanās tur netiek ierobežota. Uzņēmuma pārstāve arī norādīja, ka apbūves plāns atbilstot visiem būvnormatīviem. "Vienam iedzīvotājam "tuvu" liekas desmit metri, citam - kilometrs," šādi paredzēto apbūves attālumu no esošajām ēkām komentēja Lipša. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķirķe aģentūrai LETA sacīja, ka "būvnormatīvos paredzētie attālumi un insolācijas rādītāji ir ievēroti". Sabiedriskās apspriešanas noslēguma sēdē iedzīvotāji pauda viedokli, ka apēnojuma aprēķinos pieļautas kļūdas, tādēļ gan apkārtējās mājas, gan skola tiks noēnotas. "Skolu pat vairs pamanīt nevarēs," uzsvēra kāda no iedzīvotājām. Arī arhitekts Pēteris Blūms norādīja uz nekorektiem apēnojuma aprēķiniem. Zemesgabala adrese ir Kuldīgas iela 45b, bet faktiski tas robežojas ar Gregora ielu. Tā platība ir 10 474 kvadrātmetri. Īpašumu "Kvarta" 2005.gada novembrī iegādājusies par 2,53 miljoniem latu, liecina informācija Zemesgrāmatā. "Kvarta" reģistrēta 2004.gada oktobrī, tās pamatkapitāls ir 3200 lati, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija. Uzņēmuma īpašnieki ar 37,5% daļu ir Raimondam Čirpusam pilnībā piederošā SIA "Realty Plus" un ar 62,5% daļu - Igaunijas uzņēmumam "Fenniger" piederošā nekustamo īpašumu kompānija AS "Eldikrija", kas līdz šim īstenojusi, piemēram, speciālistu pretrunīgi vērtēto darījumu un dzīvojamās ēkas "Centra nams" projektu Republikas laukumā 3.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

VNĪ uzsāks vēsturiskā “Saktas” nama uzraksta atjaunošanas darbus

VNĪ uzsāks vēsturiskā “Saktas” nama uzraksta atjaunošanas darbus

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) noslēgusi cenu aptauju par “Saktas” nama izkārtnes joslas un uzrakstu atjaunošanas darbiem. Šī projekta ietvaros divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus vēsturiskajā fontā un lielumā veiks SIA “Eltex”, atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.