EM: Nepieciešams jauns finanšu instruments īres namu būvniecības atbalstam
Rīga, 31.maijs, LETA. Nepieciešams izveidot jaunu finanšu instrumentu pašvaldībām vai to kapitālsabiedrībām īres namu būvēšanai, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
Valantis skaidroja, ka vairākās pašvaldībās ir problēmas ar investīciju piesaisti un jaunu darbavietu izveidi tikai tāpēc, ka trūkst dzīvojamā fonda. Valantis minēja piemēru ar "Valmieras stikla šķiedru", kas vēlējās paplašināt ražotni un izveidot 150 jaunas darbavietas. "Tieši tajā laikā Vidzemē bankrotēja liels šūšanas uzņēmums un "Valmieras stikla šķiedra" bija gatava pārcelt 150 darbiniekus uz Valmieru. Iecere nerealizējās, jo šiem darbiniekiem nebija kur dzīvot. Tagad Valmieras pašvaldība būvē divus īres namus, lai risinātu akūto dzīvojamā fonda trūkumu pilsētā," sacīja Valantis.
Viņš norādīja, ka ar šādu atbalsta finanšu instrumentu varētu nodrošināt, ka pašvaldības vai to kapitālsabiedrības spēj piesaistīt ilgtermiņa aizdevumu ar zemām procentu likmēm. "Ir bijušas sarunas ar komercbankām un bankas būtu gatavas šādu instrumentu finansēt, ja no valsts puses caur "Attīstības finanšu institūciju "Altum" 20% apmērā tiek piesaistīts nenodrošinātais aizdevums," sacīja Valantis.
Viņš piebilda, ka EM patlaban tiek domāts par vēl viena jauna finanšu instrumenta izveidi - tas varētu būt aizdevums vai garantija nepieciešamo izdevumu finansēšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas fiziskai uzturēšanai: dzīvojamās mājas remonta darbiem, ja ir konstatēti dzīvojamās mājas bojājumi, vai arī dzīvojamās mājas atjaunošanai vai pārbūvei.
"Uzkrājumi ir nepietiekami, apsaimniekotājiem brīvo līdzekļu nav. Tās nebūtu lielas summas un šādiem aizdevumiem nebūtu arī augsti riski," sacīja Valantis.
Viņš informēja Saeimas deputātus, ka Latvijas kopējais dzīvojamais fonds 2015.gadā bija 74,67 miljoni kvadrātmetru, no tiem 45% ēku ir būvētas pirms 1941.gada. 52% ēku ir būvētas padomju laikos un tikai 3% ēku ir būvētas pēc neatkarības atjaunošanas.
Valantis sacīja, ka biežākie defekti daudzīvokļu ēkās ir plaisas pamatos, ārsienu bojājumi, jumti un siltumpretestības elementu neatbilstība mūsdienīgām prasībām. Daļu no ēkās atklātajiem defektiem un problēmām būtu bijis iespējams novērst ar laicīgiem remontdarbiem.
Valantis informēja, ka patlaban EM tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai pilnveidotu dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas procedūru, kas nodrošinātu savlaicīgu dzīvojamās mājas atjaunošanu.
"Tagad lēmumu pieņemšanai vajag 50% līdz 100% dzīvokļu īpašnieku balsis, tāpēc lēmumu pieņemt ir sarežģīti. Plānots dot vairāk pilnvaru namu apsaimniekotājam. Katru gadu apsaimniekotājam būs jāapseko ēka, jānoskaidro, kādi darbi nepieciešami, jāinformē īpašniekus un tad apsaimniekotājam būs tiesības šos darbus veikt. Tikai gadījumos, ja īpašnieku vairākums nobalso pret kādu remontu, tad to neveic," skaidroja Valantis.
Tāpat plānotie grozījumi normatīvajos aktos nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem kontrolēt dzīvojamās mājas uzkrājumu izlietošanu, kā arī noteiktu gadījumus, kad dzīvokļu īpašniekiem būs jāveic maksājums uzkrājumu fondā par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās uzturēšanas darbiem.
Ir arī paredzēts atvieglot tehniskās prasības pārbūves un atjaunošanas gadījumā, kā arī ieviest jaunas, atvieglotas kārtības nelielām pārbūvēm, tajā skaitā nosakot, ka tām būs nepieciešama tikai apliecinājuma karte.
