papildināta - Applūstošajās teritorijās aizliegs būvēt aizsargdambjus, ēkas un veikt uzbēršanu

(Papildināta otrā rindkopa.) Rīga, 26.febr., LETA. Applūstošajās teritorijās būs aizliegts būvēt aizsargdambjus, ēkas un būves, kā arī veikt uzbēršanu, izņemot atsevišķus gadījumus, paredz Saeimas Agrārās, Vides un reģionālās politikas komisijas galīgajā lasījumā atbalstītais priekšlikums grozījumos Aizsargjoslu likumā. Applūstošajās teritorijās būs iespējama īslaicīgas lietošanas būvju, mazēku būvniecība, esošo būvju un kultūras pieminekļu rekonstrukcija un renovācija. Tāpat drīkstēs notikt transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un maģistrālo cauruļvadu būvniecība, atļautas ūdens ņemšanas ietaišu, peldvietu, laivu un motorizētā ūdenstransporta piestātņu, jahtu ostu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamās inženiertehniskās būves. Komisija šodien vienojās definēt applūstošās teritorijas jēdzienu, nosakot, ka applūstoša teritorija ir sauszemes teritorija, kura palos vai plūdos vai palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē uz neilgu laikposmu applūst ar appludinājuma varbūtību vismaz 20 reizes 100 gados. Komisija vienojās neatbalstīt iesniegtos grozījumus par tehniskajām aizsargjoslām un aicina atbildīgo ministriju vēlreiz atvērt likumu un gatavot priekšlikumus. Komisija likumprojektu turpinās skatīt rīt, 27.februārī, bet galīgajā lasījumā skatīs jau ceturtdien, 28.februārī. Kā ziņots, grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz izmaiņas normās par applūstošajām teritorijām. Aizsargjoslu likumā būs definēts, ka paliene ir "ūdensteces vai ūdenstilpes ielejas daļa, kas palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un sastāv no aluviālajiem nogulumiem un kuras platums tās aizsardzības nolūkos ir noteikts ne mazāk kā visas teritorijas platumā ar appludinājuma varbūtību vismaz 20 reizes simts gados". Paredzēts noteikt, ka gar ūdensobjektiem ar palieni, virszemes ūdensobjektu aizsargjosla pilsētās un ciemos nosakāma visas palienes platumā, bet vietās, kur iepriekšējās būvniecības rezultātā ir izmainīts palienes reljefs, - palienes platumā ne mazāk kā līdz norobežojošai būvei (ceļam, polderim, aizsargdambim). Papildus tam tiek piedāvāts izteikt likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka visā palienes teritorijā ir aizliegta būvniecība, izņemot aizsargdambju un/vai citu inženieraizsardzības būvju izbūvi apbūves aizsardzībai pret plūdiem, transporta un elektronisko sakaru tīklu būves un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību, valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību. Kā LETA jau ziņoja, Satversmes tiesa, izskatot konstitucionālās sūdzības par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumu atbilstību Satversmei, savā spriedumā sniedza skaidrojumu Aizsargjoslu likuma normu piemērošanai. Tiesa norādīja, ka teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados aizliegts celt ēkas un būves, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū. Šādās teritorijās ir aizliegts celt arī īpaši paredzētas aizsargbūves un veikt uzbēršanu. Kā teikts likumprojekta anotācijā, ar upju paliem saistītās applūšanas riska teritorijās, pēc vispārīgām aplēsēm, dzīvo vismaz 30% valsts iedzīvotāju. Savukārt 1% plūdu riska teritorijās atrodas ievērojamas valsts lauksaimniecības teritorijas, lielāko apdzīvoto vietu teritorijas ar augstu iedzīvotāju blīvumu un attīstītu infrastruktūru, tajās ir uzbūvētas lielas hidrotehniskās būves, piemērām, Daugavas HES kaskāde un polderu sistēmas. RAPLM norāda, ka gan republikas nozīmes pilsētas, gan Daugavas HES kaskāde, gan Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta blīvāk apdzīvotās vietas lielā mērā ir pakļautas 1% plūdu draudiem. Šajās teritorijās jau iepriekš ir notikuši nopietni plūdi, un tie arī turpmāk varētu atkārtoties līdzvērtīgā apjomā vai pat lielākā, ja netiks veikti iespējamie pasākumi to novēršanai vai mazināšanai. Pašreizējais likuma regulējums nepieļauj veikt pretplūdu aizsardzības pasākumus ar nolūku aizsargāt ēkas un būves, tai skaitā būvju rekonstrukciju un renovāciju 1% plūdu riska teritorijā. Aizsargjoslu likuma pašreizējā interpretācija, kas paredz kā ūdensobjektu aizsargjoslas noteikt visas 1% plūdu teritorijas, aizliedz šajās teritorijās arī jebkādu jaunu ēku būvniecību. Veicot informācijas apkopojumu par teritoriju ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados īpatsvaru valsts mērogā, konstatēts, ka, piemēram, Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Liepājas, Jēkabpils, Pļaviņu, Daugavpils, Līvānu pilsētās vismaz 20%-40% no to kopējās teritorijas aizņem applūstošās teritorijas, tajā skaitā pilsētu vēsturiskās apbūves teritorijas to blīvi apbūvētajās centra daļās. Kā uzsvērts 2007.gada 23.oktobra Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvā par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, plūdu riska pārvaldības plānos uzmanība jākoncentrē uz novēršanu, aizsardzību un sagatavotību, kas nozīmē, ka uzmanība jāvērš nevis uz aizliegumu jebkādai saimnieciskai darbībai 1% plūdu riska teritorijā, bet jāveic efektīva plūdu riska pārvaldība, tai pašā laikā pēc iespējas neskartas saglabājot nepārveidotās palienes ikgadējo palu ūdens masas novadīšanai.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Klimata un enerģētikas ministrija jau uzsākusi īstenot Valsts kontroles ziņojumā sniegtos ieteikumus

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) lielu daļu no Valsts kontroles (VK) ieteikumiem ir sākusi īstenot jau pirms ziņojuma sagatavošanas.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

papildināta - Applūstošajās teritorijās aizliegs būvēt aizsargdambjus, ēkas un veikt uzbēršanu

Dalies ar šo rakstu

Komentāri