FM: Četros lielajos ES līdzfinansētajos projektos redzama dinamika, tomēr jādomā par to risku vadību

Rīga, 14.jūn., LETA. Četros lielajos Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajos projektos - dzelzceļa elektrifikācija, Skanstes tramvaja līnija Rīgā, Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrais posms un Stradiņa slimnīcas otrā kārta - redzama pozitīva dinamika, tomēr jādomā par šo projektu risku vadību, intervijā aģentūrai LETA stāsta Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.

Viņš stāstīja, ka minētie četri projekti ES fondu plānošanas periodā līdz 2020.gadam tiek dēvēti par "lielajiem projektiem", jo to finansējumu ir virs 50 miljoniem eiro. Dzelzceļa elektrifikācija ir lielākais investīciju projekts mūsdienu Latvijas vēsturē, kur publiskais fondu finansējums ir vairāk nekā 320 miljoni eiro, bet kopējais finansējums sasniegts pusmiljarda eiro apmērā. "Visos šajos projektos mēs redzam pozitīvu dinamiku," piebilda Eberhards.

Runājot par dzelzceļa elektrifikācijas projektu, FM eksperts atzina, ka tā sagatavošanās posms iepriekšējo divu gadu laikā bija salīdzinoši lēns. Savukārt pagājušā gada otrā puse iezīmēja ļoti strauju dinamiku.

"Pirmkārt, tika izdarītas stratēģiskās izvēles, kur šis projekts tiks īstenots. Otrkārt, tika sagatavota projekta izmaksu un ieguvumu analīze, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai saprastu, vai investīcijas ir dzīvotspējīgas un pamatotas. Attiecīgi arī valdībai bija skaidrs, ka ieguldījumi, kuri būs nepieciešami arī no valsts puses, neatstās negatīvu iespaidu uz budžeta deficītu. Šobrīd biznesa plāns ir iesniegts arī Centrālajai statistikas pārvaldei, lai notiktu tālāka diskusija ar "Eurostat"," sacīja Eberhards.

Paralēli ilgāk nekā gadu ir noticis darbs ar Eiropas Komisijas ekspertiem pie pieteikuma sagatavošanas. Šajā ziņā daudz palīdzējuši Eiropas Investīciju bankas un aktivitātes JASPERS speciālisti, kas ir palīdzējis gan VAS "Latvijas dzelzceļš", gan Satiksmes ministrijai tikt galā ar šo lielo projektu - it īpaši pēdējā fāzē. Tālākais process ir šī projekta iesniegšana Eiropas Komisijā. FM sagaida, ka gada otrajā pusē būs pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par šī projekta realizēšanu.

Līdzīga situācija ir arī ar tramvaja projektu Rīgā. Pašvaldība ir definējusi maršrutu, ir iesniegts projekta pieteikums, un pašlaik Eiropas Komisija to vērtē.

Savukārt gudrona dīķu gadījumā jau aizvien vairāk var runāt par finansējuma nezaudēšanu. "Pamata darbus bija plānots pabeigt jau iepriekšējā fondu periodā. Taču tā kā Latvijā un pat Austrumeiropā nebija pieredzes ar tik sarežģītiem un bīstamiem projektiem, tā īstenošanas gaitā tika konstatētas būtiskas atkāpes no sākotnējiem pieņēmumiem. Piesaistot Eiropas Komisijas ekspertus, tika sagatavots tālākais rīcības plāns, kurš paredzēja, ka, mainot pieeju, mēs jau šajā fondu plānošanas periodā pabeidzam nepabeigtās aktivitātes," stāstīja FM valsts sekretāra vietnieks.

Patlaban Valsts vides dienests strādā pie tehniskās dokumentācijas, un sagaidāms, ka pārskatāmā nākotnē notiks tālāka virzība. "Eiropas Komisija jau ir nākusi mums pretim un devusi otru iespēju. Šī otra iespēja ir jāizmanto, un šis ir šāviens, ar kuru ir jātrāpa mērķī. Ir tiešām grūti iedomāties citu avotu, kuru mēs varētu izmantot, lai likvidētu vienu no Austrumeiropas bīstamākajiem vides piesārņojuma avotiem. Tagad šis finansējums ir," uzsvēra FM valsts sekretāra vietnieks.

Viņš piebilda, ka Valsts vides dienests un Vides ministrija riskus apzinās, par šo problēmu palīdz neaizmirst arī regulāras atskaites valdībā, jo finanšu ministre katru mēnesi ziņo par progresu. Būtisks katalizatora efekts lielo projektu uzraudzībā ir arī Saeimas deputātiem, kuri arī parlamentārās uzraudzības programmā regulāri ietver detalizētas diskusijas par projektu ieviešanu.

Ceturtais lielais projekts ir Stradiņa slimnīcas otrā kārta, kuras loģisks priekšnoteikums bija pirmās kārtas pabeigšana. Arī šajā gadījumā Stradiņa slimnīca strādā pie projekta pieteikuma, paralēli notiek darbs ar ekspertiem pie dokumentācijas sagatavošanas, un prognozējams, ka projekta virzība būs redzama šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Vaicāts, vai FM nav bažu ne par vienu no šo projektu īstenošanu, Eberhards norādīja, ka vietā būtu lietot vārdu "riski". "Ikvienā no šiem projektiem ir jādomā par risku vadību. Protams, kādā no projektiem, mainoties noteiktiem pieņēmumiem, mums ir jābūt gataviem atbildēt uz jautājumiem, ko mēs darām citādāk," teica FM pārstāvis.

Katram no šiem projektiem sadarbībā ar nozares ministriju vai finansējuma saņēmēju ir izstrādāts risku pārvaldības vai darbības plāns. Tomēr Eberharda vērtējumā riski gan nav tik akūti, kādi tie atsevišķiem projektiem bija iepriekšējā perioda noslēguma daļā.

"Piemēram, mēs vairs neminam Krievu salas projektu, kur bija riski zaudēt finansējumu, ja netiek sasniegti noteikti rezultāti. Gan Rīgas brīvostas pārvalde, gan Rīgas dome, gan Satiksmes ministrija ir sagatavojusi plānu, kā soli pa solim virzīties uz priekšu, lai nodrošinātu vēl neizdarītās lietas - teritoriālo plānojumu un operatoru pārcelšanos. Šāds plāns ir katram projektam, lai mēs saprastu, kur mēs esam, vai ir nobīdes no plāna, un lai nebūtu vairs nekādu pārsteigumu," informēja Eberhards.

Visu interviju ar Armandu Eberhardu lasiet biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" (http://www.nozare.lv/comments/item/133C774B-3003-1CF6-5747-1A9F298659AC/) un aģentūras LETA sadaļā LETA+ (http://www.leta.lv/plus/133C774B-3003-1CF6-5747-1A9F298659AC/).