Valdība vērtēs kārtību, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valsts zemi dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā
Rīga, 8.maijs, LETA. Ministru kabineta komiteja šodien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā noteikumu projektu, kas paredz kārtību, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā.
Satiksmes ministrija (SM) skaidro - Dzelzceļa likums nosaka, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (AS "Latvijas dzelzceļš") tam valdījumā nodoto valstij piederošo vai piekrītošo zemi var nodot lietošanā vai apgrūtināt ar servitūtiem būvju, tajā skaitā virszemes vai pazemes ārējo inženiertīklu, būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos gadījumos valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā, lēmumu par valstij piederošās vai piekrītošās zemes iznomāšanu ar apbūves tiesībām pieņem Ministru kabinets.
Līdz šim, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs attiecīgo zemi iznomāja, tika piemērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums un Ministru kabineta par publiskas personas zemes nomu.
Atbilstoši Dzelzceļa likumam dzelzceļa zemes nodalījuma josla ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes. Nodalījuma joslā citas personas jebkāda veida darbību var veikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē.
"Pārvaldot nekustamos īpašumus, nereti var novērot privātpersonu neizpratni, ka nodalījuma joslas funkcionālā izmantošana primāri ir dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai. Lai nodrošinātu nodalījuma joslas izmantošanu prioritāri Dzelzceļa likumā paredzētajam mērķim, noteikumu projektā iekļautas normas par zemes nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu," skaidro SM.
Vienlaikus ministrija atzīmē, ka pārvaldītāja mērķis ir optimāli un efektīvi izmantot valsts zemi (nodalījuma joslu) kā resursu, lai ar iegūtajiem finanšu līdzekļiem nodrošinātu nodalījuma joslas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Projektā ir atsevišķi regulēts, kādus papildu noteikumus līgumslēdzēji paredz zemes nomas līgumā vai līgumā par servitūta nodibināšanu, ja apgrūtina zemi ar servitūtu.
Ņemot vērā, ka nodalījuma josla prioritāri ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, noteikumu projektā ir noteikts pienākums zemes nomas līgumā paredzēt, ka lietošanā nodotā zeme ir jāatbrīvo, ja tā ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītājam savas darbības nodrošināšanai vai valstij normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai. Minētajos gadījumos nomnieka pienākums ir par saviem līdzekļiem arī nojaukt vai pārvietot būves, ja nav citāda vienošanās. Tas neattiecas uz piespiedu zemes nomas tiesiskajām attiecībām, kad zeme ir iznomāta uz tās esošas un citai personai piederošas būves uzturēšanai.
Tāpat ir iespējama zemes nodošana bezatlīdzības lietošanā valsts pārvaldes un pašvaldību funkciju veikšanai. Projekts nosaka nosacījumu, ka šādā gadījumā pārvaldītājs var nodot zemi bezatlīdzības lietošanā, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai.
Vienlaikus projekts paredz pārvaldītāja tiesības nodot zemi, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai, tādu objektu ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, kuru dēļ saskaņā ar Enerģētikas likumu, Elektronisko sakaru likumu (2016.gada 1.decembra likuma redakcijā) un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu tiek noteikts zemes lietojuma tiesības aprobežojums. Šie objekti ir energoapgādes komersantu objekti, elektronisko sakaru tīkli un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas. Šādā gadījumā Ministru kabineta lēmums nav nepieciešams.
Inženierbūvju būvniecība var tikt veikta, izmantojot Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumu (2016.gada 1.decembra likuma redakcijā) un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteikto zemes lietojuma tiesības aprobežojumu, par kuru šajos likumos paredzētajos gadījumos zemes īpašnieks var prasīt atlīdzību. Ja par atlīdzību nevar vienoties, tās apmēru nosaka atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai metodika.
Tāpat noteikumu projektā ir noteikts pienākums līgumā par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu paredzēt, ka attiecīgi energoapgādes komersanta objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmu vai tās daļu pārvieto par minētās inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.
Projekts ietver arī pārejas noteikumu, ka noslēgtie zemes nomas līgumi ir spēkā līdz to termiņa beigām un paredzētās izmaiņas attiecībā uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem nepiemēro.
