2014.gadā var izsīkt nauda ceļu būvei

Kopējie atliktie valsts autoceļu periodiskās uzturēšanas un segu rekonstrukcijas darbu apjomi tikai uz valsts autoceļiem ar asfalta segumu ir sasnieguši gandrīz 2,9 miljardus latu, bet uz autoceļiem ar grants segumu – 1,7 miljardus latu, lēš biedrība Latvijas ceļu būvētājs (LCB).

Laikraksts "Dienas Bizness" jau šā gada sākumā, atsaucoties uz VAS Latvijas valsts ceļi sniegto informāciju, ziņoja, ka kopējais valsts autoceļiem plānotais finansējums 2012.gadā ir 147,5 milj. latu. No valsts budžeta autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai plānotais finansējums ir 54,5 milj. Ls; ceļu būves darbus 31 milj. Ls apjomā šogad paredzēts veikt ar ERAF atbalstu, bet no Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem jāapgūst 62 milj. Ls.

LCB valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs atzīmē, ka visi ar ceļu būvi un rekonstrukciju saistītie darbi praktiski tiek veikti tikai par ES līdzekļiem, valstij nodrošinot tikai 15% līdzfinansējumu un izdalot līdzekļus absolūti neatliekamiem ziemas ceļu uzturēšanas darbiem un bedrīšu remontam. Z. Brunavs uzsver, ka, noslēdzoties 2007. – 2013.gada ES finansējuma periodam, ceļu nozarē iezīmējas dramatisks finansējuma kritums, piemēram, 2014.gadā būvniecībai un remontiem atvēlēti vien 12 milj. latu atlikušās ES naudas. Turklāt, ņemot vērā projektēšanas darbus un valsts iepirkumu procedūrām nepieciešamo laiku, paredzams, ka jaunā ES finanšu perioda apgūšana varētu iesākties ne ātrāk par 2015.gadu.

Atsaucoties uz ziņojumu par globālās konkurētspējas rādītājiem, LCB informē, ka 134 valstu grupā Latvija ir ierindota 55.vietā, bet ceļu kvalitātes jomā – tikai 90.vietā. Lietuva pēc ceļu kvalitātes rādītāja ir 27.vietā, bet Igaunija – 53.vietā. "Latvijā, neskatoties uz ievērojamiem nodokļu maksājumiem, ko veic autoceļu lietotāji un kas saistīti ar autoceļu lietošanu, šobrīd nepastāv autoceļu finansēšanas modelis, kas saistītu autoceļu lietotāju maksājumus ar izdevumiem valsts un pašvaldību autoceļu tīkla pārvaldīšanai, uzturēšanai un renovācijai atbilstoši normatīvajām prasībām," laikrakstu "Dienas Bizness" informē LCB.

Pēc LCB ieskata, situācija Latvijas autoceļu nozarē ir kritiska, un tas rada reālus draudus tā esošajam autoceļu tīklam, kā arī pašas nozares pastāvēšanai. Pēc biedrības aprēķiniem, no ceļu būves nozares aktivitātēm valsts kasē dažādu nodokļu veidā atgriežas 13 – 18% no būvniecībā un rekonstrukcijā apgūtās naudas. Katrs trešais apgrozījuma lats no darba algām un citām ar uzņēmējdarbību saistītām aktivitātēm nodrošina ekonomisko apriti valstī un darba vietās, reducējot sociālo slogu valsts budžetā. Kopumā ceļu būvē kopā ar saistītajiem uzņēmumiem (piegādātājiem, transportu u.c.) ir nodarbināti vairāk nekā 6000 cilvēku, kas darba zaudēšanas gadījumā var kļūt par slogu valsts sociālajam budžetam vai arī pamest valsti, tādējādi nozare var zaudēt lielu daudzumu kvalificētu speciālistu.

Pēc Z. Brunava domām, beidzot jāpievērš uzmanība likuma Par autoceļiem iestrādāto normu izpildei, kas nosaka, ka valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonda piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par 80% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Viņaprāt, ja šis likums tiktu ievērots, parādītos cerība par autoceļu tīkla uzturēšanu normālā stāvoklī. LCB arī pauž viedokli, ka ceļiem, konkrēti – pašvaldību autoceļu un ielu attīstībai – būtu lietderīgi novirzīt neapgūtos līdzekļus no citu nozaru ministriju neapgūtajiem ES projektiem.

Pagājušais gads, vērtējot to no ceļu būves uzņēmumu skatpunkta, bijis pietiekami ražīgs, to apliecina arī "Dienas Biznesa" apkopotie būvnieku pagājušā gada apgrozījuma dati, kas, salīdzinot ar 2010.gadu, lielai daļai uzņēmumu ir ar plusa zīmi. Tomēr, kā norāda Z. Brunavs, 2011.gada rezultāti kopumā vērtējami kā mānīgs pieaugums, jo priekšā stāv liela bedre.

Līdzīgu viedokli pauž arī SIA Strabag valdes priekšsēdētājs Māris Paiders, kura vadītajam uzņēmumam pērn bijis viens no lielākajiem apjoma pieaugumiem, tomēr uz šo gadu uzņēmējs raugās ar skepsi. Kā viņš norāda, piemēram, pagājušajā gadā trīs Strabag asfalta rūpnīcas kopā saražojušas 216 tūkstošus tonnu asfalta, kas ir milzīgs daudzums, bet šogad plānā esot vien daži tūkstoši – atbilstoši paredzamajam apjomam.

Kā laikraksts "Dienas Bizness" jau ziņojis, divi lielākie ceļu būves projekti, kas 2012. gadā turpinās Kohēzijas fonda finansējuma ietvaros, ir ātrgaitas autoceļa izbūve maršrutā E22 posmā Rīga (Tīnūži) – Koknese un ceļa rekonstrukcija par ātrgaitas autoceļu maršrutā E22/A12 posmā Ludza – Terehova; abus projektus ir paredzēts pabeigt šogad. Valsts finansējuma ietvaros šogad plānots rekonstruēt autoceļa A10 Rīga – Ventspils posmu no 37,2 – 42,12 km un autoceļa P4 Rīga- Ērgļi posmu no 7,94 – 9,62. km, kā arī atjaunot Sedas tiltu autoceļa P17 Valmiera – Rūjiena 28,8. kilometrā.

Foto: Pilseta24.lv
2012.gada 29.martā