abc.lv skaitļos

Lietotāji online37
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Arhitekts: No centra attālo bijušo rūpniecisko teritoriju attīstības potenciāls ir nulle : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Arhitekts: No centra attālo bijušo rūpniecisko teritoriju attīstības potenciāls ir nulle

08.04.2011 00:00
Arhitekts: No centra attālo bijušo rūpniecisko teritoriju attīstības potenciāls ir nulle
Rīga, 8.apr., NOZARE.LV. Tās Rīgas bijušās rūpnieciskās teritorijas, kuras ir tuvāk centram, iespējams, spēs attīstīties, bet tās teritorijas, kas ir ārpus centra un tālu no tā, nespēs attīstīties, un to potenciāls ir nulle. Tāpat nekāda attīstības potenciāla nav arī Rīgas Brīvostas teritorijām, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja arhitektu biroja "Sarma&Norde arhitekti" arhitekts Visvaldis Sarma. "Esmu skeptisks, skatoties uz bijušās Popova radiotehnikas rūpnīcas teritoriju Imantā, tikpat skeptisks esmu par tām rūpnieciskajām teritorijām, kas atrodas Daugavgrīvas ielas rajonā, teritorijām, kas atrodas Dreiliņos un tamlīdzīgām vietām. Tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka šīs teritorijas ir pārāk tālu no centra un mums pēc tām nav nepieciešamības," uzsvēra Sarma. Arhitekts piebilda, ka Rīgā ir pietiekami daudz veco rūpniecisko teritoriju, kuras pagaidām nav spēts attīstīt, sākot ar Spīķeriem, kuri nav attīstīti 20 gadu laikā. Uz iebildi, ka kaut kas jau Spīķeros tomēr notiek, Sarma atbildēja, ka tas ir "precīzs un klīniski skaidrs formulējums - kaut kas jau tur notiek". "Ir pagājuši 20 gadi, un tiešā Rīgas centra teritorijā, fantastiskā zonā, kas atrodas gandrīz Vecrīgā, mēs varam secināt, ka "kaut kas jau tur notiek". Šajā "kaut kas jau tur notiek" kontekstā kāds pamats ir domāt, ka vispār jebkad kaut kas notiks "Radiotehnikas" teritorijā? Jā, tur ir uztaisīts kaut kāds veikals, droši vien, ka kaut kad uztaisīs vēl kādu noliktavu, bet pilsētas attīstības kontekstā tur nekad nekas nenotiks. Šai problēmai mēs tādā bērnišķīgā Vinnija Pūka sajūtā netiekam pāri - mums gribas iet arvien tālāk un laisties gaisa balonā pie bitēm pēc medus, bet tas ir pavisam nejēdzīgi. Jāatrisina problēmas uz zemes, un tad varēs domāt par gaisa balonu," skaidroja Sarma. Jautāts, kāda attīstības perspektīva ir rūpnieciskajām teritorijām gar Ganību dambi, kur dažās joprojām notiek ražošana, bet citas ir pamestas, Sarma sacīja, ka, ja izdotos vienoties un saprast, cik liela daļa no šīs teritorijas ir pieskaitāma Skanstes ielas rajonam, tad varētu domāt par to attīstību. "Tās teritorijas, kas ir ostas pusē, tuvāko desmitgažu laikā neattīstīsies, un Rīgai pēc tām arī nav nepieciešamības. Ja runājam par ostu kopumā, tad Rīgas Brīvostas teritorija ilgstoši kaut kam ir glabāta, šī teritorija ir mainīta, palielināta, bet Brīvostas attīstība ir nulle. Brīvosta neattīstās nekādā formā, jo pēc tā nav pieprasījuma. Ostā nav radušies milzīgi jauni termināļi," uzskata Sarma. Viņš piebilda, ka, protams, bezgalīgi ilgu laiku tiek runāts par dažādu termināļu izveides plāniem un tomēr osta tādā formā neattīstās. "Ir jādiskutē, vai ostas teritorijas ir jāattīsta tik tuvu pilsētai - te es domāju Ganību dambim piegulošās teritorijas. Ir tikai loģiski, ka ostas teritorijas tiek iznestas no pilsētas tuvāk jūrai ārpus tā saucamajiem upju katliem. Arī Rīgā būtu jāizskata šāda iespēja un Ganību dambim piegulošās teritorijas būtu jāizslēdz no Brīvostas teritorijas. Tiesa, šai ārā ņemšanai būtu jābūt kādai jēgai, bet šīs jēgas nav, jo šīs zemes nav nevienam nepieciešamas. Es nedomāju, ka Ganību dambis nākotnē attīstīsies, jo tur nav nekāda potenciāla - tas ir tālu, un tas ir slikti," uzsvēra Sarma. Viņš piebilda, ka, braucot pa Ganību dambi Sarkandaugavas virzienā, labajā pusē redzamas bijušās piedzelzceļa teritorijas, kur varētu izvērst rindu māju vai mazstāvu apbūvi, kurās varētu izveidot sakoptu vidi un tas neprasītu daudz darba. "Ja to izdotos paveikt, tad tas būtu milzīgs panākums tuvākajai piecpadsmitgadei. Runāt par kāda cita veida attīstību ir pilnīgi nejēdzīgi," piebilda Sarma. Arhitektu birojs "Sarma&Norde" dibināts 1993.gadā. Birojs izstrādājis projektus tirdzniecības centram "Alfa", Iekšlietu ministrijas kompleksam Gaujas ielā, Latvijas Pasta šķirošanas kompleksam, dzīvojamai ēkai "Tekstiliāna" Torņakalnā un citiem objektiem. Arhitektu biroja "Sarma&Norde arhitekti" operatīvie dati par 2010.gadu liecina, ka apgrozījums varētu būt 2,9 miljoni latu. Kompānijas apgrozījums 2009.gadā bija 0,96 miljoni latu, liecina "Firmas.lv" informācija. Tas ir par 34% mazāk nekā 2008.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 1,45 miljoni latu. "Sarma&Norde arhitektu" peļņa 2009.gadā bijusi 85 900 latu, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā 2008.gadā, kad arhitektu birojs nopelnīja aptuveni 200 000 latu. Uzņēmuma īpašnieki ir Visvaldis Sarma un Jānis Norde - pa 50% kapitāldaļu. Visu interviju ar Sarmu lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.