Koncertzāles projektu ministrijā iesniegušas trīs pašvaldības, Ventspils pašlaik no tā atsakās

Rīga, 7.maijs, LETA. Noteiktajā termiņā aprīļa beigās Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā par koncertzāļu būvniecību novados iesniegušas trīs pašvaldības - Cēsu, Rēzeknes un Liepājas. Ventspils pašvaldības krīzes apstākļos nolēmusi uz laiku šo projektu nerealizēt, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās. Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde (TP) aģentūrai LETA apstiprināja, ka Liepājas koncertzāles projekts KM ir iesniegts, un pauda cerību, ka nenovīdības dēļ tas tomēr netiks nogremdēts. Viņasprāt, ir ļoti svarīgi, lai nacionālas nozīmes kultūras objekti tiktu būvēti arī ārpus Rīgas. Golde vēl uzsvēra, tieši tagad esot svarīgi izmantot ikvienu pieejamo Eiropas fondu naudu, jo būvniecības un materiālu izmaksas esot būtiski samazinājušās. Arī Cēsu pašvaldība Kultūras ministrijā (KM) 29.aprīlī iesniegusi projekta pieteikumu Vidzemes Mūzikas un kultūras centra izbūvei. Projektā Cēsīs paredzēts rekonstruēt esošo Cēsu Kultūras centra ēku, aģentūrai LETA pastāstīja Cēsu Kultūras centra direktore Ija Groza. Paredzēts, ka ēkas rekonstrukcija izmaksās 8,3 miljonus latu. Maksimālā summa ko šim mērķim varētu piešķirt K,M ir 6 miljoni latu, pārējie līdzekļi būs pašvaldības vai citu projektu finansējums. Kā informēja Groza, Vidzemes Mūzikas un kultūras centrs darbosies kā daudzfunkcionāls centrs, kurā būs izvietota akustiskā koncertzāle ar 800 vietām, A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, mēģinājumu telpas Vidzemes kamerorķestrim, koriem un deju kolektīviem, publiski pieejama mūzikas bibliotēka, izstāžu zāle un Cēsu novada kultūras pārvalde. Ja KM akceptēs Cēsu iesniegto projekta pieteikumu, jau nākamajā gadā varētu sākties rekonstrukcijas darbi. LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada jūlijā Cēsu dome noslēdza līgumu ar SIA "Arhitekta J.Pogas birojs" par būvprojekta izstrādi Vidzemes Mūzikas un kultūras centra izbūvei. Būvprojekts pievienots arī KM iesniegtajā projekta dokumentācijā. Projektu KM iesniegusi arī Rēzeknes pašvaldība. Rēzeknes koncertzālē paredzēta lielā akustiskā zāle vairāk nekā 1000 apmeklētājiem un 200 vietu liela kamermūzikas zāle, kur varētu rādīt arī kino. Rēzeknes koncertzālē paredzēts atvēlēt stūrīti dzimtsarakstu nodaļai un izveidot laikmetīgās mākslas izstāžu zāli, semināru un konferenču telpas, kā arī mūzikas instrumentu veikalu un kafejnīcu. "Dome nolēmusi atbalstīt pašvaldības dalību projektu konkursā un apstiprinājusi projekta kopējās izmaksas projektu konkursam - 16 304 758 latus. Tajā skaitā ERAF līdzfinansējums ir seši miljoni latu, valsts līdzfinansējums - 934 497 lati, pašvaldības līdzfinansējums 8 640 461 lats. Dome līdzekļus plāno aizņemties no 2010. un 2011.gada domes budžeta," skaidroja Rēzeknes mēra padomniece Skaidrīte Baltace. Savukārt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš aģentūru LETA informēja, ka Ventspils pašvaldība pašlaik nevar atļauties īstenot koncertzāles būvniecības projektu. Vicemērs uzskata, ka uz laiku vajadzētu atlikt koncertzāļu