5 biežākās kļūdas, mūrējot ar keramikas ķieģeļiem
Tāpat, kā daudzos cits darbos, arī strādājot ar keramikas blokiem, reizēm tiek pieļautas kļūdas, ko labāk ir nepieļaut, nekā pēc tam mēģināt labot. Apkopotas piecas biežāk pieļautās kļūdas un ieteikumi, kā rīkoties, lai situāciju atrisinātu.
1. Pārāk platas vertikālās šuves
Autors: keramikas_bloki
Reizēm keramikas bloku mūrī redzamas pārāk platas vertikālās šuves (spraugas) starp blokiem, kas veidojas, ja mūrēšanas procesā starp tiem nokļūst mūrjava, un rezultātā blokus nevar savietot cieši kopā. No tā var izvairīties, ja, iemūrējot katru nākamo bloku, to, vispirms piespiežot pie jau iemūrētā bloka, virzot vertikāli uz leju, "iesēdina" vietā. Tad šuves apakšā mūrjava starp blokiem neiekļūs, un vertikālā šuve būs maksimāli cieša. Ja šāda kļūda tomēr pieļauta, mūrējot mājas ārsienu, un vertikālās šuves ir platākas par apmēram 0 līdz trīs milimetriem, ieteicams pirms siltināšanas darbiem no ārpuses tās "aizdrīvēt", piemēram, ar līmjavu (to pašu, ar kuru tiek līmētas siltumizolācijas plāksnes). No ēkas iekšpuses tas būtu jādara, ja sienas nav paredzēts apmest.
2. Nepareizi "sazobes" savienojumi
Autors: keramikas_bloki_2
Dažreiz sienā vertikālās šuves atsevišķās vietās "spīd cauri", - tas parasti notiek tajos gadījumos, kad starp blokiem neveidojas tā saucamais "sazobes" savienojums, kad bloku stūra savienojumos, kur viena bloka taisnajam sānam piekļaujas otra bloka vertikālās "sazobes" rievas, vai arī gadījumos, kad mūrī kāds bloks jāpiezāģē, jo vesels pēc izmēriem neder. Tādā gadījumā vertikālajā šuvē arī jāizmanto mūrjava, bet, ja tas nav izdarīts mūrējot, tad pirms apdares darbiem šādas šuves arī ieteicams "aizdrīvēt" ar mūrjavu, līmjavu, vai montāžas putām.
3. Pārāk platas gaisa "šķirkārtas" horizontālajās mūra (mūrjavas) šuvēs
Autors: keramikas_bloki_3
Dažreiz horizontālajās šuvēs, lai mazinātu tā saucamo "aukstuma tiltu" efektu horizontālajās mūra šuvēs, mūrnieki javu nenoklāj pa visu bloku horizontālo plakni, bet klāj slejās, - gar sienas iekšpusi un ārpusi, sienai pa vidu atstājot tukšu joslu, bez javas. Tā kā sienai jāuzņem nopietnas slodzes, tad šīs tukšās joslas nedrīkst patvaļīgi veidot pārāk platas, jo tādējādi samazinās tā bloka daļa, kas uzņem slodzi, bet slodze uz šo daļu attiecīgi palielinās, kamēr daļa bloka vispār nav slogota. Tas var novest pie pārāk lielu iekšējo spriegumu veidošanās sienā un rezultātā – pie sienu plaisāšanas, vai nopietnākiem bojājumiem. Tādēļ šādu gaisa šķirkārtu platums platākajām sienām (25; 38; 44 un 51 cm) nedrīkstētu pārsniegt piecus līdz septiņus centimetrus, un tam būtu jābūt saskaņotam ar katras konkrētās būves projektētāju, bet plānākās sienas (12 un 17,5 entimetri) jāmūrē tikai ar pilnām horizontālajām šuvēm. Ja siena jau uzmūrēta nepareizi, tad ir divi varianti: 1) nojaukt un uzmūrēt no jauna pareizi; 2) atstāt, kā ir, cerot, ka viss būs labi (bīstams variants).
4. Logu un durvju vertikālo malu veidošana
Autors: keramikas_bloki_4
Mūrējot logu un durvju ailu vertikālās malas, mūra rindas nobeigumam, vismaz katrā otrajā rindā, jāizmanto vai nu speciālais papildelements, vai bloki jāpiezāģē (vai jāpieskalda). Tādā gadījumā pareizāk bloka zāģēto plakni iemūrēt iekšā sienā, attiecīgajā vertikālajā šuvē iestrādājot mūrjavu (jo savienojumā nav "sazobes"), bet uz āru (uz loga pusi) atstāt nezāģēto bloka galu, jo tā keramikas sieniņas biezums ir lielāks, nekā bloka iekšējām sieniņām, līdz ar to veidojas izturīgāka virsma un būs ērtāk stiprināt logus (durvis). Ja zāģētā (skaldītā) virsma iemūrēta uz āru (uz loga/durvju pusi), tad pirms logu/durvju rāmju stiprināšanas, var nākties ailu vispirms apmest.
5. Dībeļu un enkuru stiprinājumi
Autors: keramikas_bloki_5
Ja keramikas ķieģeļu mūrī nepieciešams veidot dībeļu (enkuru) stiprinājumus siltumizolācijai, mēbelēm vai kam citam, tad urbumus stingri rekomendēts veikt tikai urbšanas režīmā – bez perforatora triecien-urbšanas režīma. Pretējā gadījumā var tikt sadrupinātas bloka keramikas ārējās un iekšējās sieniņas un urbums būs izdrupis un bezveidīgs, līdz ar to dībelim nebūs pietiekamas saķeres ar urbuma sieniņām, un tas neturēsies sienā, kā pienākas. Un dībeļa serdenis, optimālam rezultātam, nevis jāiesit ar āmuru, bet jāieskrūvē, - respektīvi, par serdeni jāizmanto atbilstoša skrūve.
