Rīgas koncertzāles celtniecība sāksies ne ātrāk kā 2010.gadā

Rīga, 25.maijs, LETA. Rīgas koncertzāles uz AB dambja celtniecība sāksies ne ātrāk kā 2010.gadā, aģentūru LETA informēja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa. Nākamnedēļ notiks Rīgas domes sēde, kurā deputāti atkārtoti balsos par Rīgas koncertzāles būvniecības ieceri. Rīgas koncertzāles projekts patlaban atrodas priekšprojekta stadijā - tas nozīmē, ka ir skaidra vīzija par to, kur ēka atradīsies un kāda tā izskatīsies. Būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2010.gadā, kad Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka jau būs uzcelta, apgalvoja "Jauno trīs brāļu" pārstāve. Ministru kabinetā iesniegtie informatīvie ziņojumi par Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu liecina, ka divu gadu laikā valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" iztērējusi 476 619 latus. 2005.gadā iztērēti 86 205 lati, no šīs summas 1012 lati samaksāti par inženiertopogrāfiju, 42 055 lati - par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu, 3186 lati - par skiču konkursa nolikuma transporta sadaļas un grafiskā materiāla sagatavošanu, 38 650 lati - skiču konkursa nolikuma sagatavošanas konsultantam, bet 1302 lati norādīti kā citi izdevumi. 2006.gadā Rīgas koncertzāles projektam izlietoti 390 414 lati, no tiem ekspertu algošanai - 29 280 lati, ārvalstu komandējumiem - 13 068 lati, skiču konkursa balvām un reprezentācijas izdevumiem - 227 147 lati, juridiskajiem pakalpojumiem - 7000 latu, arhitektu vizītes Rīgā un konkursa žūrijas komisijas darbībai - 22 406 lati, par konsultācijām koncertzāles projektēšanas konkursa nolikuma sagatavošanai samaksāti 22 203 lati, par sabiedriskajām attiecībām - 25 095 lati, par AB dambja apsaimniekošanu - 9818 lati, bet par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu - 28 037 lati. Kā LETA jau ziņoja, Kultūras ministrija bija uzaicinājusi bijušo Amsterdamas koncertzāles "Concertgebouw" rīkotājdirektoru Mārtinu Sandersu un konsultantus Karstenu Vitu (Vācija), Matiasu Naski (Austrija) un Entoniju Sārdženu (Lielbritānija) izstrādāt Rīgas koncertzāles pārvaldības modeli un darbības koncepciju. Konsultantu algošanai no valsts budžeta atvēlēti 45 000 eiro (31 626 lati). Ārvalstu eksperti rosina uz AB dambja iecerēto Rīgas koncertzāli veidot kā multifunkcionālu koncertu un konferenču centru. Sākotnēji koncertzāle uz AB dambja bija iecerēta 22 000 kvadrātmetrus plaša, lielajā zālē būtu 1400 skatītāju vietas, bet mazajā zālē - 350 vietas. Mēģinājumu zāle būtu aptuveni 375 kvadrātmetrus liela. Ārzemju eksperti uzskata, ka koncertzāles platība jāpalielina, lai simfoniskās mūzikas zālē būtu 1750 sēdvietas, bet vajadzības gadījumā varētu izmantot tikai vietas parterā 700-900 cilvēkiem. Praktiskākai izmantošanai zāles grīdu ieteicams veidot bez paaugstinājuma. Kamerzāli eksperti rosina veidot ar 650 sēdvietām un izmantot to arī simfoniskā orķestra mēģinājumiem. Eksperti rosina koncertzālē izveidot arī slēgtu skatuvi - "black box" - elastīgi izmantojamu telpu ar grīdu bez paaugstinājuma, kurā var izvietot 300 sēdvietas, lekciju telpu ar 100 sēdvietām, 1500-2000 kvadrātmetru lielu izstāžu un banketu telpu, telpas mūziķu nodarbībām - četras pa 80-300 