Rīgas dome plāno uz 20 gadiem veidot kopsabiedrību ar vienu privāto atkritumu apsaimniekotāju pilsētā
Rīga, 9.febr., LETA. Rīgas dome plāno uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, kas tikšot darīts, lai veicinātu dalīto atkritumu savākšanu pilsētā.
Mājokļu un vides komitejas deputāti šodien sēdē atbalstīja publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanu sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei galvaspilsētā.
Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe pastāstīja, ka pašreiz galvaspilsētā darbojās četri atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, ar kuriem līgumi ir slēgti sen. Tā kā ir mainījušās Eiropas Savienības direktīvas, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas likums, pašvaldībai esot jāveic publiskais iepirkums vai arī jāslēdz publiskās privātās līgums.
Pēc Mājokļu un vides departamenta uzdevuma personu apvienība SIA "Konsorts" un SIA "Geo Consultants" veikuši pētījumu par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām. Pētījumā izvērtētas alternatīvas, veikti finanšu aprēķini, bet pēc tam tas ticis saskaņots Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), kā arī Finanšu ministrijā (FM).
Pētījumā secināts, ka labākā alternatīva Rīgai esot publiskās privātās partnerības procedūra, veidojot to kā koncesiju. Tas nozīmē, ka pašvaldība uz 20 gadiem izveidos kopsabiedrību, kurā 10% daļu piederēs pašvaldībai, bet 90% - privātajam partnerim.
Sistēmas mērķis būšot palielināti atkritumu pārstrādi, samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu, uzlabot atkritumu kvalitāti, kā arī sanitāro un estētisko pakalpojuma ietekmi. Tāpat tikšot radītas iespējas identificēt atkritumu konteinerus un labāk veikt atkritumu plūsmas uzskaiti.
Pašreiz galvaspilsētā izmanto 35 000 konteineru, kas ir komersantu īpašums. Pilsētā ir 500 dalītās atkritumu šķirošanas punkti, kā arī trīs dalītās atkritumu savākšanas laukumi. Piņķe uzsvēra, ka tas ir nepietiekams skaits, ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju skaitu.
Paredzēts, ka reformas rezultātā tiks izveidoti 2500 dalīto atkritumu savākšanas punkti un 12 šķiroto atkritumu laukumi. Piņķe pastāstīja, ka pašreiz pašvaldība ir rezervējusi 30 zemesgabalus atkritumu savākšanas punktu izveidei, tāpēc tiks vērtēts, kurus no tiem izmantot paredzētajiem 12 šķiroto atkritumu laukumiem. Tāpat projekta laikā plānota konteineru parka nomaiņa, pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgas teritorijā un transportlīdzekļu parka nomaiņa.
Finanšu aprēķini paredz, ka kopējās investīcijas visā periodā sasniegs 27 miljonus eiro. Līgums noteiks, ka pašvaldība procesā neiesaistīsies ar tiešām investīcijām, bet līdzdarbosies ar zemes gabaliem atkritumu laukumu izveidei. Turklāt visus uzņēmējdarbības riskus uzņemšoties privātais partneris.
Ieviešot jauno modeli, atkritumu maksai tiek prognozēts "neliels paaugstinājums sākuma periodā", kas pēc tam samazināšoties.
Paredzēts, ka, ieviešot šo modeli, visā 20 gadu periodā ieņēmumi varētu sasniegt 507 miljonus eiro. Pēc 20 gadiem, kad kopsabiedrība beigs darbu, ieņēmumi tikšot sadalīti proporcionāli - 10% nonākšot pašvaldībā, bet 90% - privātajam partnerim. Arī zemesgabali pēc kopsabiedrības darba beigšanas nonāks atpakaļ pašvaldības īpašumā.
Piņķe norādīja, ka, Rīgas domei atbalstot šo privātās publiskās partnerības modeli ar koncesijas līgumu, aptuveni mēneša laikā tiks sagatavoti iepirkuma dokumenti, kuri tiks nodoti izvērtēšanai CFLA. Pēc CFLA izvērtējuma saņemšanas tiks izsludināts iepirkuma konkurss, kas varētu turpināties ilgākais trīs līdz četrus mēnešus. Viņa pauda, ka pozitīvā gadījumā līgums ar privāto komersantu varētu tikt parakstīts oktobrī vai novembrī.
Projekts paredz, ka pašvaldība slēgs vienošanos ar atkritumu apglabātāju SIA "Getliņi EKO", un, notiekot koncesijas procedūrai, uzņēmums sadarbosies ar Mājokļu un vides departamentu.
