Fromane: Jāatrisina virsstundu apmaksas jautājums, lai būvniecības nozare varētu noslēgt ģenerālvienošanos
Rīga, 29.sept., LETA. Lai būvniecības nozare varētu noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, Darba likumā būtu jāatrisina jautājums par virsstundu apmaksu, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
"Patlaban Darba likumā ir paredzēta virsstundu apmaksa 100% apmērā. Tomēr, ja nozare gatavojas parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas ir būtiski augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga, likumā būtu jāparedz iespēja, ka darba devējs var vienoties ar arodbiedrību par virsstundu apmaksas likmi," skaidroja Fromane.
Viņa sacīja, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība par šo jautājumu ir uzrunājusi gan premjeru, gan valdību, norādot, ka nepieciešama diskusija par virsstundu apmaksu.
"Būvniecībā, sevišķi sezonas laikā, virsstundas ir izplatīta parādība. Ja Darba likumā paliek tikai līdz šim noteiktā 100% virsstundu apmaksas likme, tas nemotivē uzņēmumus parakstīt vienošanos par lielāku algu nozarē. Tāpēc būtu jāparedz iespēja vienoties ar arodbiedrību par citu likmi," skaidroja Fromane.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un arodbiedrībām ir izstrādājusi metodoloģiju, kā aprēķināt minimālo algu nozarē, stāstīja Fromane. Šobrīd panākta vienošanās, ka visas būvniecības nozares 220 profesijas ir sadalāmas piecās kategorijās, sākot no visvienkāršākajām profesijām un mazkvalificētiem strādniekiem un beidzot ar kvalificētiem strādniekiem, amatniekiem, speciālistiem, vecākajiem speciālistiem un vadītājiem.
Kopā ar VID ir salīdzinātas nozares vidējās stundas likmes attiecīgajās profesijās ar stundas likmēm 200 pēc apgrozījuma lielākajos nozares uzņēmumos. No šīm vidējām svērtajām stundu likmēm, atņemot 10%, ir izveidota nozares minimālo algu tabula. Saskaņā ar to viszemākajai kategorijai, kurā ietilpst strādnieki bez jebkādas kvalifikācijas, minimālajai bruto algai būtu jābūt 771,8 eiro mēnesī jeb "uz rokas" būtu jāsaņem 549,14 eiro. Savukārt nākamajā grupā, kurā ir kvalificēti strādnieki, amatnieki un montieri, minimālajai bruto algai jābūt 969 eiro mēnesī jeb "uz rokas" 685 eiro.
"Kā redzam, kāpums pret valstī noteikto minimālo algu ir ļoti liels. Pētījumi un VID dati rāda, ka būvniecības nozarē strādājošie joprojām oficiāli saņem mazāk nekā vidējā alga valstī, līdz ar to ģenerālvienošanās veicinātu algu kāpumu. Ģenerālvienošanās un elektroniskā darba laika uzskaite būtiski mazinātu arī to nodarbināto daļu, kas patlaban oficiāli saņem minimālo algu vai pat zem valstī noteiktās minimālās algas. Patlaban šādu algu saņem gandrīz puse no nozares," stāstīja Fromane.
Viņa informēja, ka patlaban būvniecības nozarē pēc oficiāliem datiem 44% strādājošo saņem mazāk par 300 eiro mēnesī, bet vēl 32% - līdz 700 eiro mēnesī bruto. Ģenerālvienošanās paredzētās likmes nodrošinātu būtisku "aplokšņu algu" samazināšanos nozarē, piebilda Fromane.