kvadrātmetriem un astoņas pa 30-80 kvadrātmetriem. Ir nepieciešamas arī 12 individuālas ģērbtuves un divas ģērbtuves orķestrim un korim, kā arī komercdarbībai paredzētas veikalu un restorānu telpas, palīgtelpas, noliktavas, biroji un izīrējamas telpas. Eksperti rosina zāles izmantot ne tikai koncertiem, bet arī iznomāt citiem pasākumiem. Simfoniskās mūzikas zālē, pēc ekspertu aplēsēm, gadā varētu notikt 186 pasākumi, no tiem 42 Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncerti, 36 citu žanru koncerti, kā arī 24 īres pasākumi un 50 konferences. Kamermūzikas zālē, pēc ekspertu aplēsēm, gadā varētu būt 174 pasākumi, starp tiem 12 kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncerti, 25 koncerti ģimenēm ar bērniem, 12 cita žanra mūzikas koncerti un 50 konferences. "Black box" slēgtajā skatuvē varētu būt 150 pasākumi, starp tiem 50 koncerti ģimenēm ar bērniem un 100 deju vai multimediju izrādes. Patlaban gadā simfoniskās mūzikas koncertus apmeklē 15 000 klausītāju. Valsts budžeta dotācija sedz mūziķu un administrācijas darbinieku algas, kā arī Lielās ģildes nomas izdevumus. LNSO pats spēj nopelnīt 21% no sava kopējā budžeta. Valsts "piemaksā" par katru simfoniskās mūzikas koncerta biļeti septiņus līdz desmit latus. Eksperti prognozēja, ka jauno Rīgas koncertzāli gadā apmeklēs 300 000 klausītāju un tās ienākumi būšot 1 220 000 eiro (857 421 lats), bet izdevumi - 2 500 000 eiro (1 757 010 lati). Trūkstošos līdzekļus varēšot gūt no citu pasākumu rīkotāju īres maksām. Īres maksa no saviem ieņēmumiem būšot jāmaksā arī "rezidentiem"- LNSO, Valsts akadēmiskajam korim "Latvija", kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga". Valsts subsīdiju summa jaunās koncertzāles darbībai būs aptuveni 1,7-2 miljoni eiro (1,2-1,4 miljoni latu). Lai sāktu darbību, jaunajai koncertzālei, visticamāk, pirmajos gados būs nepieciešamas 0,5-2 miljonu eiro (0,35-1,4 miljonu latu) papildu subsīdijas, norādīja eksperti. Lai arī pagaidām nav pat akceptēta Rīgas koncertzāles būvniecības iecere, eksperti uzstāja, ka iespējami drīz jāieceļ amatā ģenerāldirektors un mākslinieciskais vadītājs, turklāt, izvēloties kandidātus vadošajiem amatiem, jāpievērš uzmanība pretendentu spējai savienot divus faktorus - radošu, starptautiski atzīstamu pieeju ar lielu spēju uzņēmējdarbībā. Koncertzālē varētu strādāt 76 darbinieki, kā arī vairāki nepilnas slodzes darbinieki, kas koptu telpas, pārbaudītu biļetes, veiktu apsardzi un auditu.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Starp Ilūksti un Sventi pārbūvē reģionālā ceļa posmu

Augšdaugavas novadā turpinās būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Svente–Lietuvas robeža (Subate) (P70) starp Ilūksti un Sventi (0,06.–12,22. km). Ieviesti plaši satiksmes ierobežojumi ar vairākiem pagaidu luksoforiem, un posma izbraukšanai jāplāno 45 minūtes, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Izstāsti Latvijai

MONIER dakstiņi, BMI Latvija – ciemos pie Šveicaru ģimenes: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Raidījums "Izstāsti Latvijai" viesojās pie Šveicaru ģimenes Jelgavas novadā Cenas pagastā, lai uzzinātu par savu pieredzi jumta izvēlē.

Rīgas koncertzāles celtniecība sāksies ne ātrāk kā 2010.gadā

Dalies ar šo rakstu

Komentāri