Sakrālā mantojuma saglabāšanai no 2019.gada rosina paredzēt vismaz 2 miljonu eiro finansējumu gadā
Rīga, 21.marts, LETA. Sakrālā mantojuma saglabāšanai no 2019.gada rosina paredzēt vismaz 2 miljonu eiro finansējumu gadā.
Valdošās koalīcijas partijas pirmdien vienojās, ka izskatīšanai valdībā varētu virzīt jauno likumprojektu, kura uzdevums ir noteikt kārtību, kādā Latvijas valsts finansiāli atbalsta sakrālā mantojuma saglabāšanu. Likumprojektu izskatīšanai koalīcijas sanāksmē bija pieteikusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.
"Sakrālais mantojums - dažādu konfesiju baznīcas, kapsētas, kapličas un citas reliģiskās celtnes un citi reliģiskie artefakti - ir būtiska un neatņemama kultūras mantojuma sastāvdaļa un tautas bagātība," teikts likumprojekta anotācijā. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas 357 dažādu konfesiju baznīcas, kas ir 4,02% no valsts aizsargājamo pieminekļu skaita.
"Padomju laikā daudzas baznīcas draudzēm tika atņemtas, gājušas bojā, izpostītas vai pārveidotas. Līdz ar dievnamu izpostīšanu tika degradēta arī ar tiem saistītā kultūrvēsturiskā vide, mācītājmuižu apbūve, raksturīgā pilsētu un lauku ainava. Atgūstot neatkarību sākās apjomīgs dievnamu atjaunošanas darbs, pamestās baznīcas ir atguvušas savu vizuālo tēlu un garīgo saturu, ir pievērsta uzmanība cilvēka dzīves kvalitātei," pausts likumprojekta anotācijā.
Lai nodrošinātu nozīmīgākā sakrālā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kas izriet no Latvijas konstitūcijas un starptautiskajām saistībām, nepieciešams radīt stabilu sakrālā mantojuma valsts finansiālā atbalsta sistēmu, uzskata likumprojekta autori.
Likumprojekts paredz izveidot sakrālā mantojuma atjaunošanas programmu konservācijas, restaurācijas, renovācijas un remonta darbu finansēšanai, ņemot vērā valsts budžeta pieejamo finansējumu. Paredzēts, ka priekšlikumus finansējuma sadalei sniegtu tradicionālo konfesiju augstākās pārvaldes institūcijas un tos izskatītu jaunizveidota Sakrālā mantojuma padome. Šajā padomē varētu strādāt Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kā arī baznīcu tradicionālo konfesiju pārstāvji.
Lai nodrošinātu plānveidīgu programmas izlietojumu, priekšlikumu sakrālā mantojuma finansēšanas programmai varētu iesniegt reliģiskās organizācijas, kuras īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir valsts aizsargājams sakrālā mantojuma objekts, vadības institūcija. Katra reliģiskā konfesija iesniegtu vienu kopīgu priekšlikumu attiecīgajai reliģiskajai konfesijai piederošo objektu atjaunošanai.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka vidējā termiņa budžetā 2018.gadā paredzēts vienreizējs finansējums sakrālā mantojuma aizsardzības pasākumiem viena miljona eiro apmērā. Jautājumu par finansējumu programmas turpināšanai 2019.gadā un turpmāk būtu nepieciešams izskatīt budžeta veidošanas laikā, paredzot finansējumu vismaz 2 miljonu eiro gadā.