tīkla izveides reģionos programmas īstenošanu, kamēr nebūs nostabilizējusies ekonomiskā situācija valstī. Tā kā, piedaloties reģionālo koncertzāļu būvniecības programmā un pretendējot uz Eiropas Savienības līdzekļiem, pašvaldībām jāgarantē, ka tām pietiek finansējuma šim mērķim, Ventspils pašvaldība pašlaik nesaredz iespējas piedalīties šajā programmā. Kā skaidroja Vītoliņš, lai lemtu par koncertzāles būvniecību, vispirms jāredz, kā veidosies pašvaldības budžeta ieņēmumi šajā un nākamajā gadā. Tiek lēsts, ka koncertzāles būvniecība Ventspilī varētu izmaksāt ap 20 miljoniem latu. Kā pastāstīja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, "maksimālais atbalsts [ko varētu saņemt] no Eiropas Savienības, ir seši miljoni latu. Viens miljons jau ir iztērēts. Vēl ir vajadzīgi 13 miljoni latu. Šādas naudas Ventspils pašvaldībai nav, un, ja būtu, tad ir aktuālākas vajadzības, kur to var iztērēt". "Vēl jāņem vērā, ka koncertzālei būtu vajadzīgas dotācijas, kā minimums, apmēram 400 000 latu [gadā]. Es domāju, ka pašvaldība to šobrīd nevar atļauties," iepriekš sacīja Lembergs. Ventspils mērs uzsvēra, ka pašlaik galvenā uzmanība kultūras jomā Ventspilī jāvelta tam, lai pietiekami noslogotu rekonstruēto teātra namu "Jūras vārti", kura atklāšana paredzēta 15.maijā. Teātra nama rekonstrukcijā ieguldīti 8,5 miljoni latu. Arī "Jūras vārtu" darbības nodrošināšanai būs nepieciešama pašvaldības dotācija, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, būs vismaz 100 000 latu gadā. "Jebkurai kultūras iestādei, bez šaubām, ir nepieciešamas dotācijas. Kultūra Ventspilī nekad nebūs savas izmaksas sedzoša," savu viedokli pauda Lembergs. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Ventspils akustiskās koncertzāles skiču projektu izstrādāja Vācijas arhitektu birojs "Behnisch Architekten". Ka iepriekš ziņots, koncertzāles plānots būvēt Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī. Lai tādas izbūvētu, jātop objektam ar zāli, kurā ir vismaz 800 sēdvietu, skatuvei, kur varētu uzstāties gan orķestri, gan baleta un teātra trupas, gan deju kopas un kori un kuras ir piemērotas plaša mēroga konferenču un sabiedrisku pasākumu norisei. Lielāko līdzekļu daļu paredzēts saņemt no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 17 517 814 latu, no kuriem ERAF finansējums ir 14 890 142 lati un nacionālais publiskais - ne mazāk kā 2 627 672 lati, ko nodrošina finansējuma saņēmējs. Kopumā koncertzāļu būvniecībai iepriekšējā valdība ir iezīmējusi 17 517 814 latu, no kuriem lielāko daļu, gandrīz 15 miljonus, varētu saņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Finanšu ministrija (FM) koncertzāļu būvniecībai šogad līdzekļus nav atvēlējusi. Valdības apstiprinātajos noteikumos ir norādīts, ka līdzekļus paredzēts piešķirt daudzfunkcionālu centru izveidei. Faktiski tas nozīmē būvēt jaunas modernas celtnes ar atbilstošu aprīkojumu. Izņēmums ir Cēsu pašvaldība. Tā nolēmusi nebūvēt jaunu ēku, bet gan atjaunot Kultūras centru, kur vairākus gadu desmitus nav bijis kapitālais remonts. "Cēsīs nav paredzēts būvēt jaunu koncertzāli, bet rekonstruēt vietējas nozīmes kultūras pieminekli - tagadējo Cēsu Kultūras centra ēku Raunas ielā 12. Ēka šobrīd fiziski un morāli novecojusi par 80%," stāsta Cēsu Kultūras centra direktore Ija Groza. Pēc viņas teiktā, kopējais ēkas atjaunošanas un modernizēšanas projekts, ieskaitot jauna aprīkojuma iegādi, izmaksās apmēram 8,35 miljonus latu. Savukārt Ventspils pašvaldība nesteidzas ar milzu saistību uzņemšanos. Par koncertzāles būvniecības projektu atbildīgais Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Aldis Ābele iepriekš norādīja: "Mēs esam smagas izvēles priekšā. Iespējams, mēs neiesniegsim šo projektu, jo pirms laba laika no iedzīvotājiem bija jūtams atbalsts šim projektam, taču tagad ir liela skepse. Mēs neesam pret šo projektu. Līdz šim ir bijuši plenēri divās kārtās, parakstīts vienošanās protokols ar KM, taču tagad ir draudi pašvaldībai, ka valsts to nostāda ķīlnieka lomā. Lai nepazaudētu Eiropas finansējumu, būtu negodīgi uzņemties milzu saistības, kuras tagad nevar atļauties ne valsts, ne pašvaldības." Pārējo reģionālo koncertzāļu projektu vadītāji pat nepieļauj iespēju uz laiku iesaldēt projektu. "Daudzfunkcionālā centra izbūvi nav paredzēts apturēt. Esošās Cēsu Kultūras centra ēkas nolietojums ir kritisks, ja projekts netiek īstenots, tādā gadījumā ir apdraudētas pašvaldības iespējas nodrošināt novada iedzīvotājiem kultūras pieejamību," saka Cēsu Kultūras centra direktore Ija Groza. Kultūras ministrs Dālderis, lūgts komentēt, vai viņš neuzskata, ka reģionālo koncertzāļu projektēšana būtu jāaptur, līdzīgi kā to izdarīja ar Rīgas koncertzāli, izvairās no konkrētas atbildes, atrunājoties ar to, ka lielāko daļu izdevumu segs no Eiropas fondu līdzekļiem. "Reģionālo koncertzāļu būvniecība tiek līdzfinansēta no ES struktūrfondu līdzekļiem, un 2008.gada 22. decembra valdības lēmums paredz šo aktivitāti īstenot prioritārā kārtībā, ir pašvaldību kompetencē lemt par savu dalību šajā aktivitātē un turpināt daudzfunkcionālo centru projektu virzību. Kultūras ministrs var tikai paust atbalstu pašvaldību lēmumam investēt kultūras infrastruktūras veidošanā, kas ilgtermiņā dos ieguldījumu izglītotas un garīgi augsti attīstītas nākotnes sabiedrības veidošanā," cer kultūras ministrs. Viņa sacīja, ka esot skaidrs, kāpēc Ventspils esot gatava atteikties no koncertzāles - tuvākajā laikā tikšot nodots ekspluatācijā rekonstruētais kultūras nams "Jūras vārti", kur zālē būšot vietas 800 skatītājiem un klausītājiem. Tāpēc arī Ventspilij koncertzāles būvniecība neesot tik aktuāla.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Aicina apmeklēt zinātniski tehnisko konferenci “Eksponētais betons”

Ceturtdien, 28. novembrī, notiks Latvijas Betona savienības 32. zinātniski tehniskā konference “Eksponētais betons”. Konference pulcēs nozares ekspertus, akadēmiķus un profesionāļus no Latvijas, Polijas, Šveices, Lietuvas un Igaunijas, lai dalītos zināšanās un pieredzē par betona tehnoloģiju attīstību, īpaši koncentrējoties uz eksponētā betona risinājumiem.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Koncertzāles projektu ministrijā iesniegušas trīs pašvaldības, Ventspils pašlaik no tā atsakās

Dalies ar šo rakstu

Komentāri