Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas Baltijas valstu zonās saruka vidējā cena
Rīga, 20.marts, LETA. Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas "Nord Pool" Baltijas valstu cenu apgabalos saruka vidējā cena, liecina biržas informācija.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena Latvijas cenu apgabalā bija 27,72 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 33,73 eiro par megavatstundu.
"Nord Pool" Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena bija 28,97 eiro par megavatstundu, kamēr pirms nedēļas tā bija 35,2 eiro par megavatstundu.
Savukārt Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā "spot" cena bija 27,72 eiro par megavatstundu pretstatā 33,84 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.
AS "Latvenergo" aģentūrai LETA pavēstīja, ka pavasara sezonai raksturīgi laikapstākļi bija vērojami arī aizvadītajā nedēļā, turpinoties paliem. Tas arī noteica elektroenerģijas cenu kritumu Baltijā. Tāpat elektroenerģiju cenu kritumu veicināja gaisa temperatūras kāpums, lielāka vēja staciju elektroenerģijas izstrāde Skandināvijā, kā arī solārās izstrādes kāpums Vācijā.
"Pārvades starpsavienojumu darbībā būtiski traucējumi nebija novēroti. Savukārt Latvijā līdz ar palu sezonas iestāšanos jāuzsver Daugavas HES saražotais elektroenerģijas apmērs: aizvadītajā nedēļā tas pieauga līdz vairāk nekā 200 gigavatstundām (GWh), kas ir par 26% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Šāds saražotais elektroenerģijas apmērs veido nepilnus 40% no kopējā Baltijas elektroenerģijas patēriņa," klāstīja "Latvenergo".
Baltijas valstīs kopumā elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 4%, līdz 514 GWh, tas šogad ir zemākais rādītājs. Latvijā elektroenerģijas patēriņš sarucis par 4%, līdz 145 GWh, bet Igaunijā un Lietuvā par 3% un 4% - līdz attiecīgi 171 GWh un 198 GWh.
Arī saražoto elektroenerģijas apmēru ietekmēja meteoroloģiskā situācija un pieprasījuma kritums Baltijā, tas samazinājies par 3% - līdz 516 GWh. Latvijā novērots pieaugums 2% apmērā, līdz 244 GWh, savukārt Igaunijā kritums par 13% - līdz 220 GWh, bet Lietuvā izstrādes apmērs pieaudzis par 28% (līdz 53 GWh). Līdz ar būtisko izstrādes apmēra kritumu Igaunijā Latvija aizvadītajā nedēļā saražojusi lielāko elektroenerģijas apmēru starp visām Baltijas valstīm.
Baltijas valstu ražošanas un patēriņa bilancē aizvadītajā nedēļā bijušas izmaiņas - saražots nedaudz vairāk elektroenerģijas, kā reģionā patērēts. Latvija uzrādījusi labāko bilanci aizvadītajā nedēļā, saražojot par 69% vairāk elektroenerģijas, nekā valstī patērēts. Igaunija spēja saražot par 28% vairāk elektroenerģijas, kamēr Lietuva saražoja tikai 26% no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī.
Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko iespaido arī laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas. Elektroenerģijas cena ir viena no četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu, Tajā iekļauti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.
"Nord Pool" tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm - 2016.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 505 teravatstundas elektroenerģijas.
