4 svarīgi nosacījumi, kas ļaus uzlabot gaisa kvalitāti birojā

Svaigs un tīrs gaiss biroja telpās ir šķietami pašsaprotams – tas uzlabo darbinieku produktivitāti, kā arī nodrošina veselībai drošāku darba vidi. Bet kā gan ikviens no mums, kura profesija ir saistīta ar darbu birojā, var saprast, vai tieši šajās telpās elposies viegli un strādāsies labi? Atbilde slēpjas modernajās ventilācijas sistēmās, par kurām plašāk stāsta Rīgas zaļāko biroju kompleksa “Verde” komercdirektore Iveta Lāce.

Nekvalitatīva gaisa pazīmes darbā

Pirms runāt par svaigā gaisa veicinātājiem birojā, jāsaprot – kā noteikt, ka esošajā darba vietā gaiss ir nekvalitatīvs. To var izdarīt divējādi. Pirmkārt, izvērtējot biroja tehnisko infrastruktūru – atverami logi, portatīvi ventilatori un kondicionieri maldīgi rada priekšstatu par kvalitatīvu telpu ventilāciju, jo to efekts ir īslaicīgs vai arī tā vispār nav. Piemēram, vecāku modeļu kondicionieri bez rekuperatoriem tik vien kā maina gaisa temperatūru, to pazeminot vai paaugstinot, un rezultātā cirkulē telpās “veco” un ar ogļskābo gāzi piesātināto, nevis ārā paņemto svaigo gaisu.

Otrkārt – izvērtē savu pašsajūtu. Bezspēks, bieža žāvāšanās un galvassāpes var liecināt par nepietiekamu skābekļa daudzumu birojā, kas var ievērojami pasliktināt gan pašsajūtu, gan darba spējas. Šie visi augstākminētie faktori ir vienlīdz svarīgi ikvienam cilvēkam, lai arī kādus pienākumus veicat ofisa vidē. Tāpēc, ja gadījumā esat apņēmības pilni nopietnāk pievērsties kvalitatīva gaisa tēmai savā esošajā vai nākotnes birojā, ir lietderīgi zināt – kādas tehnoloģijas un labiekārtošanas elementi tur nodrošinās patiešām svaigā gaisa pārpilnību.

Četri svarīgākie faktori, kas darbā ļaus elpot ar pilnu krūti

1. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas – lai nodrošinātu optimālu klimatu darba vietā, arvien vairāk birojos tiek izmantotas apkures ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (HVAC) sistēma, ko vada iekštelpu klimata pārvaldības pieeja, izmantojot BMS (ēku vadības sistēma) un telpas termostatus. Moderna un visām cilvēku labbūtības prasībām atbilstoša biroja ēka bez šīs sistēmas ir tāpat kā automašīna bez klimata kontroles.

2. Gaisa mitrināšanas sistēma – relatīvais gaisa mitruma diapazons iekštelpās, kuru cilvēks sajūt kā komfortablu, ir robežās no 40-70%. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā sekot līdzi gaisa mitruma rādītājiem, tostarp gaisu mitrināt sausā laikā, ir ar gaisa mitrināšanas sistēmām, kas birojos nodrošinās optimālu telpas mitruma līmeni.

3. Chilled beams jeb dzesēšanas sijas – tās ir paredzētas lielu ēku dzesēšanai, kā arī sildīšanai. Siltummainis, ko sauc par siju, tiks integrēts griestos vai piekārts pie tiem. Šāds risinājums palīdzēs telpu atdzesēt vai uzsildīt, izmantojot konvekcijas metodi, kas siltāko gaisu aizstās ar vēsāku, to no telpas apakšas ceļot uz augšu, tad, pēc atdzesēšanas, atkal nolaižot uz leju. Ne mazāk svarīgi – ekspluatācijas laikā dzesēšanas sijas veido mazākas izmaksas servisa apkopēm un pašas par sevi netērē elektrību salīdzinot tās ar klasiskajām sistēmām.

4. Zaļās zonas

Ir pierādīts, ka “zaļie” jeb ar augiem bagātie biroji ne tikai pozitīvi iespaido cilvēka fizisko un garīgo veselību, ir lielisks interjera papildinājums, bet arī palielina darba produktivitāti līdz pat 15 %. [1] Tāpēc, izvēloties ofisu, ir vērts pievērst uzmanību tam, lai tas būtu labi apzaļumots ne vien iekštelpās, bet arī ārā pie ēkas.  

Topošā biroju kompleksa “Verde” komercdirektore Iveta Lāce norāda: “Šobrīd pieprasījums pēc A klases birojiem Rīgā, kas atbilst visiem mūsdienīgu, ilgtspējīgu un kopumā “zaļu” biroju nosacījumiem, kļuvis izteiktāki augstāks. Pārrunās ar esošajiem un topošajiem nomniekiem esmu novērojusi, ka viens no iemesliem ir uzņēmēju un viņu darbinieku pieaugošā izpratne par svaiga gaisa un dabisko zaļumu nozīmi cilvēku labsajūtā un produktivitātē. Lielā mērā to veicināja pandēmijas laiks, kas lika pamatīgi aizdomāties, kādu gaisu elpojam darbā un kā tur vispār jūtamies. Tāpēc šajos apstākļos ieguvēji būs tie, kuri sapratīs – strādāt labi ventilētos un zaļos birojos ir jaunā norma”.