abc.lv skaitļos

Lietotāji online96
Aktīvie uzņēmumi25216
Nozares raksti1277
Ekspertu atbildes3041
Saeimas komisija Aizsargjoslu likuma grozījumus sāks skatīt nākamnedēļ : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Saeimas komisija Aizsargjoslu likuma grozījumus sāks skatīt nākamnedēļ

06.02.2008 00:00
Saeimas komisija Aizsargjoslu likuma grozījumus sāks skatīt nākamnedēļ
Rīga, 6.febr., LETA. Šodien Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti nolēma nākamnedēļ sākt darba grupās skatīt iesniegtos grozījumus Aizsargjoslu likumā. Komisija saņēmusi 30 priekšlikumus, to izskatīšanas gaitā tiks uzklausīti arī speciālisti. Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta pārstāve šodien deputātiem solīja, ka deputāti tiks iepazīstināti klātienē arī ar hidrologu skaidrojumiem par dažādām upēm un to aizsargjoslām. Komisija saņēmusi ierosinājumus likuma grozījumiem arī no personām un nevalstiskām organizācijām, kurām nav likuma ierosināšanas tiesību. Komisija šodien arī vienojās, ka, iespējams, iesniegtos grozījumus par tehniskām aizsargjoslām varētu skatīt vēlāk atsevišķi un primāri būtu virzāmi ūdens objektu aizsargjoslu grozījumi. Kā ziņots, valdība šonedēļ akceptēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos priekšlikumus Aizsargjoslu likuma grozījumiem, kas skar normas par applūstošajām teritorijām. Aizsargjoslu likumā būs definēts, ka paliene ir "ūdensteces vai ūdenstilpes ielejas daļa, kas palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un sastāv no aluviālajiem nogulumiem un kuras platums tās aizsardzības nolūkos ir noteikts ne mazāk kā visas teritorijas platumā ar appludinājuma varbūtību vismaz 20 reizes simts gados". Paredzēts noteikt, ka gar ūdensobjektiem ar palieni, virszemes ūdensobjektu aizsargjosla pilsētās un ciemos nosakāma visas palienes platumā, bet vietās, kur iepriekšējās būvniecības rezultātā ir izmainīts palienes reljefs, - palienes platumā ne mazāk kā līdz norobežojošai būvei (ceļam, polderim, aizsargdambim). Piemēram, Babītes ezeram norobežojošā būve ir poldera dambis, bet Ķīšezeram - Jaunciema gatve. Grozījumu projekts nosaka, ka paliene gan pilsētās, gan ciemos, tāpat kā lauku apvidos, ir iekļaujama virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas teritorijā. Grafiski šī teritorija attēlojama un nosakāma vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Papildus tam tiek piedāvāts izteikt likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka visā palienes teritorijā ir aizliegta būvniecība, izņemot aizsargdambju un/vai citu inženieraizsardzības būvju izbūvi apbūves aizsardzībai pret plūdiem, transporta un elektronisko sakaru tīklu būves un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību, valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību. Palienē varēs arī veikt kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas un attīrīšanas ietaišu, kuģošanas drošībai nepieciešamo būvju, peldvietu, elingu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu un šo transportlīdzekļu uzpildīšanai paredzēto degvielas uzpildes staciju būvniecību, ja attiecīgās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai ūdensobjekta apsaimniekošanas plānā. Minētos priekšlikumus valdība iesniegs atbildīgajai Saeimas Agrārā, vides un reģionālās attīstības komisijai. Kā LETA jau ziņoja, Satversmes tiesa, izskatot konstitucionālās sūdzības par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumu atbilstību Satversmei, savā spriedumā sniedza skaidrojumu Aizsargjoslu likuma normu piemērošanai. Tiesa norādīja, ka teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados aizliegts celt ēkas un būves, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū. Šādās teritorijās ir aizliegts celt arī īpaši paredzētas aizsargbūves un veikt uzbēršanu. Kā teikts likumprojekta anotācijā, ar upju paliem saistītās applūšanas riska teritorijās, pēc vispārīgām aplēsēm, dzīvo vismaz 30% valsts iedzīvotāju. Savukārt 1% plūdu riska teritorijās atrodas ievērojamas valsts lauksaimniecības teritorijas, lielāko apdzīvoto vietu teritorijas ar augstu iedzīvotāju blīvumu un attīstītu infrastruktūru, tajās ir uzbūvētas lielas hidrotehniskās būves, piemērām, Daugavas HES kaskāde un polderu sistēmas. RAPLM norāda, ka gan republikas nozīmes pilsētas, gan Daugavas HES kaskāde, gan Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta blīvāk apdzīvotās vietas lielā mērā ir pakļautas 1% plūdu draudiem. Šajās teritorijās jau iepriekš ir notikuši nopietni plūdi, un tie arī turpmāk varētu atkārtoties līdzvērtīgā apjomā vai pat lielākā, ja netiks veikti iespējamie pasākumi to novēršanai vai mazināšanai. Pašreizējais likuma regulējums nepieļauj veikt pretplūdu aizsardzības pasākumus ar nolūku aizsargāt ēkas un būves, tai skaitā būvju rekonstrukciju un renovāciju 1% plūdu riska teritorijā. Aizsargjoslu likuma pašreizējā interpretācija, kas paredz kā ūdensobjektu aizsargjoslas noteikt visas 1% plūdu teritorijas, aizliedz šajās teritorijās arī jebkādu jaunu ēku būvniecību. Veicot informācijas apkopojumu par teritoriju ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados īpatsvaru valsts mērogā, konstatēts, ka, piemēram, Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Liepājas, Jēkabpils, Pļaviņu, Daugavpils, Līvānu pilsētās vismaz 20%-40% no to kopējās teritorijas aizņem applūstošās teritorijas, tajā skaitā pilsētu vēsturiskās apbūves teritorijas to blīvi apbūvētajās centra daļās. Kā uzsvērts 2007.gada 23.oktobra Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvā par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, plūdu riska pārvaldības plānos uzmanība jākoncentrē uz novēršanu, aizsardzību un sagatavotību, kas nozīmē, ka uzmanība jāvērš nevis uz aizliegumu jebkādai saimnieciskai darbībai 1% plūdu riska teritorijā, bet jāveic efektīva plūdu riska pārvaldība, tai pašā laikā pēc iespējas neskartas saglabājot nepārveidotās palienes ikgadējo palu ūdens masas novadīšanai.
Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju

Lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums "Eiropas Dzelzceļa līnijas" – lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību "Rere Ineco". Līguma laušana saistīta ar viena uzņēmumu apvienības dalībnieka maksātnespēju un otra nevēlēšanos pārņemt saistības.

Izstāsti Latvijai