Laikraksts: No īpaši atbalstāmajām teritorijām piešķirtās naudas liela daļa aizgājusi būvniecības nozarei

Rīga, 19.aug., LETA. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu aktivitātē "Atbalsts reģioniem jeb sīkajiem un mazajiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās", kurā projektu pieņemšana vēl turpinās līdz gada beigām, galvenie naudas saņēmēji bijuši būvmateriālu ražotāji, kam līdz šim aizgājuši 22% no visas reģioniem jau izdalītās naudas, būvniekiem aizgājuši 9%, būvmateriālu tirgošanai - 1,33%. Kopā ar kokapstrādes 18% tie veido pusi no visas īpaši atbalstāmajām teritorijām līdz šim izdalītās naudas. Par to šodien raksta laikraksts "Diena". Tajā pašā laikā ir nozares, kam būtu vajadzējis vairāk vīdēt naudas saņēmēju sarakstos, piemēram, farmācija, uzsver ekonomisti. Tomēr galvenais jautājums ir, kā padarīt procesu tādu, lai tas varētu reaģēt uz piesātinājumu tirgū. "Likums neļauj ierēdņiem domāt ar savu galvu un secināt, ka projekti ir par vienveidīgu un ka varētu rasties pārsātinājums," uzsver "DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Raksturojot veidu, kā tiek lemts par labu vai sliktu konkrētam projektam, kāds ar struktūrfondiem strādājošs ierēdnis, kurš nevēlējās izpaust savu vārdu, skaidroja: "Priekšā ir čeklists, un pat tad, ja ir 50 projektu vienā un tajā pašā nozarē, kas nozari varētu pārstimulēt, manevrēt ierēdņi nevar." Ekonomikas ministrija attapās šī gada sākumā, izveidojot filtru labi uzrakstītiem, bet pārsātinātās nišās iecerētiem projektiem, - kopš gada sākuma uzņēmumiem līdz ar projektu ir jāiesniedz arī izziņa no bankas. Tas ieviests, jo ministrija pati atdūrusies pret savu tālredzīguma trūkumu un pamanījusi, ka tieši īpaši atbalstāmo teritoriju programmā uzņēmumi kavējas slēgt līgumus par apstiprinātiem projektiem vai lauž tos, kas jau noslēgti. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) uzskaitē patlaban ir 40 problemātisko gadījumu - gan tādu, kur naudas saņēmējs līgumu lauzis un projektu nav īstenojis ekonomiskās situācijas dēļ, gan arī tādu, kur projekts ir īstenots, bet uzņēmums pēc tam atzīts par maksātnespējīgu. Daudz vairāk ir to, kuriem maksātnespēja ir pieteikta, "tomēr tas šodien nav nekāds retums", norāda LIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta direktors Gints Priede. Starp maz pārstāvētajām nozarēm naudas saņēmēju rindās ir arī tekstila un pārtikas nozare. Abu nozaru pārstāvji skaidro, ka šiem šķēršļiem ir administratīvs raksturs, - līdzīgi kā pārtiku, arī tekstilu LIAA mēģina virzīt uz fondu naudas dalītāju Zemkopības ministrijas paspārnē Lauku atbalsta dienestu (LAD). "Ja pārtikas nozares uzņēmums ir atnācis ar gatavu, labi uzrakstītu projektu, neviens viņu prom nedzen, tomēr, ja atnāk un prasa, kur var pretendēt uz ES naudu, visticamāk, tiks aizsūtīts uz LAD," skaidro "Dienas" avots struktūrfondu pārdalē. "Tekstilā ir problēma ar to, ka pirmapstrāde, piemēram, lina audzēšana, pieder pie lauksaimniecības, bet pārstrāde - pie LIAA administrētajām aktivitātēm," stāsta Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds un piebilst, ka šajā nedēļā ir ieplānotas tikšanās gan ar zemkopības, gan ekonomikas ministru, kas līdzētu šos šķēršļus pārvarēt. Strazds norāda, ka tekstila nozarē patlaban top vērienīgs projekts - projektēšanas stadijā ir astoņus miljonus latu vērtas rūpnīcas celšana Latgalē, tā pārstrādātu linu kopā ar kaņepēm, ar produkciju apgādājot autoindustriju. "Būtu labi dabūt atpakaļ 3,5-4 miljonus no šīs naudas, bet problēma atkal tā pati - atbildības ir sadalītas pa divām ministrijām," saka Strazds. Biznesa balstīšanas naudas sarakstos izceļas arī projekti izklaides jomā - ne ar daudzumu, bet gan kontekstā ar jautājumu, kāda ir atdeve. Lāzeršovs Kombuļos, diožu ekrāna iegādāšana Šķeltovas pagastā un apskaņošanas tehnika Indras pagastā ir trīs no spilgtākajiem piemēriem, kā tikt pie reģionu attīstībai paredzētās naudas, pašu reģionu visā stāstā aizmirstot. Pēc pastiprināti pievērstās uzmanības reaģēja arī LIAA. Līgumus šogad lauza, balstoties uz pamatojumu, ka uzņēmējs sniedzis nepatiesu informāciju. Tomēr izklaides nišā ir vēl arī citi projekti, piemēram, lāzeršautuves ierīkošana Viesītē, profesionāla boulinga zāle Madonas pusē, profesionālas apgaismošanas tehnika Grāveru pagastā un kinoteātris vienā no Gulbenes viesnīcām. "Tas ir trekno gadu saraksts, kas orientēts nevis uz ilgtermiņā izvērtētu pieprasījumu, bet uz ambīciju apmierināšanu," izejot cauri atbalstītajiem izklaides jomas projektiem, secina pasākumu rīkotāju "Nords Event Communications" valdes locekle Eva Juhņēviča. "Džeki sapirkuši aparatūru un pēc tam, es pieņemu, strādās, to izīrējot," viņa rezumē.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Aicina piedalīties konkursā par Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu

Izsludināts konkurss juridiskām personām par tiesībām veikt Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu un deleģēšanas līguma slēgšanu.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Laikraksts: No īpaši atbalstāmajām teritorijām piešķirtās naudas liela daļa aizgājusi būvniecības nozarei

Dalies ar šo rakstu

Komentāri