abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi26072
Nozares raksti1322
Ekspertu atbildes3041
"SEB mājokļu cenu indikators" joprojām uzrāda iedzīvotāju pesimismu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

"SEB mājokļu cenu indikators" joprojām uzrāda iedzīvotāju pesimismu

"SEB mājokļu cenu indikators" joprojām uzrāda iedzīvotāju pesimismu
Rīga, 8.jūl., LETA. "SEB mājokļu cenu indikators" joprojām uzrāda būtisku iedzīvotāju pesimismu attiecībā uz mājokļa cenām, lai gan vērojama stabilizācija, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste. "SEB mājokļu cenu indikators" jūnijā bija mīnus 51,7, bet mēnesi iepriekš - mīnus 51,9. Iedzīvotāju skaits, kas noskaņoti negatīvi attiecībā uz mājokļu cenu dinamiku tuvākā gada laikā, faktiski palicis nemainīgs. Par mājokļu cenu krituma tendences tālāku turpināšanos tuvākā gada laikā pārliecināti 57% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar jūniju nav mainījies arī optimistiski noskaņoto iedzīvotāju skaits - uz mājokļu cenu kāpumu 12 mēnešu laikā cer 5% no visiem respondentiem. Maijā tie bija 6%. Samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā nemainīsies. Šādi atbildējuši 20% aptaujas dalībnieku salīdzinājumā ar 22% iedzīvotājiem iepriekšējā mēnesī. Savukārt mēneša laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuriem nav konkrēta viedokļa par to, kā tuvākā gada laikā mainīsies mājokļu cenas Latvijā. Aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni katram piektajam respondentam bija grūti prognozēt mājokļu cenu dinamiku. Nedaudz mazinās cenu krituma gaidas iedzīvotāju vidū ar augstāko izglītību. 3% uzskata, ka cenas gada laikā varētu pieaugt, iepriekšējā mēnesī šādi atbildēja tikai 1%, kamēr 65% šīs grupas respondentu domā, ka cenas turpinās lejupslīdi. Savukārt kritiskāk attiecībā uz mājokļu cenām kļuvuši iedzīvotāji ar pamatizglītību. Lai gan optimistu skaits šajā iedzīvotāju grupā mēneša laikā nav mainījies - 7% pieļauj mājokļu cenu pieaugumu gada laikā, tomēr pieaudzis pesimistu skaits - jau 52% prognozē cenu kritumu, iepriekš tie bija 45%. Rīgā mēneša laikā no 3% līdz 4% palielinājies gan to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka cenas kāps, gan to, kas uzskata, ka cenas kritīs, - 58%. Joprojām visoptimistiskākie attiecībā uz mājokļu cenām ir Vidzemes iedzīvotāji attiecīgi 14% vidzemnieku uzskata, ka cenas varētu pieaugt, bet 48% sagaida kritumu gada laikā. Optimistu un arī pesimistu mazāk kļuvis Kurzemē, būtiski palielinoties to iedzīvotāju skaitam, kuri uzskata, ka cenas gada laikā nemainīsies. 7% kurzemnieku uzskata, ka gada laikā var sagaidīt cenu kāpumu, mēnesi iepriekš tie bija 11%, savukārt 44% sagaida cenu krituma turpināšanos. Vispesimistiskākie joprojām ir Zemgales un Latgales iedzīvotāji. 67% Latgales iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas pēc gada būs mazākas nekā šobrīd, bet 4% cer uz cenu kāpumu. Zemgalē cenu kritumu prognozē 66%, bet kāpumu - 3% iepriekšējo 6% vietā. "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz valsts ekonomikas attīstību un arī mājokļu cenām negatīvi ietekmēja jūnija vidū pieņemtie grozījumi valsts budžetā, kas paredz algu, pensiju un pabalstu samazinājumu, kā dēļ daudziem Latvijas iedzīvotājiem būs jāsaskaras ar ienākumu kritumu un plānākiem maciņiem. Kamēr turpinās pasliktināties situācija Latvijas tautsaimniecībā un nebūs stabilizācijas svarīgākajās nozarēs, noskaņojuma maiņa attiecībā uz mājokļa cenām nav gaidāma. Tomēr mājokļu cenu indikatora rādītāju stabilizācija varētu liecināt par nekustamā īpašuma cenu krituma bremzēšanos, līdz ar to tuvākajos mēnešos šis kritums varētu nebūt procentuāli tik iespaidīgs kā gada pirmajos piecos mēnešos, norāda eksperts. Turklāt pozitīvs impulss mājokļu cenu stabilizācijai varētu būt iespējamā situācijas uzlabošanās nekustamā īpašumu tirgos citur pasaulē, jo arī daudzās Latvijas kaimiņvalstīs arvien biežāk parādās viedokļi par iespējamo "zemākā punkta" sasniegšanu nekustamā īpašuma tirgū un pieaug optimistiski noskaņotu iedzīvotāju skaits par iespējamu cenu pieaugumu nākotnē.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

EM: Ēnu ekonomikas mazināšanai plānots arī mazākos būvlaukumos ieviest elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

EM: Ēnu ekonomikas mazināšanai plānots arī mazākos būvlaukumos ieviest elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

Atbalstot grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", Ministru kabinets š.g. 8. oktobra sēdē lēma pilnveidot regulējumu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, lai efektīvāk kontrolētu darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības.

Izstāsti Latvijai