"Nordea": Šogad Latvijā būvniecībā gaidāma izaugsme
Rīga, 16.febr., LETA. Šogad Latvijā būvniecībā gaidāma izaugsme, aģentūrai LETA prognozēja "Nordea Bank" Latvijas filiāles Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Jānis Zagorskis.
"2017.gadā būvniecības nozare uzrādīs pozitīvu izaugsmi, kas varētu atsākties gada otrajā pusgadā, galvenokārt, pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētu projektu realizācijas aktīvai sākšanai," sacīja Zagorskis.
Viņš arī norādīja, ka lielāko ietekmi ES fondu apgūšana atstās uz inženierbūvju segmentu un infrastruktūru. Savukārt, lai gan no privāto pasūtītāju puses šobrīd ir redzami atsevišķi lieli projekti, kuru īstenošana plānota tuvāko divu gadu laikā un paredz jaunu tirdzniecības centru un loģistikas noliktavu izbūvi, runāt par visaptverošu privāto investīciju objektu attīstību nav pamata.
"Būvniecības nozares tālākā perspektīvā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," atzina Zagorskis, piebilstot, ka, būtiski samazinoties ES fondu naudas pieejamībai, no 2021.gada nozari kopumā, bet tās atsevišķus segmentus jau agrāk, sagaida ļoti izaicinošs periods - esošā būvniecības jauda pārsniegs pieprasījumu un tas diezgan skaidri nozīmē, ka ne visiem nozares dalībniekiem būs vieta vietējā tirgū.
Zagorskis norādīja, ka publiskā sektora būvniecības projektu īstenošana lielā mērā tiek balstīta uz ES fondu līdzfinansējumu, tāpēc būvniecības nozare, kura aizvien ir vitāli atkarīga no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, ir pielīdzināma atkarīgam narkomānam - bez ES līdzekļu ieplūdes tā nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. "To skaidri iezīmē 2016.gads, kurā saglabājoties zemam ES fondu apguves līmenim, būvniecības sektors ir nonācis kārtējā bedrē. Cerības uz privāto pasūtītāju investīciju pieaugumu ES fondu apguves pārejas periodā nav piepildījušās. Uz to norāda pasūtījumu kritums ēku būvniecībā, kuru pamatā veido privātais pasūtītājs," viņš sacīja.
Tāpat "Nordea" pārstāvis būvniecībā notiekošo salīdzināja ar "amerikāņu kalniņiem". "Būvniecības nozarē notiekošo var pielīdzināt arī "amerikāņu kalniņiem", kur nozares spēlētāji sasēdušies krēslos, pa reizei skaļi klaigājot, traucas pa pasūtītāju izveidotu ceļu, brīžiem atrodoties te lejā, te augšā. Ik pa laikam kāds neiztur straujās spiediena maiņas un izkrīt no šis atrakcijas, nonākot maksātnespējas situācijā. Tieši tā pēdējo desmit gadu laikā izskatās būvniecības nozare, kurā pēc izaugsmes gadiem sekojusi dziļa, divciparu skaitļos mērāma lejupslīde. Tā noteikti nav veselīga un sabalansēta uzņēmējdarbības vide, kurā būtisku lomu spēlē ne tikai būvnieki, bet arī paši pasūtītāji," teica Zagorskis.
Viņš arī minēja, ka zemais pieprasījums ir saasinājis konkurenci un tas atsaucies uz pakalpojuma cenu. Būvniecības izmaksu līmenis 2016. gadā samazinājās par 0,5%, salīdzinot ar 2015 gadu. "Tas nav straujš pateicoties, galvenokārt, darbaspēka izmaksu nelielam pieaugumam, turpretī būvmateriālu izmaksas ir samazinājušās. Kopējais izmaksu samazinājums ir pirmais, kopš 2010.gada, kad nozare atradās dziļākas krīzes periodā. Raugoties no patērētāja viedokļa, cenu samazinājums ir vērtējams pozitīvi, tomēr šeit iezīmējas zināma nozares specifika, kas rada riskus arī pasūtītājam. Proti, straujās pieprasījuma maiņas liedz uzņēmējiem optimizēt izmaksas konkrētā brīža vajadzībai, piemēram, samazināt darbinieku skaitu, baidoties no situācijas, kad nākamajos periodos, strauji pieaugot pasūtījumiem, tie nespēs atgūt kvalificētus darbiniekus," klāstīja Zagorskis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pagājušajā gadā Latvijā būvniecības produkcijas apmēri salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 17,8% salīdzinājumā ar 2015.gadu un faktiskajās cenās bija 1,426 miljardi eiro. Tostarp inženierbūvju būvniecībā, kas veido 40,7% no kopējās būvniecības, apmēri 2016.gadā saruka par 33,3%.
