Par Būvniecības likumu būs jālemj jaunievēlētajai Saeimai

Rīga, 6.okt., LETA. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien nolēma pagaidām nevirzīt tālākai izskatīšanai jauno Būvniecības likumu, uzticot lēmuma pieņemšanu jaunievēlētās Saeimas deputātiem. Kā skaidroja komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP), paralēli Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajam Būvniecības likumprojektam komisijā iesniegts vēl viens alternatīvs likumprojekts, kuru izstrādājuši būvnieku un arhitektu pārstāvji. Ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins aicināja virzīt tālākai izskatīšanai EM sagatavoto likumprojektu, savukārt būvnieku pārstāvis Valdis Birkavs un Latvijas Arhitektu savienības vadītājs Andris Kronbergs norādīja, ka šis likumprojekts esot negatavs un to vajadzētu atdot pārstrādāšanai valdībā, kas varētu izvērtēt, kurš no likumprojektiem ir labāks. Komisija atzina, ka nebūtu labi vilcināt laiku, atdodot likumu atpakaļ valdībai. Vienlaikus tika atzīts, ka abus likumprojektus salīdzināt un izvērtēt šī komisija pašreizējā sastāvā nepaspēs, tādēļ nolēma šo darbu uzticēt jaunievēlētajiem deputātiem, kuri darbu sāks jau nākamajā mēnesī. Kā norādīts jaunā Būvniecības likuma anotācijā, tā mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu. Likuma pieņemšana radīs jaunas iespējas gan celtniekiem, gan būvētgribētājiem un būtiski uzlabos visas ekonomikas un būvniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radot pamatu pozitīvai izaugsmei. Likumprojekts paredz, ka būvniecības procesā, kas ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju, jāievēro vairāki principi. Saskaņā ar arhitektoniskās kvalitātes principu, projektējot būves, īsteno kvalitatīvu arhitektūru, kas izceļ dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti un organiski iekļaujas kultūrvidē, to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu, kā arī ievērojot un saglabājot esošo kultūras mantojumu. Saskaņā ar atklātības principu būvniecības process ir atklāts un sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības principu būvniecības procesā rada kvalitatīvu dzīves vidi, tostarp nodrošinot būvei nepieciešamos energoresursus esošajām un nākamajām paaudzēm, sekmējot esošo būvju izmantošanu un pielāgošanu un efektīvu dabas resursu izmantošanu. Savukārt saskaņā ar vides pieejamības principu būvniecības procesā veido tādu vidi, kurā personas var ērti pārvietoties un izmantot būves atbilstoši to funkcijai. Likumprojekts noteic, ka būve projektējama un būvējama, nodrošinot visas būves un atsevišķu tās daļu stiprību un stabilitāti, ugunsdrošību, higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi, drošu, efektīvu un ērtu lietošanu, akustiskās prasības, kā arī energoefektivitāti. Topošais likums paredz, ja, veicot būves pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju, būvnormatīvos ietvertās tehniskās un vides pieejamības prasības būvēm tehniski nav iespējams ievērot, vai arī, ievērojot minētās prasības, būve zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību, būvvalde var saskaņot būvēm atkāpes no tehniskajām un vides pieejamības prasībām vispārīgajos vai speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzams, ka būvvaldes lēmumu administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā varēs apstrīdēt par būvniecības nozari atbildīgajā ministrijā. Turpmāk būvvalde nodrošinās būvniecības procesa tiesiskumu, savukārt būvspeciālists sabiedrības interesēs veidos kvalitatīvu, ilgtspējīgu, sociāli taisnīgu, kultūras un vides kontekstu respektējošu vidi un būves. Būvniecības likuma projekts paredz, ka būvvalde ir vienas vai vairāku pašvaldību izveidota iestāde vai struktūrvienība, kuras sastāvā nodarbināts vismaz viens arhitekts. Tā nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu un norisi atbilstoši šā likuma, vispārīgo vai speciālo būvnoteikumu un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī sabiedrības informēšanu par būvniecības iespējām un ierosinātajiem būvniecības procesiem. Būvvalde pēc personas pieprasījuma sniedz izziņu par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī esošajiem inženiertīkliem un notiekošās būvniecības tiesisko