EM lūgs valdību steidzamības kārtā izskatīt grozījumus Ēku energoefektivitātes likumā
Rīga, 17.febr., LETA. Ņemot vērā, ka Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) aicinājumu veikt Ēku energoefektivitātes direktīvā paredzētos pasākumus divu mēnešu laikā, Ekonomikas ministrija (EM) lūgs Ministru kabinetam likumprojektu par grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā izskatīt steidzamības kārtā, aģentūrai LETA sacīja EM pārstāve Evita Urpena.
EK pieprasījusi, lai Latvija savos tiesību aktos pareizi pārņemtu visas prasības, kas izvirzītas Ēku energoefektivitātes direktīvā, pretējā gadījumā tā var pieņemt lēmumu vērsties tiesā.
Urpena norādīja, ka pēc likumprojekta par grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā izskatīšanas Ministru kabinetā tiks lūgts likumprojektu Saeimā izskatīt divos lasījumos. "Vienlaikus nodrošināsim arī komunikāciju ar EK, sniedzot aktuālāko informāciju par jautājuma virzību," piebilda Urpena.
Viņa informēja, ka Ēku energoefektivitātes direktīva tika pieņemta 2010.gada maijā ar mērķi sekmēt ēku energoefektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā, ņemot vērā āra klimatiskos apstākļus un vietējās īpatnības, kā arī prasības attiecībā uz telpu mikroklimatu un rentabilitāti.
Direktīva pamatā pārņemta Latvijas likumdošanā ar Ēku energoefektivitātes likumu, kas stājās spēkā 2013.gada 9.janvārī, kā arī ar vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, piemēram 2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā", 2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", 2013.gada 25.jūnija Ministru kabineta noteikumi "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".
Ēku energoefektivitātes likuma un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti, skaidroja Urpena. Lai sasniegtu minēto, līdz ar tiesisko regulējumu šobrīd ir paredzētas prasības ēku minimālajām energoefektivitātes prasībām, noteikti gadījumi, kad veicama ēku energosertificēšana, prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei, kā arī paredzētas potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu.
"Lai arī Latvija veica visus nepieciešamos pasākumus direktīvas pārņemšanai, pēc vairākkārtējas komunikācijas starp Latvijas un EK pārstāvjiem tika secināts, ka direktīvas prasības nav pārņemtas pilnībā un spēkā esošajās normās ir nepieciešams veikt grozījumus," sacīja Urpena.
Tā rezultātā 2016.gada 23.septembrī Latvija nosūtīja paziņojuma vēstuli EK, informējot par EK ieteikumu ieviešanas gaitu, lai pilnībā pārņemtu direktīvas prasības nacionālajā tiesību sistēmā.
2016.gada 8.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā, ar kuriem Ēku energoefektivitātes direktīvas prasības tiks pārņemtas pilnībā. Grozījumus Ēku energoefektivitātes likumā plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada februāra beigām, informēja Urpena.
LETA jau ziņoja, ka EK uzskata, ka ne visas direktīvas prasības ir izpildītas. Tā, prasība izsniegt energoefektivitātes sertifikātus, kad ēka tiek nodota ekspluatācijā, pārdota vai izīrēta jaunam īrniekam, Latvijā nav noteikta par obligātu - šādi sertifikāti Latvijā ir izsniedzami tikai pēc pircēja, īrnieka vai nomnieka pieprasījuma. Direktīvā arī prasīts, lai enerģijas sertifikāti tiktu piestiprināti sabiedrības bieži apmeklētās ēkās tā, lai tie būtu labi redzami, taču valsts regulējumā šis pienākums uzlikts tikai publiskajam sektoram piederošām ēkām.
Latvijas rīcībā ir divi mēneši, kuru laikā tā var EK paziņot, kādi pasākumi veikti, lai izlabotu šo situāciju. Pretējā gadījumā EK var pieņemt lēmumu ar šīm lietām vērsties ES Tiesā.
