Ameriks: Tuvākajos gados Rīgā realizēs vairākus transporta infrastruktūras projektus, paaugstinot apkārt esošo zemju konkurētspēju
Rīga, 31.marts, LETA. Tuvāko trīs četru gadu laikā Rīgā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu tiks realizēti vairāki transporta infrastruktūras investīciju projekti, kas varētu palielināt vairāku apkaimju konkurētspēju nekustamo īpašumu tirgū, šodien konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).
Viņš skaidroja, ka tiks pabeigts Dienvidu tilta 4.posms, savienojot to ar Vienības gatvi un Jelgavas virzienu. Tas palielinās apkārt esošo zemju pievilcību komerciālai izmantošanai, sacīja Ameriks.
Tāpat plānots pabeigt Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai 2,5 kilometru garumā, kā arī viaduktu no Sarkandaugavas uz Viestura prospektu, kam pēc 2,5 gadiem jābūt gatavam. Ameriks norādīja, ka šie projekti ļaus attīstīt Vecmīlgrāvja un Mežaparka teritoriju.
"Savukārt ilgstoši apspriestais Ziemeļu šķērsojuma projekts no šodienas resursu viedokļa nav realizējams, jo tas ir pārāk dārgs. Tāpēc pagaidām esam arī atteikušies no Brīvības ielas dubliera projekta pa Jaunciema gatvi līdz Austrumu maģistrālei," sacīja Ameriks.
Viņš norādīja, ka patlaban lielākā investoru interese ir vērojama par tā saucamajām "ūdens malām", piemēram, Zaķusalu, Āgenskalna līča apkārtni un citām vietām.
"Lielāka investoru interese par ražošanas telpām nevis komercapbūvei paredzētiem zemesgabaliem. Piemēram, nav intereses par 39 hektārus lielo zemesgabalu pie lidostas "Rīga", kur vairākkārtīgi aicinot kādu piedalīties izsolēs, interesenti neatrodas. Tāpat Rīgā ir vairākas rūpnieciskās teritorijas no padomju laikiem, kur jāpārvelk visas komunikācijas un tas projektus būtiski sadārdzina," stāstīja Ameriks.
Viņš piebilda, ka krītas arī pieprasījums pēc tirdzniecības platībām Rīgas centrā, nomnieki pārceļas uz tirdzniecības centriem. Savukārt brīvās telpas centrā aizņem ēdināšanas uzņēmumi, pieprasījums pēc šādām telpām aug un tas ir saistīts ar tūristu skaita palielināšanos.
"Pēdējos gados vērojama komercplatību kā investīciju objektu iegāde – pēdējos gados investīcijas šādos objektos ik gadu pārsniedz 300 miljonus eiro. Tie ir naudas plūsmas objekti un investīciju fondi tajos ir ieinteresēti," piebilda Ameriks.
