3 veidi, kā uzlabot privātmājas energoefektivitāti: Iesaka eksperts
Energoefektīvām mājām ir daudz priekšrocību – tās patērē mazāk enerģijas, samazinot ikmēneša rēķinus, kalpo ilgāk un draudzīgāk apkārtējai videi, kā arī īpašuma vērtība tirgū, visticamāk, būs augstāka. Kas ir trīs populārākie risinājumi un kāpēc – skaidro "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.
Lielākie enerģijas patērētāji mājoklī: apkure un ventilācija
Vieni no lielākajiem enerģijas patērētājiem jebkurā ēkā, tai skaitā privātmājās, ir apkures un ventilācijas sistēmas, kuru efektivitāti var uzlabot, izmantojot viedos termostatus, kas ļauj pielāgot siltumu konkrētām telpām mājoklī. Savukārt pareizi uzstādīta un izbūvēta ventilācijas sistēma uzlabos gan gaisa kvalitāti, kas ir sevišķi nozīmīga Covid-19 pandēmijas laikā, gan padarīs ēkas mūžu ilgāku un nodrošinās enerģijas resursu efektīvāku izmantošanu, samazinot arī apkures izmaksas. Lai nodrošinātu efektīvāku ventilācijas sistēmu, ieteicams izvēlēties ventilāciju ar siltā gaisa atguves sistēmu, kas jau šobrīd arvien biežāk tiek izmantota jaunbūvju projektēšanā.
Lai nezaudētu siltumu – maini logus
Logi iekštelpās nodrošina dabīgo apgaismojumu, ļaujot ieplūst svaigam gaisam, vienlaikus tas nereti ir galvenais iemesls, kāpēc apkures sezonā mājoklis zaudē siltumu, savukārt mājas īpašnieks – naudu. Lai novērstu siltuma zudumu un vienlaikus padarītu ēku energoefektīvāku, izvēloties jaunus logus, jāpievērš uzmanība to siltumizolācijai, drošības klasei, gaisa caurlaidībai un vēja slodžu noturībai, kā arī akustiskajām īpašībām. Tikpat svarīga ir arī logu montāža un apkope, kam bankas eksperts iesaka piesaistīt profesionāli, lai tie kalpotu ilgāk un energoefektīvāk.
Sienu un jumta siltināšana – ilgtermiņa risinājums un ietaupījums
Privātmājas siltināšana ir lielisks ilgtermiņa risinājums, jo tas gan samazina siltuma patēriņu un izmaksas, gan uzlabo ēkas ārējo izskatu. Sienu siltināšana visbiežāk tiek veikta no ārpuses, lai nesamazinātu telpu platību un varētu tikt nodrošināts nepieciešamais siltumizolācijas biezums. Pēc remontadrbu veikšanas parasti tiek uzlabots arī mājas vizuālais tēls. Pirms siltināšanas ieteicams novērtēt ēkas problēmzonas, kurās rodas lielākie siltuma zudumi. To var izdarīt vēsākā laikā, kad māja tiek apsildīta, ar atbilstošu termokameru. Tā parādīs, kuras ēkas daļas sasilušas, bet kuras atdzisušas visvairāk. Šajā procesā ieteicams konsultēties ar pieredzējušu speciālistu, kurš palīdzēs veikt mērījumus un izanalizēs iegūtos rezultātus, kā arī ieteiks piemērotākos siltināšanas veidus konkrētajai mājai.
