Nākamnedēļ varētu kļūt zināmi VNĪ ekspertīzes rezultāti par Rīgas pils Baltās zāles applūšanas iemesliem
Rīga, 1.febr., LETA. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ekspertīzes rezultāti par Rīgas pils Balstās zāles applūšanu izraisījušā ūdens filtra salūšanas iemesliem varētu būt zināmi nākamnedēļ, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.
"Savukārt apdrošinātāji ir solījuši, ka viņu veiktās ekspertīzes rezultāti būs zināmi šīs nedēļas beigās," piebilda Blodons.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols šīs nedēļas sākumā informēja, ka Rīgas pils Baltās zāles applūšana nodarījusi zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. "Baltās zāles applūšanas dēļ zaudējumi ir lieli, tie nebūs pāris desmiti tūkstoši eiro, bet gan vairāk," viņš teica, piebilstot, ka aplūšanā cietis ne vien zeltījums, bet arī parkets un zemāk stāvā esošie kabineti.
Viņš norādīja, ka vēl nav sāki zāles atjaunošanas darbi, jo turpinās ekspertīžu veikšana - to dara gan VNĪ speciālisti, gan apdrošinātāji. Restaurācija sāksies pēc ekspertīžu noslēgšanās.
Jau vēstīts, ka 8.janvārī, ūdens noplūdes dēļ cietusi apmēram viena trešdaļa Rīgas pils Baltās zāles griestu.
Tols iepriekš informēja, ka applūšanu izraisīja salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā. Viņš prognozēja, ka ekspertīzē noteiks, vai filtra salūšanu izraisījis sals, nekvalitatīvs filtrs vai kāds cits iemesls, piemēram, filtra aizsērēšana. Ekspertīzē tiks pārbaudīti arī citi līdzīgie pilī esošie ūdens filtri, lai pārliecinātos, ka tiem nav bojājumu.
Tols skaidroja, ka visa sistēma un filtrs atradās pils bēniņos, kas nav apkurināmi. Tomēr visa sistēma esot siltumizolēta un apkārt filtram ir sildelementa vads, kuram nevajadzētu pieļaut filtra sasalšanu.
Baltā zāle tiek uzskatīta par vienu no pils lepnumiem. Tā kā līdz 1917.gadam tā bija reprezentatīvākā zāle, to sauca par Cara (Ķeizarisko) zāli. Tā savu šā brīža nosaukumu ieguva gaišā noformējuma dēļ pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Zāle celta 1818.gadā virs pils zirgu staļļiem pēc guberņas arhitekta Fridriha Kristiāna fon Breitkreica projekta.
Rīgas pils ugunsgrēkā visvairāk cieta tieši Baltā zāle, kuras pārsegums bija pilnībā sadedzis.