Jelgavā kā motivācijas instrumentu uzņēmējdarbības attīstībai redz īres dzīvokļus
Jelgava, 1.nov., LETA. Viena no uzņēmējdarbības attīstības problēmām Jelgavā un arī citviet ir īres dzīvokļu trūkums, atsaucoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālās padomes sēdē pārrunāto, aģentūru LETA informēja padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška.
"Jelgava kādreiz bija rūpnieciska pilsēta, un pamazām tas sāk atgriezties. Pašlaik ir iespējams piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus degradēto teritoriju sakārtošanai un attīstībai, kas tiks darīts, taču tam nepieciešami arī pašvaldības budžeta līdzekļi, un to apmērs lielā mērā ir atkarīgi no uzņēmējiem," sēdē paudis Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) padomnieks uzņēmējdarbības jautājumos Pēteris Salkazanovs.
Kā vienu no būtiskākajām problēmām Salkazovs minējis nepieciešamību pēc īres dzīvokļiem kvalificētiem darbiniekiem.
"Valmiera šo problēmu risina, būvējot īres namu. Līdzīgi varētu rīkoties arī Jelgava, taču otrs risinājums varētu būt privātmāju sektora sakārtošana. Proti, Garkalne savulaik pārņēma armijas bāzi, sakārtoja tur infrastruktūru un piedāvāja apbūves gabalus, un tagad tur ir izveidojies privātmāju ciems," kurā pārsvarā dzīvo kvalificēti sava aroda speciālisti, klāstījis Salkazanovs.
Viņš informējis, ka Jelgavā pašlaik ir reģistrēti 3875 uzņēmumi, bet 39% no tiem neveic saimniecisko darbību. Starp atlikušajiem 2360 uzņēmumiem ir gan tādi, kas nemaksā nodokļus, gan tādi, kuru darbinieku atalgojums ir zem minimālās algas līmeņa, tādējādi pašvaldības budžets pildās lēni.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere
pasākumā informējusi, ka augstskola ir gatava sniegt atbalstu mitekļu nodrošināšanā speciālistiem, piedāvājot vietas dienesta viesnīcās, taču uzreiz tas nav iespējams, jo pašlaik divās no tām tiek veikta rekonstrukcija.
Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš kā virzienu, kurā būtu jāvirzās Latvijai, iezīmējis nevis nepieciešamību radīt jaunas darba vietas, bet attīstīt jaudīgus uzņēmumus ar pievienoto vērtību.
"Lai pašvaldības attīstītos un būtu ieinteresētas piesaistīt uzņēmumus, jāveic izmaiņas likumdošanā, novirzot pašvaldībai konkrētu procentu no tajā strādājošu uzņēmumu ienākuma nodokļa. Tāpat būtu nepieciešama iedzīvotāju ienākumu nodokļu pārdale, daļu paredzot pašvaldībai, kurā cilvēks strādā, un daļu tai, kurā cilvēks dzīvo," skaidrojis Endziņš.
Viņš arī piebildis, ka pašlaik pašvaldībām ir visai ierobežoti instrumenti uzņēmējdarbības attīstībai savā teritorijā, kā piemēru minot Vāciju, kur pašvaldība par vienu eiro var iznomāt milzīgu biroja ēku, tādējādi piesaistot konkrētajai vietai uzņēmumus un palīdzot ar jaunām darbavietām iedzīvotājiem.
