abc.lv skaitļos

Lietotāji online44
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
"Kurzemes namu apsaimniekotāja" izsoles sākumcena varētu būt aptuveni seši miljoni latu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

"Kurzemes namu apsaimniekotāja" izsoles sākumcena varētu būt aptuveni seši miljoni latu

31.01.2008 00:00
"Kurzemes namu apsaimniekotāja" izsoles sākumcena varētu būt aptuveni seši miljoni latu
Rīga, 31.janv., LETA. Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Kurzemes namu apsaimniekotājs" izsoles sākumcena varētu būt aptuveni seši miljoni latu, šodien Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas sēdē norādīja deputāts Jānis Karpovičs (LSDSP). Viņš pauda bažas, ka pēc šogad paredzētā īres maksas un apsaimniekošanas maksu pieauguma uzņēmuma apgrozījums strauji pieaugs un potenciālie privatizētāji varētu ātri atpelnīt ieguldītos līdzekļus uz iedzīvotāju rēķina. Savukārt komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (TB/LNNK) informēja, ka no privatizācijai paredzētajām namu pārvaldēm tikai sešas 2006.gadu beigušas ar pozitīvu bilanci. "Labākās namu pārvaldes izķers, bet sliktākajām privatizētāju nebūs," pieļāva Gaters. Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas deputāti šodien iepazinās ar pašvaldības namu pārvalžu nodošanu privatizācijai, kā arī Apsaimniekošanas fonda izveidošanu. Rīgas pašvaldības uzņēmumi apsaimnieko 43% no galvaspilsētas dzīvojamā fonda. Pašvaldībai pieder namu pārvaldes "Avota nami", "Daugavas nami", "Juglas nami", "Krasta nami", "Ķengaraga nami", "Mežciema namsaimnieks", "Pļavnieku nami", "Purvciema nami", "Rīgas centra apsaimniekotājs", "Sarkandaugava", "Valdemāra nami", "Vecmīlgrāvis", "Viesturdārzs", "Zemgale" un "Kurzemes namu apsaimniekotājs". Galīgo lēmumu par namu pārvalžu nodošanu privatizācijai pieņems Rīgas domes sēdē. Jau ziņots, ka Rīgas domes darba grupa pagājušajā nedēļā pabeidza darbu pie lēmumprojektu izstrādes par visu pašvaldības namu pārvalžu nodošanu privatizācijai. Darba grupas vadītājs Jānis Dinevičs (LSDSP) aģentūrai LETA skaidroja, ka namu pārvalžu privatizācijas procesā tiks piesaistīti līdzekļi, kurus varēs ieguldīt mājokļu renovācijā. "Tiks iegūti nepieciešamie līdzekļi, kurus pašvaldība nevar atļauties piešķirt. Privatizējot 49% kapitāla daļu namu pārvaldēs, līdzekļi netiks ieskaitīti pašvaldības budžetā, bet atstāti uzņēmumu rīcībā." Lēmumprojekti paredz privatizāciju veikt kā vienotu procesu divos posmos, nosakot, ka abiem posmiem izstrādājams viens privatizācijas projekts. Pirmajā posmā pēc privātā kapitāla piesaistīšanas 51% no uzņēmuma pamatkapitāla daļām piederēs Rīgas domei, bet 49% - privātajam investoram. Dinevičs iepriekš uzsvēra, ka Rīgas dome līdz privatizācijas procesa pabeigšanai tik un tā saglabās pārraudzības funkciju konkrētā apsaimniekošanas uzņēmumā, savukārt investora rokās tiks nodots uzņēmuma menedžments. Tas, ka jaunajam investoram tiks nodoti vadības groži, nebūt nenozīmēšot, ka iedzīvotājiem nāksies piekrist jebkuriem noteikumiem, tostarp arī jebkurai apsaimniekošanas maksai. Turklāt šajā lēmumprojektā ir iekļauta iespēja mainīt apsaimniekotāju, ja esošais neapmierina, skaidroja Dinevičs. Bez summas, kas privātajam investoram būs jāmaksā, lai palielinātu privatizējamās sabiedrības pamatkapitālu, viņam būs jāmaksā arī kapitāla daļas uzcenojums. Lēmumprojekti paredz, ka no uzcenojuma iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti speciālā fondā "Apsaimniekošanas fonds" un tos varēs piešķirt tām dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, kuras ir pārņēmušas mājas no Rīgas domes un noslēgušas apsaimniekošanas līgumu ar attiecīgo apsaimniekotāju. Fonda līdzekļus varēs izmantot dzīvojamo māju labiekārtošanai, renovēšanai un tamlīdzīgiem darbiem. Ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā būs ieguldīti līdzekļi, bet sabiedrība pirms apsaimniekošanas līgumā noteiktā termiņa kādu apsvērumu dēļ izvēlēsies mainīt apsaimniekotāju, tai būs jāatmaksā saņemtie fonda līdzekļi. Minimālais apsaimniekošanas līguma termiņš ir trīs gadi. Līdz privatizācijas procesa otrā posma sākšanai minētie 49% veido nedalāmu kapitāla daļu paketi, un to īpašniekam tiek nodrošinātas pirmpirkuma tiesības uz atlikušo uzņēmuma kapitāla daļu privatizēšanu. Paredzēts, ka par privatizācijas procesa nodrošināšanu un lēmuma izpildi atbildīgs būs Rīgas domes Īpašuma departaments. Komiteja akceptēja arī Apsaimniekošanas fonda nolikumu, kurā noteikta kārtība, kā izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības varēs iegūt līdzekļus māju labiekārtošanai. Kā informēja Dinevičs, tas būšot kā dāvinājums remonta formā un šie līdzekļi nebūs jāatdod. Partijas "Jaunais laiks" (JL) Rīgas domes frakcija atbalsta namu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanu galvaspilsētā, bet neatbalsta Dineviča virzīto namu pārvalžu privatizāciju, aģentūru LETA informēja JL frakcijā. JL frakcija uzskata, ka lēmumprojekts par namu pārvalžu nodošanu privatizācijai ir sasteigts, jo pirms privatizācijas ir jāsakārto likumdošana. "Mēs nevaram pieļaut, ka ievērojama iedzīvotāju daļa tiktu iegrūsta haosā, kas var notikt nesakārtotas likumdošanas apstākļos. Mums jau tagad ir milzīgas problēmas ar denacionalizēto māju īrniekiem. Dzīvoklis nav desa, ko varbūt blakus veikalā var nopirkt arī lētāk," uzskata Modris Jaunups (JL). Kā norāda JL, Saeimā pirmajā lasījumā atrodas likumprojekts "Dzīvokļa īpašuma likums". Šī likuma 1.pantā teikts, ka likuma mērķis ir definēt dzīvokļa īpašuma un dzīvokļa īpašnieka jēdzienus, noteikt dzīvokļa īpašnieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī reglamentēt namu pārvaldīšanas principus, nosakot dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci, lēmumu pieņemšanas procesu un namu pārvaldnieka uzdevumus, tiesības un atbildību. Saeimā pirmajā lasījumā atrodas arī likuma projekts "Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums", kura 1.pantā teikts, ka dzīvojamo māju īpašniekiem ir pienākums pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju. "Tā kā patlaban Latvijā nav likuma, kas regulētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas kārtību, apsaimniekošanas lietās nav skaidri spēles noteikumi. Sevišķi neskaidrs ir jautājums, pēc kādiem principiem tiks veikta apsaimniekošanas izmaksu aprēķināšana, tāpēc vispirms ir jāsakārto apsaimniekošanas likumu bāze, jo īrnieks grib zināt, cik tas izmaksās, bet apsaimniekotājs grib zināt, ko viņš par to saņems," skaidroja Jaunups. Ņemot vērā nesakārtoto likumdošanu, situācijā, ja projekts tiktu pieņemts, iedzīvotāji, iespējams, nonāktu ķīlnieka lomā, jo apsaimniekotājs celtu apsaimniekošanas izmaksas, ko īrnieki nespētu apmaksāt, un galu galā varētu tikt sāktas tiesvedības un īrnieki var nonākt uz ielas, uzsver JL. Kā rosina JL, pašvaldībai ir jāvēršas Saeimā ar lūgumu paātrināt likumu pieņemšanu, jāuzlabo Rīgas domes mājokļu aģentūras darbs apsaimniekošanas sabiedrību dibināšanā un iedzīvotāju informēšanā, kā arī jāveic māju tehniskā inventarizācija, jo lielākai daļai māju remonta nav bijis kopš to uzcelšanas. Tikai pēc tam, kad tas izdarīts, var uzsākt diskusiju par apsaimniekošanas SIA privatizāciju.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.