pamatojumu un būves raksturojumu. Pirms būvatļaujas izdošanas būvvalde sabiedrībai saprotamā un pieejamā veidā nodrošina informāciju par paredzētās būvniecības pieejamību vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā. Visus būvniecības procesa norisei nepieciešamos lēmumus būvvalde pieņem desmit darbadienu laikā. Gadījumos, kad būvvaldi kopīgi izveido vairākas pašvaldības, būvvaldes lēmumus apstrīd tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā norisinās būvniecības process. Savukārt būvspeciālisti ir arhitekti - fiziskas personas, kuras atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir profesionāli sagatavotas darbam arhitektūrā un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, darbojoties arhitekta praksē, sabiedrības interesēs veido kvalitatīvu, ilgtspējīgu, sociāli taisnīgu, kultūras un vides kontekstu respektējošu vidi un būves. Tāpat būvspeciālisti ir būvinženieri - fiziskas personas, kuras atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir profesionāli sagatavotas ar būvju projektēšanu un īstenošanu saistītā inženierzinātņu nozarē un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darbojoties būvpraksē ir atbildīgas par projektējamām un īstenojamām būvēm. Lai patstāvīgi veiktu projektēšanu vai būvdarbu vadīšanu, būvspeciālistiem jāreģistrējas būvspeciālistu reģistrā. Būvprojekta vai būves ekspertīzi veic būveksperti, kuriem ir vismaz desmit gadu patstāvīgas prakses pieredze būvniecībā un kuru profesionālajā darbībā nav konstatēti būtiski pārkāpumi. Būvdarbu autoruzraudzību veic projektētājs, kurš izstrādājis attiecīgo būvprojektu, vai viņa pilnvarots projektētājs, bet būvuzraudzību veic ar uzraugāmā būvobjekta būvdarbiem nesaistīts būvspeciālists, kuram ir vismaz piecu gadu patstāvīgas prakses pieredze. Būvspeciālistu reģistrāciju un ar to saistīto lēmumu pieņemšanu veic par būvniecības nozari atbildīgā ministrija, kura šo uzdevumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt atvasinātai publiskai personai, kā arī privāto tiesību juridiskajai personai vai šādu personu apvienībai. Būvspeciālisti un būveksperti regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju un apdrošina savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai. Lai nodrošinātu būvniecības procesa norisei un kontrolei nepieciešamās informācijas apriti starp būvniecības pārvaldes un kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, par būvniecības nozari atbildīgā ministrija izveidos un uzturēs būvniecības informācijas sistēmu. Būvniecības informācijas sistēma ietvers būvniecības sākšanai nepieciešamo informāciju, informāciju par paredzēto būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem, informāciju par būvniecības dalībniekiem un to profesionālās darbības pārkāpumiem, šajā likumā paredzētos reģistrus, kā arī citu šā likuma izpildei nepieciešamo informāciju. Būvniecības informācijas sistēma būs bez maksas publiski pieejama, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību. Būvniecības informācijas sistēmas turētāja funkcijas atbilstoši normatīvo aktu prasībām valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt atvasinātai publiskai personai, kā arī privāto tiesību juridiskajai personai vai šādu personu apvienībai.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Augstas kvalitātes sienu un griestu apdares darbi – SIA "ASiekšdarbi"

Tavs sadarbības partneris sienu un griestu apdares darbos – SIA "ASiekšdarbi"! Dažādu veidu iekšējie apdares / remonta darbi – špaktelēšana, slīpēšana, krāsošana, tapešu līmēšana.

Aktualitātes

Svarīgā pētījumā vērtēs Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas attīstību

Turpinot iepriekš uzsākto izpēti par Latvijas būvniecības nozares digitalizācijas līmeni un Būves informācijas modelēšanas (BIM) risinājumu attīstību, SIA “BIM Solutions” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas nacionālo standartizācijas institūciju SIA “Latvijas standarts” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāk vērienīgu Latvijas būvniecības tirgus aptauju “BIM skaitīšana 2024”.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.

Par Būvniecības likumu būs jālemj jaunievēlētajai Saeimai

Dalies ar šo rakstu

Komentāri